Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības visiem līdzekļiem centīsies noturēt to valūtu piesaisti eiro, uzskata eksperti. Tas savukārt varētu kavēt ekonomisko izaugsmi. Lata devalvāciju par sliktu risinājumu uzskata pašmāju speciālisti.
Izsauks bankrotus
Lata devalvācija “nav tas labākais, ko mēs varētu darīt šobrīd”, saka Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds.
Ekonomists uzskata: ja nākamajos trijos līdz sešos mēnešos papildus jau uzsāktajiem pasākumiem, piemēram, algu samazināšanai, tiktu devalvēts lats, Latvijai tas nepalīdzētu palielināt eksportu, bet gan veicinātu strauju importa apjoma samazinājumu.
Devalvējot latu, liela daļa uzņēmumu, kas kredītus ņēmuši eiro, “pamostos ar negatīvu pašu kapitālu” jeb faktiski bankrotējuši. A. Strazds pieļauj, ka bankrots varētu skart pat vairākus tūkstošus uzņēmumu.
Piesaiste eiro stiprina
“Algām un cenām būs jākrīt, lai atjaunotu konkurētspēju,” viedokli pauž Dānijas banku grupas “Danske Bank” ekonomists Larss Kristensens. Viņš uzskata, ka, saglabājot valūtu piesaisti eiro, varētu tikt kavēta ekonomiskā izaugsme.
Baltijas valstu valdības norāda, ka bez to valūtu piesaistes eiro ekonomikas būtu krietni sliktākā stāvoklī. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka lata devalvācija palielinātu valsts parādu, radītu ievērojamu uzticības zudumu. Igaunijas Centrālās bankas vadītāja vietnieks Martens Ross piebilst, ka no valūtas devalvācijas vissmagāk ciestu bankas un eksportētāji.
Aizver tirgu importam
Teju vai desmit Eiropas valstu nacionālo valūtu vērtības samazināšanās pret eiro būtiski samazinājusi Latvijas ražotāju eksportētāju konkurētspēju ārvalstu tirgos, bet pašmāju tirgū izkonkurē vietējos ražotājus, vēsta laikraksts “Dienas Bizness”. Valstis, devalvējot nacionālo valūtu, aizver savu tirgu importam, bet palielina to konkurētspēju ārvalstu tirgos, it īpaši tajos, kur šis kurss ir palicis nemainīgs.
SIA “Baltrotors” direktors Vilis Dārznieks “Dienas Biznesam” atzīst, ka uzmanīgi seko ASV dolāra, Lielbritānijas sterliņu mārciņas, Krievijas rubļa, Baltkrievijas rubeļa, Ukrainas grivnas, Polijas zlota un citu valstu valūtu kursu svārstībām. Polija pēc nacionālās valūtas vērtības pakāpeniskas pazemināšanas ir kļuvusi par Eiropas Ķīnu, kurā ir grūti pārdot preces, kas ražotas Latvijā, saka V. Dārznieks.
Parautu arī kaimiņus
ASV finanšu kompānijas “Brown Brothers Harriman&Co” (BBH) eksperti uzskata, ka lata devalvācija varētu izraisīt nacionālo valūtu devalvāciju arī Lietuvā un Igaunijā. BBH norāda, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvija varētu atteikties no fiksētā valūtas kursa. “Valsts lielā ārējā parāda un tekošā konta deficīta dēļ Latvija no Baltijas valstīm ir sliktākajā pozīcijā. Saistība starp Baltijas valstīm ir tik stipra, ka, Latvijai krītot, pārējās divas nespētu pretoties,” uzskata BBH valūtu analītiķis Vins Tins.
Latvija, Lietuva un Igaunija šobrīd izjūt “arvien lielāku spiedienu” sekot Krievijas un Kazahstānas piemēriem un pieļaut valūtas devalvāciju, uzskata Ņujorkas Universitātes profesors Norels Rubini.
