Ir beigušies iestājeksāmeni, kuru rezultātā esmu kļuvusi par Ekonomikas un Kultūras augstskolas studenti kultūras vadības mācību programmā.
Vēl pirms gada nemaz nezināju, ko tieši un kur es studēšu. Lai gan man ir tuva mūzika, zināju, ka mēģināšu apgūt ar to nesaistītu profesiju, jo galu galā ar mūziku varu nodarboties vienlaikus mācībām. Pēdējā mācību gada laikā pie mums skolā viesojās viens no tās absolventiem, kurš tobrīd jau studēja manis izvēlētajā augstskolā. Pēc viņa stāstītā, sapratu, ka tā ir augstskola, kurā labprāt studētu arī es, tāpēc nodomāju – ja neatradīšu neko labāku, noteikti mēģināšu tur iestāties. Arī atvērto durvju dienā man tur ļoti patika. Šajā augstskolā bija viss, kas man ir svarīgs, tas ir, interesants mācību process, kā arī radoša vide un cilvēki.
Manuprāt, līdzīgā veidā augstskolu izvēlas arī citi, jo atsauksmēm no jau esošajiem studentiem ir vislielākā nozīme – tas, ko skola reklamē, ir viens, bet pavisam kas cits, ko par to saka paši studenti. Arī es, meklējot sev piemērotāko mācību iestādi, par dažām skolām nemaz neinteresējos, jo biju dzirdējusi par tām daudz negatīva. Vēl es pievērsu uzmanību tam, vai augstskola ir akreditēta un kādu diplomu es iegūšu, to absolvējot. Domājams, vēl topošajiem studentiem ir svarīgas budžeta vietas, kuru manis izvēlētajā augstskolā diemžēl nav. Tiesa, pozitīvi ir tas, ka arī tie, kas netiek starp budžetā studējošajiem, var pretendēt uz to pēc sesijās uzrādītajiem rezultātiem.
Man šķiet, ka kuplais augstskolu skaits studentiem apgrūtina izvēli, jo piedāvājums ir ļoti liels. Tajā pašā laikā, ja cilvēks zina, ko grib, tad ir tieši pretēji – tas ļauj izvēlēties labāko un sev pieņemamāko variantu. Tāpat var vienlaikus iesniegt dokumentus vairākās augstskolās, lai būtu lielāka garantija, ka vismaz vienā iekļūsi. Arī es tā darīju un, cik zinu, vairums manu draugu un paziņu, lai gan, kā vienā no augstskolām mums teica – pat tagad, ar visiem centralizēto eksāmenu rezultātiem un plašajām iespējām, iestājeksāmeni joprojām ir viena liela laimes spēle.
