Februārī aprit 100 gadi kopš Latvijas Brīvības cīņu Marienburgas kaujas tagadējās Alūksnes apkārtnē. Tolaik cīņā par neatkarīgas Latvijas valsts nosargāšanu latviešiem palīgā nāca somu brīvprātīgo karavīru pulks, atbrīvojot pilsētu no lieliniekiem. Par vēsturiskajiem notikumiem turpmāk liecinās īpašs laukakmens un informatīva plāksne, kas 23. februārī tika atklāta pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas. Tieši šajā apkārtnē 1919. gada februārī norisinājusies Marienburgas kauja, kas uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem saskares punktiem Latvijas un Somijas vēsturē.
Pasākumā piedalījās Somijas Neatkarības kara tradīciju apvienības pārstāvji, pēc kuru iniciatīvas piemiņas vieta izveidota, Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš, Alūksnes novada pašvaldības, Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas, Zemessardzes 31. kājnieku bataljona pārstāvji un citi viesi, kā arī alūksnieši. Abu valstu himnas pasākumā izpildīja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris un Porvoo pilsētas somu vīru koris “Runebergskören BSB”.
Atvests no Somijas
“Pirms simts gadiem šeit, Alūksnes apkārtnē, notika kauja, kurā cīnījās somu brīvprātīgo karavīru pulks “Ziemeļu zēni”. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie, daudzi tika ievainoti. Piemiņu drosmīgajiem karavīriem var saglabāt dziļi sirdī, stāstīt par to grāmatās un to var iekalt arī akmenī, kas ir mūžīgs. Pateicoties Somijas Neatkarības kara tradīciju apvienībai, turpmāk par šiem notikumiem mums liecinās un atgādinās šis īpašais akmens, kas simbolizēs divu tautu – somu un latviešu – vēlmi saglabāt savu valsti brīvu un neatkarīgu,” piemiņas vietas atklāšanā teica Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. Viņš uzsvēra, ka tas nav vienkārši akmens piemiņas vietā, tam ir dziļi simboliska nozīme. Akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas – Salpa līnijas, kas būvēta 1940. – 1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu.
Par akmens atvešanu uz Alūksni rūpējās Somijas Neatkarības kara tradīciju apvienība, kam ļoti nozīmīga ir dažādās zemēs kritušo tautiešu piemiņas godināšana. “Salpa līnija bija viena no spēcīgākajām aizsardzības līnijām pret Krieviju. Krievu armija tā arī nekad to nesasniedza. Tāpēc pirms pieciem gadiem mēs nolēmām, ka viens akmens no tās mums ir jāatved uz šejieni, simbolizējot izturību. Šīm atmiņām par kauju ir ļoti spēcīga saikne ar šo akmeni,” teica apvienības vadītājs, somu ģenerālis Kalervo Sipi.
Vēsturiskās saites stiprina
Alūksnē uzstādītais piemiņas simbols ir pirmais un vienīgais akmens, kas ņemts no Somijas aizsardzības nocietinājumu līnijas, bet ne pirmā piemiņas vieta Alūksnes novadā kritušajiem somu karavīriem. Tādēļ par godu Somijas un Latvijas karavīriem vēlāk notika arī piemiņas pasākums Somu karavīru Brāļu kapos Jaunalūksnes pagasta Bejā, kā arī pasākums Bejas pamatskolā.
Arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis uzsvēra Somijas nozīmību Latvijas neatkarības karā, kas, tāpat kā Latvija, vēl nesen svinēja savu simtgadi, un ar kuru mūs saista ciešas vēsturiskas saites. “Tās stiprina mūsu aizsardzības sadarbību arī šodien,” sacīja M. Staķis.
Somi rosina veidot izstādi
Taču simboliskā akmens atklāšana nav vienīgais abu valstu sadarbības rezultāts. Piemiņas vietas tapšanā asociācijas biedri cieši sadarbojušies ar Alūksnes novada pašvaldību, regulāri apmeklējot Alūksni un kopā ar Alūksnes muzeju pētot notikumu norisi. Sadarbības rezultātā radusies ideja izstādes “No miesta līdz pilsētai” tapšanai, ko svinīgi atklāja pasākuma turpinājumā.
“Šī tēma tika aktualizēta, gaidot Alūksnes pilsētas simtgadi, taču otrs rosinātājs ir sadarbība ar somu vēsturnieku Tuomo Juntunenu, kurš jau vairāku gadu garumā ir pētījis somu karavīru cīņas Latvijas Neatkarības karā,” izstādes atklāšanā pastāstīja Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka. Izstādē skatāmi materiāli par šādām tēmām: “Alūksnes administratīvā piederība”, “Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas”, “Baznīcas un lūgšanu nami”, “Izglītība”, “Saimnieciskā dzīve”, “Sabiedriskā dzīve” un “Pilsētas attīstība.” Klusa, mainīga, pārsteidzoša, kultūrvēsturiskiem notikumiem bagāta. Katram Alūksne ir sava. Bet kāda tā bija pirms simts gadiem? To tagad var izzināt izstādē Alūksnes Kultūras centrā līdz 31. martam, taču vēlāk tā ceļos.
Pasniedz īpašus apbalvojumus
Klātesošos uzrunāja arī Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra, atzīstot, ka viņai ir liels gods piedalīties šajā piemiņas pasākumā, pateicoties vēsturniekiem, kuri izgaismojuši abu valstu vēstures saikni. Savukārt īpašus somu valsts apbalvojumus sadarbības partneriem pasniedza somu ģenerālis Kalervo Sipi. Arī parlamentārais sekretārs M. Staķis pateicās visiem iesaistītajiem par piemiņas vietas izveides iniciatīvu un īstenošanu, pasniedzot Aizsardzības ministrijas apbalvojumus.
Pasākumam svinīgu noskaņu piešķīra Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra un Kolberģa tautas nama meiteņu trio koncerts “Latvijas sveiciens Somijai”.
