Reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs no 28.februāra līdz 5.martam tika organizētas atvērto durvju dienas, kuru laikā lauksaimniekiem tika demonstrēta elektroniskā pieteikšanās sistēma un tās priekšrocības. Apes novada Gaujienas pagastā jau bija, bet Alūksnes novada Mālupes pagastā 23. un 24.martā pulksten 10.00 būs mācību semināri par šo sistēmu.
Sistēmu izmanto līdz 7 % lauksaimnieku
“Trešo gadu var pieteikties elektroniski dažādiem atbalsta veidiem, taču šo iespēju izmanto ļoti maz. Tam ir vajadzīgs dators ar jaudīgu interneta pieslēgumu, taču tāds laukos ir reti kur. Acīmredzot tas ir viens no iemesliem, kāpēc maz izmanto elektronisko pieteikšanos. Pati pieteikšanās ir viegla un ērta, bet vairumam trūkst iespēju to izmantot. Tāpēc labi, ka pagaidām tika atcelta obligāta prasība – pieteikties tikai elektroniski,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes nodaļas vadītāja Viola Kaparšmite.
Daudzi lauksaimnieki vēl nav apguvuši elektroniskās pieteikšanās sistēmu, taču V.Kaparšmite atzīst, ka to var izdarīt dažu stundu laikā. Jo vairāk pakalpojumu ir pieejami elektroniskajā sistēmā, jo lielāks ir stimuls to izmantot. Vērojams, ka interese palielinās, tuvojoties brīdim, kad jāpiesakās platībmaksājumiem. Pērn sistēmas izmantotāju skaits palielinājās, sakarā ar bezakcīzes degvielas iegādes jaunajo kārtību. Elektroniskajā sistēmā ir ērti sekot, cik daudz litru degvielas vēl iespējams iegādāties, kad un cik daudz ir uzpildīts. Ērti ir arī tiem, kuri īsteno projektus. “Ja rēķina to, cik laika paiet, piemēram, braucot pēc kartēm platībmaksājumiem, tās iezīmējot un atkal vedot nodot, tad ir skaidrs, ka izdevīgāk ir izmantot elektroniskās pieteikšanās sistēmu. Tomēr Lauku atbalsta dienesta informācija liecina, ka šo iespēju izmanto ne vairāk kā 4 līdz 7 procenti lauksaimnieku,” norāda V.Kaparšmite.
Internetu lietošanu apgūst pamazām
Gaujienas pagasta bioloģiskās saimniecības “Lejasrudzīši – Zvejnieki” īpašnieks Andris Jegorovs uzskata, ka vispirms vajadzētu zināt, cik lauku mājās ir datori un pietiekamas zināšanas par to lietošanu. “Tikai daži zemnieki no katra pagasta prot strādāt ar datoru internetā. Tas nozīmē, ka, nosakot obligātu prasību pieteikties elektroniski, tiek uzlikta papildu slodze informāciju centriem un arī bibliotēkām,” atzīst A.Jegorovs. Viņam esot daudz darba, lai audzētu gaļas lopus, tāpēc varot gadīties, ka arī nāksies meklēt palīdzību pie kāda, kas labāk visu pārzina. “Saka, ka elektroniskā pieteikšanās sistēma nav sarežģīta. Bet tā var teikt tie, kuri diendienā sēž pie datora un ložņā pa internetu. Tiesa, šo to esmu apguvis. Turklāt ir vajadzīgs rakstīt pieteikumu LAD, saņemt pieejas kodu un paroles. Iespējams, ka ar laiku viss būs vienkāršāk,” spriež zemnieks. A.Jegorovs secina, ka perspektīvā visa informācijas un dokumentu apmaiņa droši vien notiks caur internetu. “Mācīsimies, nekas cits neatliks. Man brīvdienās visu apgūt palīdz tie, kas labi pārzina datoru un internetu,” saka A.Jegorovs. Viņš norāda, ka prot gan naudu pārskaitīt, gan e-pasta vēstules izlasīt un nosūtīt. Taču pagaidām elektronisko pieteikšanos viņš neizmanto.
