Pēc cūku bērēm pirmais, kas parasti tiek nogaršots, ir svaigi ceptas akniņas. Uz pannas sačurkstinātas, tās ir tik aromātiskas un gardas, ka bieži vien gadās pāršaut pār strīpu un viena gabaliņa vietā notiesāt trīs vai pat vairāk. Ja akniņas celtas vakariņu galdā un ēsts daudz, naktī var mocīt smaguma sajūta pakrūtē, nelabums un sāpes vēderā. Turklāt vēl vairākas dienas uz maizes tiek smērēta un notiesāta savārīta aknu pastēte… Bet ir virkne cilvēku, kuriem šo «smago» produktu ārsti nerekomendē vispār.
Tā kā aknas satur daudz holesterīna, visvairāk no to lietošanas uzturā jāvairās cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni un asinsspiedienu. Taču aknas satur arī ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu, tāpēc pavisam tās svītrot no savas ēdienkartes dietoloģe Lolita Neimane neiesaka. Ārste atzīst, ka pati aknas uzturā lieto reizi nedēļā vai divās.
Dzīvnieku, tajā skaitā putnu, aknas pieskaitāmas pie subproduktu grupas un ir zemākas kvalitātes produkts nekā gaļa. No vienas puses, produkts ir vērtīgs, no otras – ne visai un ēdienkartē iekļaujams pa retam.
Labais
«Aknas satur ļoti daudz vērtīgu vielu, piemēram, A un B grupas vitamīnus, dzelzi, cinku, mangānu, folijskābi, olbaltumvielas un citus komponentus. B12 vitamīns ir ļoti nozīmīgs tāpēc, ka to organisms saņem tikai no dzīvnieku valsts produktiem,» skaidro L.Neimane. Aknu produkti satur arī daudz dzelzs, tāpēc tās īpaši piemērotas ir sievietēm, jo viņām dienā ieteicams uzņemt vismaz 18 miligramu dzelzs (vīriešiem – desmit). L.Neimane skaidro, ka 100 gramu aknu satur 15 miligramu dzelzs, bet gaļa – tikai trīs miligramus. Ja nav veselības problēmu, reizi nedēļā aknas uzturā pat ir ieteicamas, uzskata diētas ārste.
Sliktais
Aknas un nieres nereti tiek pieskaitītas pie sliktajiem produktiem. Zināms, ka tās organismā darbojas kā filtri, kur nonāk arī visas sliktās vielas, ko uzņemam, – antibiotikas, uztura bagātinātāji, dažādas ēdienu piedevas un tamlīdzīgi jeb tautas valodā – šlakvielas. Tāpēc, ja vien iespējams, labāk ēst jaunlopu un cāļu aknas, kas nav tik «piesārņotas».
Cilvēka veselībai neko labu nedod arī purīnvielas, ko aknas visai bagātīgi satur. Tās ražo urīnskābi, tāpēc aknas nav ieteicams ēst cilvēkiem, kuriem konstatēti nierakmeņi. Urīnskābe ir paaugstināta arī sirds un asinsvadu slimniekiem, tāpēc arī viņiem ārsti neiesaka aizrauties ar gardajām akniņām. L.Neimane piebilst, ka daudz vairāk purīnvielu satur šprotes eļļā.
Aknas ir īsta holesterīna «bumba». Viena paliela aknas šķēle satur aptuveni 600 miligramu holesterīna, bet tā ieteicamā dienas deva ir uz pusi mazāka. «Jā, subprodukti satur holesterīnu, bet lielākas briesmas veselībai rada piesātinātie tauki, kas atrodami treknos piena produktos, gaļā, desās. Ja ēd doktordesu un domā, ka tā ir ļoti diētiska, cilvēks maldās. Es pat teiktu, ka aknas uzturvērtību ziņā ir labāks produkts nekā desas, lai gan nav katru dienu ēdams. Arī ikri satur daudz holesterīna, bet vai tad mēs tos ēdam katru dienu?» jautā L.Neimane.
Pārlieku lielā A vitamīna daudzuma dēļ aknas un to izstrādājumus dažkārt ārsti neiesaka uzturā lietot arī grūtniecēm. L.Neimane gan tam nepiekrīt. «Esmu lasījusi, kā arī redzējusi vairākus ārzemju raidījumus par uzturu un nekur neesmu dzirdējusi, ka grūtniecēm tas būtu aizliegts produkts. Bažas varbūt māc tajā esošā folskābe, bet, ja produktu lieto ar mēru, neko sliktu ne mammas, ne bērna veselībai tā nenodara. Kaitīgāks topošajām māmiņām ir siers ar glemi (mīksto apvalku) un treknās jūras zivis, kas ir piesātinātas ar nezināmiem jūras produktiem un piesārņojumu,» uzsver diētas ārste.
