Ar jaunā koronavīrusa izplatību saistītās ārkārtējās situācijas dēļ
Latvijā nav notikuši vismaz 1600 izklaides un kultūras pasākumu, liecina
Kultūras ministrijas (KM) aplēses.
Kā pastāstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), pēc
pašreizējās KM rīcībā esošās informācijas starp nenotikušajiem
pasākumiem ir gan tādi, uz kuriem pārdotas biļetes, gan arī bezmaksas
pasākum. Ministrs uzsvēra, ka šo pasākumu sagatavošanā iesaistījušies
180 uzņēmumi un apmēram 1500 dalībnieku.
Puntuļa skatījumā, kultūras nozare viennozīmīgi ir starp tām, kurām
Covid-19 dēļ ir piemērojami īpašie atbalsta mehānismi kā, piemēram,
dīkstāves pabalsts un nodokļu brīvdienas.
Ministrs skaidroja, ka Covid-19 krīzes dēļ ir negatīvi ietekmētas
radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības, atpūtas pasākumu
rīkošana, kinofilmu, videofilmu, skaņu ierakstu producēšana. Cietušas
arī kompānijas, kas nodrošina pasākumus ar gaismas, skaņas un video
tehniku, tāpat arī biļešu tirgotāji.
“Protams, šis nozaru saraksts var tikt un noteikti arī tiks papildināts,” teica ministrs.
Puntulis pavēstīja, ka valdības sēdē KM tika dots uzdevums līdz
24.martam izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par atbalsta
pasākumiem kultūras jomā pašnodarbinātajām personām, autoratlīdzības
saņēmējiem un kultūras nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuru
nodarbinātību ietekmē piespiedu dīkstāve.
“Mēs plānojam, ka ārkārtējās situācijas kompensācijas mehānismu
varētu izmaksāt caur Valsts kultūrkapitāla fondu,” pieļāva ministrs.
Paralēli KM strādā arī pie informatīva ziņojuma valdībai, kas
“atspoguļos visas vajadzības un nepieciešamās darbības visām nozarēm,
ieskaitot NVO, privāto sektoru un mediju politiku, kas ir KM tiešā
pārraudzībā”.
Kā ziņots, līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa
izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni
ierobežojumu, piemēram, ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami
svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas
tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces,
gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšana pulcējoties.
Tāpat ir ierobežota neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides,
atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem
vienlaikus, kā arī noteikti citi ierobežojumi.
