Aprīlis ir sulu mēnesis. Zeme ir atlaidusies un koku dzīslās sākušas ritēt dzīvības sulas. Laiks ņemt urbi un sākt tecināt sulas! Trapenes pagasta “Jēkabkalnu” māju tuvumā, stalti izslējušies, aug vairāki bērzi.
Aprīlis ir sulu mēnesis. Zeme ir atlaidusies un koku dzīslās sākušas ritēt dzīvības sulas. Laiks ņemt urbi un sākt tecināt sulas!
Trapenes pagasta “Jēkabkalnu” māju tuvumā, stalti izslējušies, aug vairāki bērzi. Māju saimnieks Jānis Buliņš paņem senatnīgo galdnieku vītņurbi, glītu koka renīti jeb silīti, spaini un dodas pie tuvējā bērza. J.Buliņš sulas tecina katru gadu, tāpēc zina, ka sulu tecināšana ir jāpārtrauc līdz ar lapu plaukšanu.
“Tad sulām vairs nav tik laba garša un tās putojas,” saka J.Buliņš. Jānis parasti cenšas tecināt sulas no sausākā vietā augušiem bērziem, jo purvainā vietā augušo bērzu sulām ir purva ūdens garša. “Kārtīgs sulu tecinātājs urbumu bērzā taisa aizvēja pusē. Citi pat uztaisa jumtiņu, lai lietus laikā traukā netek iekšā lietus ūdens,” zina stāstīt “Jēkabkalnu” saimnieks. Sulas sāk tecēt, urbjot pirmos centimetrus. Viņš stāsta, ka jāizurbj apmēram astoņi līdz desmit centimetri dziļš caurums, tajā jāievieto renīte. Tās Jānis taisa pats. “Lai sulas netecētu garām renītei, to var aptīt ar pakulām,” māca J.Buliņš.
Viņš urbumus veic vairākos kokos. Katru pavasari viņš satecina apmēram 30 litrus sulu. “Sulas tecinu savām vajadzībām. Glabāju tās līdz siena laikam. Vasaras karstumā tās palīdz veldzēties, ir daudz garšīgākas nekā akas ūdens,” saka Jānis. Viņam patīk nedaudz ieskābušas sulas. Parasti saimnieks tām pieliek klāt upeņu zaru vai citrona miziņu. Sulas garšo arī mazbērniem, kas vasarā ciemojas pie vecvecākiem. Jautāts, vai garšojis arī kļavu sulas, J.Buliņš teic, ka tās ir saldas un garšīgas. “Jēkabkalnu” māju pagalmā aug arī neliela kļava. Saimnieks mēģinājis sulas tecināt arī no tās. Lai pārāk netraumētu jauno kociņu, Jānis sulu tecina, nolaužot zariņu un piesienot klāt pudeli. Kad sulu laiks ir pagājis un urbums ir sauss, tas jāaiztaisa ar koka tapu, lai koks nebojājas.
