Jūlijs. Makšķernieks no makšķernieka atšķiras cits no cita kā diena no nakts.
Jūlijs. Makšķernieks no makšķernieka atšķiras cits no cita kā diena no nakts. Viens ir allaž nemierīgs: brien pa upi kilometriem tālu, spiningu mētādams, otrs turpretī vai visu laiku nosēž vienā vietā, lomu gaidīdams. Ieguvēji, protams, abi – visa diena pavadīta svaigā gaisā.
Spiningošanas speciālisti arī jūlijā dodas mājās ar lomu: līdakām, asariem, sapaliem.
Pludiņu makšķerniekiem lomos ir brekši, ālanti, raudas, sapali. Labas izredzes šomēnes ir uz brekšu lomu. Brekši parasti mitinās dziļākos ūdeņos, taču baroties nāk piekrastes sēkļos. Brangākie eksemplāri visticamāk būs izvelkami naktīs. Par ēsmu var piedāvāt slieku pušķīti, maizi vai sautētus graudus. Liels breksis ēsmu ņem no ūdenstilpes dibena puses, un viņa “cope” ir visai raksturīga: pludiņš paceļas, tad laižas slīpi sāniski un dziļumā – šajā brīdī jāpiecērt. Brekši dzīvo baros, un, lai neaizbaidītu pārējos, noķerto zivi vilkt krastā vai laivā vajadzētu labu gabaliņu no vietas, kur tas pieķērās. Pirms brekšu makšķerēšanas der tos piebarot un nelielas barības porcijas piesviest arī makšķerējot. Lielā – piecu sešu metru dziļumā – brekšus no laivas var mēģināt vilkt ar ziemas makšķeri.
Asaru vietas viegli noteikt pēc šļakstiem, ko tie rada, meklējot zivju mazuļus. Tur var iemest mazu, rotējošo vizulīti, kura āķis ir nomaskēts ar sarkaniem diegiem. Daudzi spiningotāji mēdz ņemt līdzi arī makšķeri – rāmā laikā asarus var saķert arī ar to, uz āķa liekot sliekas vai zivju mazuļus.
Jūlija sākumā beidzas ruduļu nārsts. Tos var veiksmīgi ķert no ūdenszālēm brīvajos laukumiņos. Ēsmai noder tārpi, maize, sienāži, spāres, ja grib izvilkt lielāku lomu arī zivju mazuļi. Sevišķi lielie ruduļi ir ļoti piesardzīgi. Kad copē rudulis, pludiņš noliecas, viegli iegrimst un tad strauji virzās sāņus – tad arī jācērt. Dažkārt ruduļus var noķert arī ar spiningu, lietojot mazu rotējošo vizuli. Tie mēdz ķerties arī dienas vidū.
