Tuvojoties lauksaimniecības sezonai,
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina zemniekus pievērst īpašu
uzmanību savās lauksaimniecības zemēs esošo dižkoku
apsaimniekošanai, izvēloties saudzīgas metodes, kas nekaitē
dižkoku dzīvotspējai. Lai dižkokus saudzētu, DAP aicina neart
zemi zem dižkoku vainagiem, izcirst dižkoku tuvumā esošos krūmus,
kā arī ap tiem appļaut zāli. Tādā veidā var tikt saudzēti arī
citi lielie koki, kas vēl nav sasnieguši dižkoka izmēru.
“Dižkoki tīrumos un pļavās ir
neatņemama Latvijas, īpaši Zemgales ainavas un vēstures
sastāvdaļa, diemžēl esam konstatējuši, ka to palicis pavisam
maz,” skaidro DAP Pierīgas reģionālās administrācijas vecākā
eksperte Vita Caune. Piemēram, 2015. un 2016. gadā DAP darbinieki
pēc pašvaldības iniciatīvas veica dižkoku apsekošanu Jelgavas
novada Elejas, Lielplatones, Sesavas, Valgundes, Vircavas un
Zaļenieku pagastos. Kopumā tika konstatēti 133 dižkoki,
galvenokārt ozoli. No tiem lielākā daļa atrodami vecajos muižu
parkos un pie lauku mājām. Lauksaimniecības zemēs tika konstatēti
vien 15 dižkoki. Tādēļ ainaviskuma un nelielā skaita dēļ, tie
saudzējami jo īpaši.
“Visbiežāk nesaudzīgas rīcības
sekas pret dižkokiem vērojamas tīrumos. Apstrādājot zemi pārāk
tuvu koku stumbriem, tiek uzartas un bojātas koku saknes. Koki vairs
nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas, sāk kalst un pēc
vairākiem gadiem ir nolemti iznīcībai, tā liedzot iespēju
mitināties retām un aizsargājamām putnu, kukaiņu, piepju, ķērpju
un sūnu sugām. Otra biežāk sastopamā problēma ir visu zemāko
zaru apzāģēšana, kas tiek īstenota, lai ar lauksaimniecības
tehniku varētu piebraukt pēc iespējas tuvāk stumbram,” skaidro
V. Caune.
Eksperte uzsver, ka cilvēki maldīgi
mēdz domāt, ka koka saknes izskatās tāpat kā vainags, tikai
atrodas zem zemes. Tomēr tā nav – koka saknes parasti plešas
divreiz vai trīsreiz tālāk nekā zari. Turklāt kaut arī lielus
un vecus kokus balsta dziļas saknes, koki barības vielas augšanai
galvenokārt uzņem no zemes auglīgās virskārtas – 80 % sakņu
atrodas ne vairāk kā 40 cm dziļumā. Tādēļ likumdošanā
noteikts, ka dabas aizsardzības prasības attiecas ne tikai uz
pašiem dižkokiem, bet arī uz teritoriju zem koku vainagiem un vēl
10 m platā joslā ap tiem. Šajā teritorijā ir jāsaglabā dabīgā
zemsedze.
Būtiski arī ievērot pareizus
dižkoku kopšanas darbus. Īpašniekiem ļauts pēc saviem ieskatiem
veikt tikai nokaltušo un bīstamo zaru zāģēšanu. Veselu, resnu,
zemu zaru zāģēšana, lai zem koka varētu pabraukt ar traktoru,
uzskatāma par tīšu dižkoka bojāšanu. Par to paredzēts
administratīvais sods un kokam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
Jāievēro arī, ka nav pieļaujama patvaļīga dižkoku nozāģēšana.
To nepieciešams saskaņot ar DAP. Pārvalde dižkokus apseko un
novērtē to bīstamību. Ja dižkoku nav iespējams saglabāt, DAP
izsniedz rakstisku atļauju tā nozāģēšanai.
Tā kā dižkoka atrašanās tīrumā
samazina apstrādei piemērotās zemes platību, lauksaimniekiem
būtiski zināt, ka no Lauku atbalsta dienesta (LAD) iespējams
saņemt platību maksājumus arī par to platību, ko aizņem dižkoks
vai jebkurš atsevišķs augošs koks – vienoto platību maksājumu,
zaļināšanas maksājumu, brīvprātīgā saistītā atbalsta
maksājumus. Piemēram, ja minētais koks aug miežu laukā, tad
atbalsta tiesīgajā platībā tiek ierēķināts viss lauks, arī ap
dižkoku esošā platība. Jāņem gan vērā, ka platībai ap šo
koku jābūt sakoptai.
Ne visi Latvijas dižkoki ir apzināti
un apzīmēti ar speciālām zīmēm. Tādēļ, uzsākot
lauksaimniecības zemes apstrādi jaunā vietā, būtu vēlams
pievērst uzmanību veciem, lieliem kokiem un pārliecināties, vai
tie jau nav sasnieguši dižkoka izmērus. Par dižkokiem uzskatāmi
koki, kas ir sasnieguši noteiktu apkārtmēru 1,3 m augstumā: ozoli
– 4 m, liepas – 3,5 m, kļavas – 3,5m, bērzi –
3 m.
