Šogad beidzas 2006.gadā apstiprinātā latvāņu ierobežošanas programma, taču nešķiet, ka to izplatība būtu mazinājusies.
Latvāņi stabili ieņem
savu vietu
Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā apkopotā informācija liecina, ka Alūksnes novadā latvāņi aizņem gandrīz 260 hektārus, bet Apes novadā – gandrīz 27 hektārus. Tiesa, šie mērījumi ir veikti pirms vairākiem gadiem. “Latvāņu platības nav palielinājušās. Latvānis ieņem savu vietu gadu gadiem. Kādas audzes ir dabā, tādas ir redzamas arī kartēs. Jaunas latvāņu platības veidojas reti. Ja zemi apstrādā, tad latvāņi nevar izplatīties,” situāciju vērtē dienesta vecākā inspektore Gunta Kalniņa. Viņa secina, ka dienests savu darbu ir paveicis, uzmērot un sagatavojot visu informāciju par latvāņu izplatību, kā arī par to apkarošanu. Uzraudzība esot jāveic pašvaldībām, kur iedzīvotāji var sūdzēties, ja kaimiņu īpašumā vai citviet neappļauj latvāņus. “Ja pašvaldības nereaģē, tad, protams, var vērsties augu aizsardzības dienestā. Pašvaldībām ir tiesības sodīt zemes īpašniekus, kuri ļauj vairoties latvāņiem, gan ar naudas sodiem, gan palielinot nekustamā īpašuma nodokli,” uzsver G.Kalniņa.
Nav ne naudas, ne tehnikas
Jaunalūksnes un Malienas pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere norāda, ka latvāņus neizdodas iznīdēt arī tajās platībās, kurās tos regulāri appļauj. Malienas pagasta zemnieku saimniecība “Kraukļi” bija starp tām nedaudzajām, kuras saņēma nelielu valsts finansējumu latvāņu apkarošanai. Tie tika intensīvi pļauti un lietotas ķimikālijas, taču rezultātu nav. “Ir vajadzīgi lieli finanšu līdzekļi, kuru nav. Protams, pagasta pārvalde raksta atgādinājumus un brīdinājumus, lai appļauj latvāņus un sakopj teritorijas. Taču saprotam, ka daudziem trūkst resursu – naudas, arī tehnisku līdzekļu,” skaidro I.Cinglere. Degviela ir dārga. Pļāvējam ir arī vajadzīgs aizsargtērps, jo latvāņu sula saules ultravioleto staru ietekmē var radīt apdegumus.
“Braucot uz Malienu, var redzēt latvāņus, kuri tika pirms Jāņiem appļauti, bet tagad atkal ir cilvēka augumā. Tas nozīmē, ka jāpļauj ir bieži, nevis tikai reizi vai labākajā gadījumā divas reizes. Turklāt pieredze liecina, ka latvāņus nevar iznīdēt arī ar ķīmiskajiem līdzekļiem,” secina I.Cinglere.
Atkal pētīs un rēķinās
latvāņu izplatību
Praktiskai latvāņu iznīdēšanai būtu vajadzīgi 12 miljoni latu, bet tikai vienu gadu lauksaimnieki saņēma finansiālu atbalstu šim mērķim. Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavojas aktualizēt situāciju latvāņu izplatībā un tās ierobežošanai nepieciešamo finansējumu, kuru cer piesaistīt no Eiropas Savienības programmas “Life+”.Valsts augu aizsardzības dienesta jaunākie mērījumi liecina, ka latvāņu audzes tagad aizņem 10 640 hektārus.
