Jaunās valdības deklarācijā iekļauta apņemšanās tuvākajos gados Latvijā ieviest obligātu vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību, tās apguvi koncentrējot skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi. Savukārt pirmo sešu klašu skolēniem tikšot nodrošināta iespēja mācīties pēc iespējas tuvāk mājām, saglabājot Latvijas lauku skolas kā nozīmīgus vietējo kopienu centrus. Valdība arī mēģinās veidot sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki, šim nolūkam reorganizējot jauno pedagogu sagatavošanas programmas, kā arī izveidojot motivācijas sistēmu. Tiks turpināta arī profesionālās izglītības pievilcības celšana, modernizējot mācību vidi, kā arī mācības arvien vairāk tuvinot industrijas vajadzībām.
Ieva Zariņa, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas direktore
Šo ieceri atbalstu, jo ir jāvirzās uz priekšu, nevis atpakaļ. Arī padomju varas gados valstī vidējā izglītība bija obligāta – tagad atjaunotajā Latvijā vairāki izglītības un zinātnes ministri par to ir runājuši, bet neviens vēl nav īstenojis. Vidējā izglītība dod cilvēkam plašāku redzesloku un noturīgākas akadēmiskās zināšanas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzi pamatskolas absolventi vēl nav gatavi uzreiz izvēlēties savu nākamo mācību iestādi, viņi vēl ir ļoti bērnišķīgi, bet pēc vidusskolas absolvēšanas viņu personības ir nobriedušākas, viņi nopietnāk attiecas pret dzīvi. Kā personības trijos vidusskolas gados viņi patiešām izaug. Izvēloties savu nākamo profesiju pēc 9.klases absolvēšanas, ļoti bieži skolēni kļūdās, jo vēlāk dzīvē šīs iemaņas nemaz neizmanto. Domāju, ka mūsu valsts nav tik bagāta, lai ieguldītu līdzekļus tādās apmācībās, kur gūtās iemaņas jaunieši nemaz neizmanto. Lai gan valstī šobrīd runā arī par profesionālo izglītības iestāžu attīstību, visas vidusskolas par profesionālajām skolām valstī nepārveidos un tās arī nevar pārņemt profesionālo skolu funkcijas. Mūsu tautai galvenā vērtība ir izglītība – mums ir gudri bērni, kuri mums ir jāvirza tikai uz priekšu. ◆
Ir cits redzējums uz dzīvi
Silva Zariņa, Alūksnes novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā
Vidusskolā pavadīto trīs gadu laikā skolēns paplašina savu zināšanu loku, atrodas sabiedrībā, izsaka savu viedokli. Zinot to, ka daudzi jaunieši nevar atrast darbu, bieži vien ir tā, ka pēc pamatskolas absolvēšanas jaunieši ilgstoši nekur neiesaistās, neturpina mācības, darba arī viņiem nav, dzīvo mājās pie vecākiem un veic dažādus ikdienas darbus. Bet brīdī, kad pēc šāda pārtraukuma viņi vēlas atsākt mācības, piemēram, vakarskolā, to izdarīt ir ļoti grūti. Kad ir iegūta vidējā izglītība – vienalga, vai tikai vidusskolā vai arodskolā, kur līdztekus apgūst arī kādu arodu – jaunietim ir cits redzējums uz dzīvi un izdarīt savu izvēli ir daudz vieglāk nekā pēc 9.klases absolvēšanas. Piekrītu, ka valstī jāattīsta arī arodskolas, jāpaplašina to materiālā bāze, lai arodu jaunietis apgūtu ar interesi, nevis tikai vizuāli, tomēr jāņem vērā, ka pēc 9.klases daudzi jaunieši vēl nespēj pilnvērtīgi izvēlēties, kādu arodu apgūt – viņiem patīk ļoti daudz kas un tajā pašā laikā nepatīk nekas. Gadās, ka pēc kāda laika šādi jaunieši nonāk pie mums vakarskolā, nepabeiguši izvēlēto arodskolu, jo saprot, ka tas nav viņu aicinājums, bet vidējo izglītību iegūt tomēr vēlas. ◆
Vidējai izglītībai jābūt obligātai
Liene Stabinge, Liepnas vidusskolas direktore
Atbalstu to, ka vispārējā vidējā izglītība valstī būtu obligāta. Jau agrāk esmu paudusi savas bažas par to, ka, atceļot vidējo izglītību kā obligātu, tā savulaik bija kļūda. Bet nekad nav par vēlu, lai savas kļūdas labotu. Protams, atklāts jautājums ir par finansējumu – diemžēl pēdējā laikā mums valstī ļoti daudzas labas ieceres tā arī paliek tikai ieceru līmenī tādēļ, ka trūkst finansējuma. Jaunajai izglītības un zinātnes ministrei novēlu panākumus darbā un lai izdodas ne tikai šī viena iecere, bet arī pārējais, ko viņa iecerējusi. Uzskatu, ka vidējai izglītībai jābūt obligātai – vienalga, vai jaunietis to iegūst vidusskolā, profesionālajā izglītības iestādē, tālmācībā vai vakarskolā. ◆
