Sporta nozarei piešķirtos piecus miljonus eiro paredzēts izlietot,
lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz nozari un
nodrošinātu nozares ilgtspēju, “Alūksniešiem.lv” uzzināja aģentūrā Leta.
Pēc IZM sniegtās informācijas, atbalstu plānots sniegt olimpiskā
sporta izcilības programmai, kur mērķfinansējums paredzēts sportistiem
un treneriem, kā arī inventāra un aprīkojuma iegādei, lai nodrošinātu
kvalifikāciju un izcilus sasniegumus Olimpiskajās spēlēs.
Tāpat plānots sniegt finansējumu sporta federāciju atbalstam,
paralimpiskā sporta attīstībai, kā arī sabiedriski nozīmīgu tautas,
skolu jaunatnes un augstskolu sporta pasākumu organizēšanai.
Vienlaikus atbalstu plānots sniegt valsts sporta infrastruktūras
uzturēšanas izdevumu segšanai, piemēram, inženiertīkliem, komunāliem
pakalpojumiem un darbinieku atlīdzībai. Atbalstu plānots sniegt Daugavas
stadionam, Sporta centram “Mežaparks”, Tenisa centram “Lielupe” un
“Elektrum” Olimpiskajam centram.
Jau ziņots, ka valdošā koalīcija otrdien vienojās par piecu miljonu
eiro lielu atbalstu sporta nozarei, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas
raidījums (LTV) “Sporta ziņas”.
Šo naudu sporta organizācijas drīkstēs izmantot iepriekš paredzētiem
mērķiem, tostarp sporta infrastruktūras atbalstam, kas vislielāko
atvieglojumu sniegs “Elektrum” Olimpiskajam centram. Sporta būves
pārstāvji jau iepriekš norādīja, ka centram nepieciešams atbalsts vairāk
nekā 300 000 eiro apmērā, lai paglābtu sevi no bankrota.
“Organizācijām būs noteikti kritēriji, un par izlietotajiem
līdzekļiem būs jāiesniedz atskaites,” raidījumam teica Saeimas Sporta
apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP).
“Šobrīd federācijas nopietni strādā pie pieteikumu izstrādes
konkursiem, kas saistīti ar pasākumu norisi, izmantojot tieši šos
līdzekļus. Šī organizācijām ir iespēja kaut kā jauna radīšanā vai
paplašināšanā,” piebilda Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP)
prezidents Einars Fogelis.
Raidījums vēsta, ka pašas federācijas IZM vērsušās ar lūgumu sniegt
atbalstu 9,6 miljonu eiro apmērā, tomēr, pētot pamatojumus, radušies
vairāki pamatoti jautājumi. Dažas organizācijas, lūdzot atbalstu, bija
norādījušas pesimistiskāko ārkārtas situācijas iznākumu.
Fogelis norādīja, ka domstarpības, lūdzot tik lielu finansiālo
atbalstu, skaidrojamas ar to, ka pavasara mēnešos vēl nebija iespējams
dokumentāli pierādīt vasaras mēnešos nenotikušos pasākumus, kas nu jau
īstenojies dzīvē.
“Šobrīd runājam, ka āra pasākumus drīzumā varētu apmeklēt 200-300
cilvēku. Ceru, ka jūnija vidū spēsim šo skaitli arī apstiprināt, lai
varētu organizēt sacensības un nākotnē vairs nebūtu jāizmaksā
kompensācijas,” pauda Riekstiņš.
Ierobežojumu mīkstināšana Latvijas sportam būtu ļoti nozīmīga, jo,
lai arī skatītāji nenestu peļņu, sporta būvju uzturētājiem būtu iespēja
iekasēt naudu no klubiem. Šobrīd lielākās ieguvējas ir kaimiņvalstis
Lietuva un Igaunija, jo tur sporta aktivitātes jau noris ar krietni
mazākiem ierobežojumiem.
Šo iespēju jau paspējuši izmantot vairāki Latvijas futbola klubi,
aizvadot pārbaudes spēles Pērnavā. Tāpat divas pārbaudes spēles trešdien
plānotas arī Lietuvā, kur “Liepāja” tiksies ar “Jelgavu”, bet RFS – ar
“Valmieru”.
