“Bībele ir Dieva grāmata, bet tā ir arī cilvēku grāmata, tautas apziņas veidotāja,” tāds ieraksts lasāms Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes Ernsta Glika Bībeles muzeja viesu grāmatā.
“Bībele ir Dieva grāmata, bet tā ir arī cilvēku grāmata, tautas apziņas veidotāja,” tāds ieraksts lasāms Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes Ernsta Glika Bībeles muzeja viesu grāmatā. Šogad vienīgais Bībeles muzejs ne tikai Latvijā, bet arī trīs Baltijas valstīs sācis piecpadsmito gadskārtu.
Lai aktualizētu Ernsta Glika atstāto garīgo mantojumu, Bībeles muzeja vadītājai Elgai Kolistei radās ideja izdot videomateriālu DVD formātā. Tas uzskatāmi ļautu jaunajai paaudzei iepazīties ar faktiem par E.Glika dzīvi, Bībeles muzejā krāto kristīgo mantojumu, Alūksnes baznīcu un Glika dienu atceres pasākumiem. Mērķa sasniegšanai draudzes četrus projektus izstrādājusi un Kultūrkapitāla fondā iesniegusi E.Koliste. “Videomateriāla apkopojums filmā būs vēsturisks, tas iepazīstinās sabiedrību ar Glika devumu latviešu kultūrā,” uzsver muzeja vadītāja.
Videofilmā stāsta par Glika mantojumu
Iepriekšējo projektu atbalsts deva iespēju radošajai grupai no sabiedriskās organizācijas “Projekts Vizuālā Latvija” uzņemt četru stundu materiālu filmai, to saīsināt un sagatavot kasetē, ko var noskatīties 45 minūtēs. Mācītājs Atis Grīnbergs kopā ar draudzes aktīvistiem filmu noskatījās un vērtē atzinīgi. Tagad Kultūrkapitāla fondā iesniegts projekts, lai iegūtu finansējumu un sagatavotu audiovizuālu filmu “Ernsta Glika 350 gadu atceres dienas Alūksnē” DVD formātā. Paredzēts izgatavot videofilmas kopijas. Tās būs tulkotas angļu un vācu valodā. Cerams, ka Kultūrkapitāla fonda finansējumu saņems projekta “Ernsta Glika dienas mūsu mājās” otrās kārtas īstenošanai.
Bērni apbrīno grāmatu grāmatu
Pagājušajā gadā, kad svinēja E.Glika 350.dzimšanas dienu, muzejā iekārtoja izstādi “Latviešu Bībeles 310 gadu ceļš”. Kultūrkapitāla fonda finansējumu projektam izmantoja jaunu vitrīnu gatavošanai, tajās izvietotas Bībeles un citi muzeja eksponāti.
“Bērni stāv un brīnās, jo viņi nekad nav redzējuši vienkopus tik daudz Bībeļu melnos ādas vākos ar sudraba apkalumu vai zeltītu rotājumu. Pat veci cilvēki saka, ka viņi varētu nomirt un nezināt, kā latvieši tika pie grāmatu grāmatas,” stāsta E.Koliste. Pēdējos gados Bībeles muzejam iedzīvotāji atnesuši 30 līdz 40 eksponātus. Viņi redz, ka tiem ir izveidota krātuve, tāpēc uzticas muzejam. Pēc vairākkārtējiem apmeklējumiem kāds cilvēks uzdāvinājis Mājas Bībeli. Tajā ir atspoguļota dzimtas hronika, tāpēc tā ir nozīmīga bērniem un bērnubērniem.
Muzeju veido uz mīlestības pamatiem
“Rādu bērniem 1898.gada Bībeli. Tā ļauj salīdzināt un apjaust, ka mainās rokraksti un paaudzes, bet Bībele paliek,” akcentē muzeja vadītāja. Viņa apmīļo un apbrīno pirms 200 gadiem iespiestos rakstus. Daudzas kristīgo rakstu grāmatas ir jālabo, pirms tās var izlikt apskatei. Pirms 15 gadiem muzejā bija 20, bet tagad ir 370 eksponātu: dziesmu grāmatas, sprediķu grāmatas, lūgšanu grāmatas katrai dienai. Goda vietā ir Ernsta Glika Bībeles faksimilizdevums (oriģināla publikācija fotomehāniskā iespiedumā), to muzejam dāvāja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns Vilis Vārsbergs. Tur glabājas arī pirmās Bībeles oriģināls. Tā iespiesta 1694.gadā 1500 eksemplāru tirāžā.
E.Koliste uzskata, ka dāvinājumu tik daudz ir tāpēc, ka muzejā nav ieejas biļešu. Katrs ziedo tik, cik var atļauties. Muzejs ir veidots uz mīlestības pamatiem, un apmeklētāji to jūt. Ekspozīcijā ir skatāma garīgo izdevumu vēsture, tos no tuvām un tālām vietām muzejam ziedojuši tā apmeklētāji.
Manceļa 1699.gadā izdotā “Sprediķu grāmata” ir atvesta no Talsiem. Tagad būtu jāveic grāmatu bez titullapām izpēte, kā arī jāsāk zinātniskais darbs, bet tad nepieciešams otrs darbinieks. “Mērķtiecīga eksponātu vākšana ir pabeigta. To ir pietiekami, lai mainītu un veidotu jaunas izstādes. Interesanta ekspozīcija būtu no dziesmu grāmatām,” atzīst E.Koliste. Dziesmu grāmatas ir iesietas ādas vākos ar apzeltītām maliņām, dažām ir metāla aizdare ar krustiņu, tāpēc bērniem ir interesanti tās pētīt.
Bībeli lasa dažādās valodās
Vajadzīgas papildu vitrīnas, lai varētu izlikt visus eksponātus. Vienā stendā ir redzamas apmēram pussimts Bībeles. Tās uzrunā ķīniešu, brazīliešu, holandiešu, somu, vācu, lietuviešu, angļu, malajiešu, dāņu, itāļu, zviedru, igauņu un citās valodās. Tas liecina, ka grāmatu grāmata ir pazīstama visās pasaules valstīs, bet ne visas muzejā izliktas apskatei. Galvenā vērtība ir tā, ka eksponātus var ņemt rokās un pamatīgi apskatīt. E.Koliste atceras, ka nepastarpināta saskarsme ar Bībeli amerikāņu jauniešiem lika secināt – viņu valsts nav tik veca kā muzeja eksponāti. “Tā cilvēks saņem vairāk. Kad es bērnam devu Bībeli ar sudrabotu maliņu, viņš notrīsēja. Alūksne ir apdāvināta, jo tā ir vienīgā Baltijā, kur ir Bībeles muzejs,” saka vadītāja.
Dievs uzrunāja alūksniešus
1989.gada aprīlī Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze izteica priekšlikumu pašvaldībai izveidot Bībeles muzeju bijušās benzīna uzpildes stacijas ēkā. 1990.gada 18.novembrī to iesvētīja, un namiņš ieguva garīgu veidolu. “Uz šo ēku pieteicās 30 pretendenti, bet Dievs uzrunāja alūksniešus. Atklāšanas dienā liels pūlis stāvēja pat ārpusē. Pirmajos gados muzeju izmantoja gandrīz visiem garīgās dzīves pasākumiem, jo mācītāja māju baznīca atguva tikai pēc astoņiem gadiem. Te bija svētdienas skolas nodarbības, draudzes sanāksmes un kora mēģinājumi,” atceras E.Koliste. No Rīgas veda Bībeles un pārdeva alūksniešiem. Tagad grāmatu grāmata esot katrā trešajā ģimenē.
Muzeja vadītāja atzīst, ka viņa “ir nolikta šajā vietā, lai kalpotu”. “Tas ir liels ieguvums, pilns aizrautīga darba, kas saista ar Dievu un ticīgiem cilvēkiem. No pirmajiem alūksniešu, mācītāju un baznīcas konsistorijas dāvinātajiem eksponātiem līdz pašreizējam muzeja krājumam ir iets 14 gadus. Tagad muzejā ir iespēja izsekot Bībeles vēsturei, kā arī iepazīties ar senāk izdotām kristīgām grāmatām” norāda E.Koliste. Viņa uzsver, ka tas ir apliecinājums vārdiem: “Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.” (Mr.13.31).
Alūksnē atcerēsies Bībeles autoru
Alūksnē ir trīs muzeji, tāpēc iespējama sadarbība. E.Koliste atzīst, ka viņai daudz palīdzējusi Novadpētniecības un mākslas muzeja vadītāja Aija Grīnvalde un dabas muzeja “Vides labirints” vadītājs Aldis Verners. Tagad radusies iecere kopējam pasākumam, sākot muzeju vasaras sezonu. Top projekts “Muzeju nakts”. Tas dos iespēju 14.maijā no pulksten 19.30 līdz 22.00 apmeklēt muzejus par brīvu. Muzeju darbinieki cer, ka ieradīsies vecāki ar bērniem. “Kopēji dosimies uz pilsētas parku, kur būs trīs pieturas, viena katram muzejam. Bībeles muzejā būs iespēja atgādināt par garīgām vērtībām. Paredzams, ka dziedās baznīcas koris,” atklāj E.Koliste.
5.maijā apritēs 300 gadi, kopš miris Ernsts Gliks. Šogad Glika dienas Alūksnē nebūs maijā, jo tās saistītas ar senioru koru garīgās mūzikas svētkiem. Sieviešu kori dziedās pie Glika ozoliem, kas stādīti pēc Jaunās un Vecās derības tulkojuma pabeigšanas.
