Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā šodien atklātja XXIII Ziemas olimpiskās spēles, un Latvijas sportisti pie godalgām cer tik jau ceturto Olimpiādi pēc kārtas.Uz tām devušies trīs sportisti no Alūksnes – biatlonisti Oskars Muižnieks un Andrejs Rastorgujevs, kā arī bobsleja stūmējs Intars Dambis kā rezervists.
Phjončhanas olimpiskās spēles
norisināsies līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu
komplektus 15 dažādos sporta veidos, turklāt pirmo reizi Ziemas
Olimpiādē tiks izdalīti vairāk nekā simts godalgu komplekti. Sacensību
programmā debitēs četras disciplīnas – “Big Air” snovbords, jaukto pāru
sacensības kērlingā, masu starts ātrslidošanā un jaukto komandu
sacīkstes kalnu slēpošanā. Kopumā šajā Olimpiādē piedalīsies 92 valstis,
bet uz starta dosies teju 3000 sportisti.
Pirmo reizi kopš 1998.gada Nagano olimpiskajām spēlēm Ziemas olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāji, jo Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nebija gatava maksāt par hokejistu transportēšanu un apdrošināšanu.
Tikmēr Latvijas delegāciju šajā Olimpiādē pārstāvēs 34 sportisti, bet
vēl viens – bobsleja stūmējs Intars Dambis – sastāvā iekļauts kā
rezervists, turklāt viņš olimpiskajā ciematā nemaz nedzīvos. Latvija būs
pārstāvēta deviņos sporta veidos, bet komandā iekļauti 14 olimpiskie debitanti. Salīdzinot ar iepriekšējām Ziemas olimpiskajām spēlēm,
delegācijas sastāvs ir mazākais kopš 1998.gada Nagano Olimpiādes, bet
tam ir vienkāršs izskaidrojums – četrgades nozīmīgākajam forumam nav
kvalificējusies Latvijas hokeja izlase, kas uzreiz palielina dalībnieku
skaitu, jo hokeja komandā var pieteikt 25 spēlētājus.
Phjončhana par 2018.gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietu tika izraudzīta 2011.gada jūlijā, Starptautiskās Olimpiskās
komitejas (SOK) 123.Sesijā balsojumā pārliecinoši apsteidzot Vācijas
pilsētu Minheni un Ansī pilsētu Francijā. Dienvidkorejā šī būs otrā
Olimpiāde, jo 1988.gadā galvaspilsētā Seulā notika Vasaras olimpiskās spēles.
Šo spēļu dēļ no Seulas uz
Phjončhanu tika izbūvēta ātrvilciena līnija, bet viens no argumentiem,
kāpēc Dienvidkoreja ieguva tiesības rīkot četrgades nozīmīgāko forumu,
bija olimpisko objektu kompaktums, jo tie ir ap divām galvenajām norises
vietām – Alphensijas kūrortu, kur notiks āra sporta veidi, un piekrastē
esošo Kanninu, kur savukārt norisināsies sacensības iekštelpās.
Sagaidāms, ka šīs varētu būt vienas no aukstākajām Ziemas olimpiskajām spēlēm
vēsturē. Šobrīd Phjončhanā gaisa temperatūra pa dienu tuvojas -10
grādiem pēc Celsija, kamēr pa nakti tā nereti pārsniedz pat -20 grādus.
Līdz ar to noslēdzošajā nedēļā pirms Olimpiādes parādījās informācija,
ka diezgan daudz sportistu tieši lielā aukstuma dēļ varētu nepiedalīties
atklāšanas ceremonijā.
Arī pirms šīm olimpiskajām spēlēm
neiztika bez dopinga skandāla, kur atkal bija iesaistīta Krievija.
Pēdējo gadu laikā atklāta šajā valstī izveidota dopinga sistēma, kas
savu augstāko punktu sasniedza pašu mājās notikušajā 2014.gada Soču
Olimpiādē. Toreiz krievi triumfēja medaļu kopvērtējumā. Ņemot vērā
nopietnus pierādījumus, SOK uz mūžu no olimpiskajām spēlēm
diskvalificēja 43 krievu sportistus, tostarp tādus kā olimpisko
čempionu skeletonā Aleksandru Tretjakovu un bobsleja pilotu Aleksandru
Zubkovu, kurš Sočos ieguva zeltu gan divniekos, gan četriniekos. Līdz ar
to bija cerības, ka pie zelta skeletonā tiks latvietis Martins Dukurs,
bet bobsleja četriniekos – Oskara Melbārža ekipāža, kam pienāktos arī
bronza divniekos.
Tomēr pēcāk Krievijas sportisti iesniedza apelācijas Sporta
Arbitrāžas tiesā (CAS), kas apmierināta 28 atlētu prasības, tādējādi
atjaunojot viņu rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.
Starp viņiem bija arī Tretjakovs, kamēr nebija Zubkova, līdz ar to par
olimpisko čempionu četriniekos jākļūst Melbārdim, kuram pienākas arī
bronza divniekos. Lai gan sākotnēji SOK solīja, ka alternatīvā
apbalvošana pēc Soču Olimpiādes rezultātu mainīšanas būs Phjončhanā, to
tomēr nāksies pagaidīt.
Pēc apelāciju apmierināšanas apsūdzētie krievu sportisti cerēja piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, tomēr SOK viņus uz tām neielūdza, uzsverot, ka atbrīvošana no soda nenozīmē atlēta nevainību.
Pēc pamatīgajiem dopinga skandāliem diskvalifikāciju pagājušā gada izskaņā saņēma Krievijas olimpiskā
komiteja, kas līdz ar to šīs valsts atlētiem liegs Phjončhanā startēt
zem savas valsts karoga. Uz Olimpiādi tika uzaicināti “tīrie” krievu
sportisti, kuri pirms tam izgāja striktas dopinga pārbaudes. Šajās
olimpiskajās spēlēs viņi startēs zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts “Olympic Athlete from Russia” jeb “Olimpiskais sportists no Krievijas”. Sagaidāms, ka kopumā šajās olimpiskajās spēlēs zem neitrālā karoga sacentīsies 168 sportisti no Krievijas, tostarp hokeja izlase, ko vadīs Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš.
Latvija pie medaļām Ziemas olimpiskajās spēlēs
tikusi jau trīs reizes pēc kārtas un nav pamata domāt, ka šoreiz
paliksim bez godalgām. Kā galvenais favorīts uz cēlmetālu ir
skeletonists Martins Dukurs, kurš 33 gadu vecumā, visticamāk, aizvadīs
savu noslēdzošo Olimpiādi. Ja iepriekšējās divas olimpiskās spēles
viņu varēja uzskatīt par galveno favorītu uz zeltu, šobrīd situācija ir
citādāka, jo sezona latvietim bijusi kā pa viļņiem, Pasaules kausa
kopvērtējumā samierinoties ar ceturto pozīciju, lai gan pirms tam viņš
bija labākais astoņus gadus pēc kārtas.
Vankūveras un Soču olimpiskajās spēlēs
M.Dukurs izcīnīja sudraba godalgas, allaž paliekot aiz mājinieku
sportista – attiecīgi aiz Džona Montgomerija un Tretjakova. Arī šoreiz
latvietim būs jāaizvada sīva cīņā ar mājinieku, jo pretī stāsies
dienvidkorejietis Sunbins Juns, kurš turklāt pat izlaida pasaules
čempionātu, lai tikai veiksmīgāk sagatavotos dzimtenē notiekošajai
Olimpiādei. Pašreiz viņa izredzes iegūt zeltu ir lielākas nekā
latvietim, bet M.Dukurs tik un tā uzskatāms par reālu medaļu
pretendentu.
Skeletona sacensības kungiem notiks 15. un 16.februārī.
Latvija pamatoti var cerēt uz medaļu arī bobsleja sacensībās. Pirms
četriem gadiem Melbārdis četriniekos ieguva sudrabu, kamēr divniekos –
piekto vietu, bet pēc Zubkova un vēl viena krievu sportista Aleksandra
Kasjanova diskvalifikācijām viņam vajadzētu iegūt attiecīgi zeltu un
bronzu, tomēr oficiāli medaļu pārdalīšana nav notikusi. Laiks pēc Sočiem
latviešiem bija veiksmīgs, jo 2015.gadā Melbārdis pamanījās izcīnīt
pirmo vietu Pasaules kausa kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos.
Savukārt gadu vēlāk viņš lieliskā veidā izcīnīja zeltu pasaules
čempionātā, lai gan latvietim bija tikai 19.starta numurs un pēc pirmā
brauciena viņš bija devītais.
Šosezon Melbārdis Pasaules kausā gan palika ārpus labāko piecinieka
abās bobsleja disciplīnās, tomēr sezonu noslēdza uz patīkamas nots, jo
Kēnigszē ieguva otro vietu četriniekos, vienīgo reizi kāpjot uz goda
pjedestāla. Savukārt divniekos viņš vienreiz šosezon izcīnīja trešo
pozīciju. Nesnauž arī konkurenti, jo ļoti spēcīgas izskatās pat trīs
vācu ekipāžas ar pilotiem Johanesu Lohneru, Frančesko Frīdrihu un Niko
Valteru priekšgalā, turklāt par godalgām abās disciplīnās noteikti
cīnīsies arī kanādiešu braucējs Džastins Kripss.
Divnieki Phjončhanā sacentīsies 18.-19.februārī, kamēr četrinieki mērosies spēkiem Olimpiādes noslēgumā 24.-25.februārī.
Par patīkamiem mirkļiem šajās olimpiskajās spēlēs
centīsies parūpēties arī Latvijas vadošais biatlonists Andrejs
Rastorgujevs. Iepriekšējā sezonā viņš pirmo reizi kāpa uz Pasaules kausa
sacensību goda pjedestāla, izcīnot sudrabu Norvēģijā notikušā posma
masu starta sacensībās, bet janvāra izskaņā viņš kļuva par Eiropas
čempionu sprintā, nestartējot vairākiem augstākā līmeņa biatlonistiem.
Līdz šim Rastorgujevam augstākā vieta olimpiskajās spēlēs ir devītā, ko viņš Sočos izcīnīja iedzīšanā.
Rastorgujevam sacensības gaidāmas 11.februārī (sprints), 12.februārī
(iedzīšana), 15.februārī (individuālā distance) un 18.februārī (masu
starts).
Trīs olimpiskajās spēlēs pēc
kārtas pie medaļām tikuši Latvijas kamaniņu braucēji. Par celmlauzi
2006.gadā Turīnā kļuva tagadējais izlases treneris Mārtiņš Rubenis,
viņam kļūstot par pirmo, kurš kopš neatkarības atjaunošanas Latvijai
sagādājis godalgu Ziemas Olimpiādē. Kopš tā laika maisam gals bija vaļā,
jo 2010.gadā Vankūverā sudrabu ieguva divnieku ekipāža Andris un Juris
Šici, bet četrus gadus vēlāk viņiem tika arī bronza. Sočos pie šāda
kaluma godalgas stafetē tika arī Latvijas kamaniņu komanda, kurā bez
Šiciem un Rubeņa startēja arī Elīza Tīruma (tagad Cauce).
Noteikti stafetē arī Phjončhanā no Latvijas komandas pamatoti var
gaidīt medaļu, turklāt sezonas noslēdzošajā Pasaules kausa posmā, kas
vienlaikus bija Eiropas čempionāts un kas notika Siguldā, izdevās iegūt
bronzu, lai gan kopumā šajā sezonā vēl tikai reizi kāpa uz goda
pjedestāla, gūstot otro vietu Oberhofā. Savukārt individuāli arī
vislielākās cerības ir par brāļiem Šiciem, jo kungi un dāmas šosezon ar
augstu stabilitāti nav priecējuši.
Kamaniņu sportā vīrieši savus braucienus aizvadīs 10.-11.februārī,
kamēr dāmas sacentīsies 12.-13.februārī. Divnieki uz starta dosies
14.februārī, bet stafete norisināsies 15.februārī.
Par patīkamu pārsteigumu Phjončhanā varētu parūpēties ambiciozais
daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs, kurš janvārī notikušajā Eiropas
čempionātā izcīnīja ceturto vietu. Viņš Latvijas delegācijā būs viens no
14 debitantiem, bet vien 18 gadu vecumā viņš vairs nav tālu no pasaules
elites, no kuras viņu šķir viens lēciens – četrkāršais.
Ekspertu prognozes par potenciālajām medaļām Latvijai regulāri ir
mainījušās. Vēl janvārī respektablā “Gracenote” organizācija prognozēja,
ka Latvijai vienīgā godalga būs zelta, ko skeletonā iegūs M.Dukurs.
Pērn cēlmetāls tika prognozēts arī bobslejistam Melbārdim, kuru no
virtuālo medaļnieku vidus izstūmuši vācieši.
Savukārt sporta totalizators “11.lv” prognozē, ka M.Dukuram ceļā uz
zelta medaļu vienīgais šķērslis būs Juns, bet kopumā Latvija no šīm
olimpiskajām spēlēm varētu pārvest
divas vai pat trīs godalgas, jo par cēlmetālu varētu pacīnīties arī
pieredzējušais Tomass Dukurs un kāda no cerībām bobslejā un biatlonā.
Pirms Phjončahanas olimpiskajām spēlēm
arī Latvijā neiztika bez skandāla. No delegācijas sastāva tika izslēgts
kādreizējais bobslejists un tagadējais skeletona komandas tehniskais
darbinieks Rodžers Lodziņš. Viņš olimpiskās
komandas publiskajā sarakstē “WhatsApp” grupā 30.janvārī, lietojot
rupjus, aizskarošus un necenzētus izteicienus, esot apvainojis olimpiskās komandas sportistus, trenerus, apkalpojošo personālu un administrāciju.
Pēcāk publiskajā telpā izskanēja neoficiāla informācija, ka Lodziņš
rakstīšanas laikā esot bijis alkohola reibumā. Viņš sarunā ar aģentūru
LETA atklāja, ka par šādiem apvainojumiem gatavs vērsties tiesā.
Uz Phjončhanas olimpiskajām spēlēm devies arī Nacionālās informācijas aģentūras LETA sporta žurnālists Almants Poikāns.
Phjončhanas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija būs 25.februārī, bet nākamā Ziemas Olimpiāde notiks 2022.gadā Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.
