Līdz ar ārkārtējo situāciju dievkalpojumi Latvijā nav aizliegti, taču nav atļauta organizēta pulcēšanās uz tiem un fiziskā klātbūtne. Tomēr garīgā dzīve turpinās, un šis laiks ir zīmīgs ar pārmaiņām arī reliģisko organizāciju darbībā.
Lieldienas būs “ļoti piezemētas”Vilnis Sliņķis, Apes Sv. Mateja, Opekalna un Gaujienas draudžu mācītājs, Gulbenes iecirkņa prāvests:
“Visas draudzes respektē Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Mēs esam saskaņojuši to, cik daudz un ko varam, ar Tieslietu ministriju, vadāmies stingri pēc tās rekomendācijām. Dievkalpojumi lielākajās draudzēs Alūksnē, Gulbenē, Apē notiek attālināti. Tie daļēji tiek straumēti internetā. Piemēram, Apes Sv. Mateja draudzes “Facebook.com” lapā katru svētdienu pulksten 13.00 notiek attālināts dievkalpojums, kuru vada mācītājs un daži atbalsta kalpotāji. Pēc šādiem dievkalpojumiem tie, kuri vēlas saņemt grēku piedošanas pasludinājumu un Svēto Vakarēdienu, attiecīgā laikā ir aicināti to darīt individuāli. Ticīgie, kuriem ir veselības problēmas, aicināti palikt mājās. Šajos gadījumos tiek meklēti individuāli risinājumi caur diakonijas darbiniekiem. Visi ticīgie aicināti sekot līdzi jaunākajai informācijai, kas gan bieži mainās diennakts laikā, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mājaslapā internetā, draudžu mājas lapās un “Facebook.com”. Mācītāji ir pieejami gan caur e-pastiem, gan zvanot individuāli uz mobilo tālruni.
Par Lieldienām noteikti būs mūsu baznīcas bīskapu kopīgs paziņojums. Mans viedoklis, ka šogad, ņemot vērā lielo “Covid-19” upuru skaitu pasaulē, Lieldienas būs “ļoti piezemētas”. Tomēr, kad Dieva Dēls, Jēzus Kristus, satikās ar nāvi, nāve tika izmainīta. “Es Esmu Augšāmcelšanās un dzīvība, kas Man tic, dzīvos arī, ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs ne mūžam.” /Jņ.11:25-26/ Meklējiet attiecības ar Jēzu. No savas puses dariet visu tā, it kā viss būtu atkarīgs no jums, un lūdziet Dievu tā, it kā viss būtu atkarīgs no Viņa. Dievs ir žēlīgs. Kopā mums izdosies!”
Skarbs gavēnisIlva Liepiņa, adventistu Alūksnes un Gulbenes draudžu mācītāja:
“Ja mēģinām palūkoties uz šodienu, cik iespējams mierīgi un vispārīgi, daudzi kristieši varētu atzīt, ka koronavīrusa radītie ierobežojumi zīmīgi saplūst ar tradicionālo Gavēņa laiku pirms Lieldienām. Un tomēr skarbie, jaunie noteikumi, ko papildina katru dienu, kultūras dzīves klātienē aizliegumi, skolu aizvēršana, “mājas aresti”, paliekot tikai virtuāli sastopamiem ar pasauli, tiem no mums, kuri esam pusmūžā, tagad parastie gavēņa laika ieradumi liek pasmaidīt. Kas gan ir atteikties no gaļas kādā ēdienreizē, no burbuļūdens vai no šokolādes, salīdzinot ar to, ka tagad nevar sastapt savus draugus, apkampt bērnus un mazbērnus? Nevaram apmeklēt ne bibliotēku, ne teātri, ne koncertu, ne baznīcu. No svētdienas, 29. marta, Tieslietu ministrija aizliegusi jebkādu vairāk par divu cilvēku došanos apmeklēt baznīcu, izņēmums – baznīcā var būt video komanda, kas nodrošina dievkalpojuma ierakstu un pārraidi. Noteikumi attiecas pat uz bēru ceremonijām, kas var notikt tikai ārpus telpām, tuvāko cilvēku lokā, bez bēru mielasta. Skarbs gavēnis sanāk…
Mūsu draudzes, Adventistu baznīcas Alūksnē pamatkodols, pensionāri un ļaudis pusmūžā, ir ar zināmu iepriekšējā gadsimta bēdu un raižu laiku rūdījumu, tāpēc nekādu kurnēšanu uz ārpusi nejūtam. Draudze Alūksnē izlēma jau otrā dienā kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas nesapulcēties, taču aicinām visus dievkalpojuma laikā sestdienu rītos pieslēgties dievkalpojumu tiešraidēm no Rīgas draudzēm, aicinām skatīties un klausīties Adventistu Baznīcas mājas lapā “adventisti.lv” pieejamos sprediķus un ierakstus, lasīt grāmatas, tiekamies lūgšanu telefonkonferencēs. Sazvanāmies un sarakstāmies privāti, uzticam cits citam savas šaubas, rūpes, vajadzības un pārdzīvojumus. Ļoti labi lietojams ir kāds padoms no interneta dzīlēm: “Būsim fiziski atsevišķi, bet emocionāli ļoti cieši un tuvi.” Mēģinām rast kaut mazāko iemeslu, par ko varam būt pateicīgi, par ko pasmaidīt, kā iedvesmot un atbalstīt. Uz e-pastu: ilva.
liepins@gmail.com esmu gatava saņemt vēstules par visiem jautājumiem, kuros baznīca varbūt klātesošāk padomā, risinājumā – uzklausot, liekot kopā prātus un sirdis.”
