Eiropas Savienības informācijas punkta Alūksnes koordinatore Silvija Mūrniece kopā ar kolēģiem septembra beigās bija studiju vizītē Īrijā.
Eiropas Savienības informācijas punkta (ESIP) Alūksnes koordinatore Silvija Mūrniece kopā ar kolēģiem septembra beigās bija studiju vizītē Īrijā, kur iepazina informēšanas darbu par Eiropas Savienību (ES) dažādās institūcijās un organizācijās.
Tā bija ikgadējā ES informācijas punktu koordinatoru studiju vizīte ārvalstīs, kuras mērķis bija iepazīties ar Īrijas pieredzi, informējot sabiedrību un veidojot tajā diskusiju par ES jautājumiem. Dublinā koordinatores apmeklēja Īrijas Nacionālo bibliotēku, Dublinas Centrālo bibliotēku, “Trinity” koledžas bibliotēku, Īrijas Parlamentu, Ārlietu ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Īrijā, Eiropas Parlamenta informācijas biroju Īrijā, Nacionālo banku un vienu “Europe Direct” informācijas punktu. Vizītes laikā ES informācijas punktu koordinatores tikās ar Latvijas vēstnieku Īrijā Induli Ābeli.
“Pēc brauciena esmu sapratusi, kādēļ cilvēkus, kas kaut reizi ir bijuši Īrijā, šī valsts vilina atgriezties. Īrijai piemīt kaut kāda mistiska aura gan tur dzīvojošajos, gan apkārtējā dabā, kas pievelk cilvēkus. Īrija ir starp skaistākajām salām pasaulē. Tur ir ļoti labvēlīga attieksme pret cilvēkiem un savstarpējās attiecībās. Kā ESIP koordinatori esam bijuši daudzās valstīs, bet Dublinā to izjutām visvairāk. Īrijas vēsture līdzinās Latvijas vēsturei, jo viņi ir bijuši kolonizēti līdz pat 20.gadsimtam un neatkarību no Lielbritānijas atguva tikai 1922.gadā. Arī īri savulaik ir masveidīgi izceļojuši no savas valsts un tagad – pēc 30 gadiem – atgriežas, jo viņu valsts veiksmes stāsta sākums ir iestāšanās ES. Tad mums arī tomēr ir cerības – pēc 30 gadiem,” stāsta S.Mūrniece.
Tagad Īrija ir diezgan dārga valsts, kas rada bažas īriem par jaunajiem investoriem, kas šā iemesla dēļ varētu pārcelties uz jaunajām ES dalībvalstīm. “Īrijai ir sava atšķirīga nostāja par ES, piemēram, nodokļu politikā. Īrijā to pašlaik atbalsta lielie uzņēmumi, bet ES vēlas, lai tā visās valstīs būtu vienāda,” saka S.Mūrniece.
Viņa uzsver, ka koordinatoriem daudz stāstīja par Īrijas attīstību pēc iestāšanās ES un mūsdienu situāciju ekonomiskajā un sociālajā jomā, kā arī sabiedrības attieksmi pret ES. “Pēc tikšanās ar īru kolēģiem secinājām, ka, lai gan Īrija ir ES dalībvalsts jau vairāk nekā 30 gadus un kopumā sabiedrības attieksme pret ES ir ļoti pozitīva, Īrijas valsts iestādes un citas organizācijas daudzveidīgi informē un veicina diskusiju par to, lai palielinātu sabiedrības izpratni un līdzdalību ES procesos. Lai kaut ko izlemtu, bieži rīko referendumus iedzīvotājiem, lai ņemtu vērā savas nacionālās intereses, nevis tikai pakļautos ES uzstādījumiem. Trūkums ir tas, ka informāciju par ES īri galvenokārt saņem ar masu saziņas līdzekļu starpniecību, kas bieži neatspoguļo patieso situāciju,” saka S.Mūrniece.
Īrijas valdības finanšu departamentā koordinatoriem bija saruna par eiro ieviešanu, kas drīzumā gaidāms arī Latvijā. “Cilvēki tika rūpīgi informēti par eiro ieviešanu, tika izdota pat grāmata par to, un paši īri atzina, ka eiro ieviešana tur notika mierīgi un plānveidīgi. Cenas eiro ieviešana neietekmēja – dārgākas palika vien trīs lietas: kafija kafejnīcā, alus bārā un friziera pakalpojumi.
Tomēr F.Hamels uzsvēra, ka katrā valstī eiro ieviešana notiek atšķirīgi. Īru naudu vēl joprojām bankās var samainīt,” klāsta S.Mūrniece.
Viņa norāda, ka Īrijas Parlamentā ir 166 deputāti un vēlēšanu sistēma ir ļoti sarežģīta, balsu skaitīšana ilgst nedēļu. Tādējādi Parlamentā ievēlē patiesi tos cilvēkus, ko tauta ir izvēlējusies.
“Apskatījām arī Īrijas bibliotēkas, bet būtisku atšķirību ar Latviju tajās nav. Tur visi pakalpojumi, izņemot kopēšanu un printēšanu, ir par brīvu. Bet sestdienās un svētdienās bibliotēkas ir slēgtas, jo tas ir laiks, ko cilvēki velta ģimenei. Pārsteidza, ka Īrijā bibliotēkās strādā arī vīrieši. Dublinas Centrālajā bibliotēkā ir arī mācību centrs, kurā var apgūt vairāk nekā 100 valodas. To daudz izmanto iebraucēji,” saka S.Mūrniece.
