Marta nogalē stājās spēkā valdības akceptētie noteikumi par adopcijas kārtību, kas paredz, ka lēmumu par bērna nodošanu adopcijai pieņems bāriņtiesa.
Marta nogalē stājās spēkā valdības akceptētie noteikumi par adopcijas kārtību, kas paredz, ka lēmumu par bērna nodošanu adopcijai pieņems bāriņtiesa, bet informācija par adoptētajiem bērniem būs pieejama īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā.
Bāriņtiesa būs institūcija, kas veiks ģimenes izpēti un pieņems lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju. “Šī izpēte būs pamatīgāka nekā līdz šim – bāriņtiesa to veiks sešus mēnešus, kas līdz šim nebija noteikts. Jaunums ir arī tas, ka šajā laikā bāriņtiesa var lūgt konsultāciju speciālistam – psihologam vai sociālajam darbiniekam,” laikrakstam stāsta Alūksnes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Vorona.
Noteikts, ka ģimenes izpēti varēs veikt īsākā laikā, ja adopcija notiek ģimenē. “Tas attiecas uz gadījumiem, ja bērna māte ir precējusies otrreiz un bērnu vēlas adoptēt viņas vīrs,” skaidro R. Vorona. Viņa pozitīvi vērtē, ka izdarīti grozījumi arī Civillikumā par labu bērnu interesēm.
“Agrāk bija noteikts, ka adoptētājam jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Tagad šo nosacījumu var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai arī brāļus un māsas. Šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz 21 gadu vecam, bet ar adoptēto bērnu vecuma starpība nevar būt mazāka par 16 gadiem,” uzsver R.Vorona.
Apes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs Jānis Miezītis apstiprina, ka bāriņtiesām būs daudz lielāka atbildība un kontrole. Tāpat kā līdz šim prioritāte būs adopcija Latvijā, bet uz ārvalstīm tā notiks tādā gadījumā, ja ģimeni Latvijā nevarēs atrast. “Adopcija Latvijā nav populāra un masveidīga tendence, tomēr ik palaikam ir šādi gadījumi,” atzīst R.Vorona. Viņas praksē Alūksnē raksturīgāka esot adopcija ģimenē, retāki esot gadījumi, kad adoptē zīdaini vai lielāku bērnu.
“Adopcija Latvijā un ārzemēs ir plaši diskutējams jautājums. Protams, ka adoptētajiem bērniem jānodrošina pēc iespējas labvēlīgāki apstākļi. Patlaban ārzemēs galvenokārt nonāk slimi bērni un tādi, kam vajadzīga īpaša aprūpe,” atzīst J.Miezītis. Arī viņš noliedz adopcijas popularitāti Latvijā un uzsver, ka tipiskāka parādība ir aizbildniecības nodibināšana.
Mainījusies arī kārtība par ģimenes locekļu piekrišanu adopcijai. “Ja līdz šim viens no vecākiem varēja adoptēt bērnu, tad tagad likumā stingri noteikts, ka ir vajadzīga abu laulāto piekrišana,” norāda Alūksnes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja.
