Pagājis vairāk nekā gads, kopš Bībeles muzeja plašākajā telpā iekārtots Alūksnes tūrisma un informācijas centrs. Pārmaiņās var saskatīt gan pozitīvo, gan negatīvo, taču svarīgākais ir nepazaudēt būtisko – Bībeles muzejs ir unikāls ne tikai Latvijā, bet, iespējams, arī pasaulē.
Mūsdienīgais nomāc īpašo auru
Ne viens vien alūksnietis uzskata, ka tūrisma informācijas centra atrašanos Bībeles muzejā atzīst par absurdu. Diemžēl viņi nevēlas atklāti paust atziņu, ka muzejs ir pazaudējis savu īpašo auru, jo mūsdienīgais ievietots senatnīgajā, svētajā un mūžīgajā, to nomācot. Atklāti savas domas izsaka bijusī pieminekļu aizsardzības inspektore Silvija Ludviga. “Nākotnē Bībeles muzeju redzu skaistā, modernā, stiklotā, izgaismotā ēkā, kas atrodas blakus mācītājmuižai (Bībeles tulkošanas vēsturiskajai vietai). Ēka, kur šobrīd atrodas Bībeles muzejs, diemžēl nav piemērota muzeja prasībām, pirmkārt, jau ir par šauru,” atzīst S.Ludviga. Viņa uzskata, ka namiņā, kuru daudzviet pasaulē atpazīst kā Bībeles muzeju, varētu ierīkot izteiksmīgu kafejnīcu ar mākslas pieskārienu. Savukārt tūrisma un informācijas centram būtu jāmeklē cita vieta.
Pašvaldība sakārto muzeja telpas
“Sākumā biju pret ideju tūrisma informācijas centru ierīkot Bībeles muzejā. Šķita, ka nebūs labi muzejam atņemt telpu, kuru jau tā trūkst. Taču ir pierādījies, ka tā tomēr bija pareizi. Tūristiem šī vieta ir labāk pamanāma un arī vieglāk sasniedzama, jo stāvvietā var iebraukt ar autobusiem,” vērtē Alūksnes novada domes kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Ir palielinājies apmeklētāju skaits tūrisma informācijas centrā. Turklāt ieguvējs ir arī Bībeles muzejs – tika sakārtotas un izremontētas telpas, ierīkota tualete. Līdz rudenim tiks nomainīti visi logi, paredzēts ievilkt arī centrālapkuri. “Ja šī ēka būtu evaņģēliski luteriskās draudzes īpašums, tad diez vai pašvaldība varētu sniegt tādu atbalstu. Protams, nevar prognozēt, kas notiks nākotnē. Būs cita pašvaldība, un iespējams, ka deputāti lems – tūrisma informācijas centrs ir jāizvieto citur vai jāuzceļ atsevišķa ēka. Taču muzeja ēka būs ieguvusi to, kas tajā tiek ieguldīts,” vērtē S.Eglīte. Viņa atzīst, ka muzejam trūkst telpu, kur izvietot eksponātus. Tāpēc ir uzsāktas sarunas ar draudzi, kā varētu paplašināt muzeja telpas. Tiek pieļauta iespēja, ka varētu blakus celt piebūvi.
Interese palielinās
Bībeles muzeja vadītāja Solveiga Selga salīdzina, ka interese par muzeju nav mazinājusies, bet palielinājusies. Par to liecina statistika. “Ar tūrisma informācijas centru sadzīvojam draudzīgi. Kad ierodas lielākas ekskursantu grupas, tās sadalās – puse iet vispirms uz baznīcu, puse nāk uz muzeju, bet pēc tam mainās. Savukārt ģimenes vai nelielas grupas var uzreiz iepazīties ar muzeja unikālajām vērtībām, ar Bībeles tulkotāju latviešu valodā Ernstu Gliku,” stāsta S.Selga. Viņa atzīst, ka apmeklētājiem ir redzama tikai muzeja “parādes puse”, taču būtu jāstrādā arī ar izdevumiem, kuri nav izlikti apskatei. Eksponātu klāsts tiek nepārtraukti papildināts, tāpēc ekspozīciju vajadzētu paplašināt. “Muzejā varētu strādāt, pētot un salīdzinot dažādus Bībeles izdevumus, sprediķu un dziesmu grāmatas, kas izdotas ar 100 gadu laika intervālu. Daudzi vēlas pieskarties unikālajiem Bībeles eksemplāriem, kādi ir tikai daži. Turklāt viņi grib apliecināt, ka prot lasīt vecajā drukā iespiestos tekstus,” uzsver S.Selga. Viņa secina, ka par muzeju ir interese daudziem ārzemniekiem un Latvijas tūristiem, kas priekšstatu par to guvuši internetā.
