Pacientu biedrības “Par sirdi.lv” mājaslapā var parakstīt arī Ātriju fibrillāciju pacientu hartu, kas ir viena no sabiedriskās kustības “Paraksties pret insultu” aktivitātēm. Par sirds veselību tiek atgādināts palaikam – nekad nav par vēlu sākt kustēties vairāk un ēst liesāk.
Bīstamajai ātriju fibrillācijai, kas ir izplatītākais sirds aritmijas veids un tiešs risks insultam, latviešu valodā atrasts skaists nosaukums – sirds mirgošana. Sirds vairs nepukst ritmiski, bet mirgo. Aritmiju var veicināt paaugstināts asinsspiediens, sirds vārstuļu bojājumi, reimatiskas sirds slimības vai vārstuļu bojājumi, taču būtiski ir uztura un dzīvesveida faktori – stress, pārmērīgas kofeīna vai alkohola devas. Viegli pamanāma mirgošanas pazīme ir neregulārs pulss. Par izteiktu aritmiju var liecināt sirdsklauves vai sāpes krūtīs, elpas trūkums vai reibonis, ģībšana.
Atstāta novārtā vai nepietiekami ārstēta, varbūt “pielāpīta” uz savu roku ar kādiem aptiekā nopirktiem “sirds pilieniem” tā lēnām progresē, radot nopietnāku saslimšanu draudus. Tāpēc pacientu un ārstu speciālistu biedrības apvienojušās, lai pievērstu uzmanību nepieciešamībai laikus pamanīt izmaiņas sirdsdarbībā un meklēt kvalitatīvu palīdzību.
Sociālas kampaņas notiek arī Latvijā – februāris izsludināts par Sirdsmiera mēnesi, kad atkārtoti mudina uzzināt savu holesterīna līmeni un pārdomāt, kā to samazināt – paaugstināts holesterīna līmenis ir viens no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Pēc Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta “Sirds veselības šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma” datiem, 40–50 % Latvijas iedzīvotāju 25–34 gadu vecumā un 75–85 % vecumā virs 55 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis. Būtiski sirds veselībai var palīdzēt, uzturā iekļaujot auzu un kukurūzas klijas, vairāk pākšaugu, bagātinot ēdienkarti ar dažādām pupiņām, augļiem, burkāniem un ķiplokiem.
