Pasaules čempionāta vidējā distancē Bertukam 32. vieta

Čehijā notiekošais Pasaules čempionāts orientēšanās sportā 6. jūlijā turpinājās ar vidējās distances sacensībām. No Latvijas izlases orientieristiem kvalifikāciju pārvarēja arī novadnieks Edgars Bertuks. Viņš finālā ieņēma, attiecīgi, 32. vietu. Par čempionu vīriešu konkurencē pēc piecu gadu pārtraukuma atkal kļuva šveicietis Matiass Kiburcs, bet sieviešu konkurencē atkal nepārspēta palika fenomenālā Zviedrijas orientieriste Tuve Aleksandersone, kas šajā čempionātā vēl nav pārspēta, vēstīts Latvijas orientēšanās federācijas mājaslapā.

Mājaslapā vēstīts arī E. Bertuka viedoklis par sacensību gaitu.
Edgars Bertuks: “Salīdzinot ar kvalifikāciju, fizisko sajūtu līmenī lielu uzlabojumu nebija – jutos viduvēji. Sākums sanāca diezgan saraustīts. Nedaudz kļūdījos jau uz pirmo kontrolpunktu un ilgi nevarēju pamanīt otro, lai gan atrados turpat blakus. Pieņēmu, ka šādā apvidū bez kļūdām neiztikt, un motivēju sevi cīnīties tālāk. Kad bija veikta aptuveni trešā daļa distances, gaidīju etapus, kuros varētu relatīvi “atpūsties” no nepārtrauktās kartes lasīšanas līdz pēdējiem sīkumiem, taču tādu šajā plānojumā gluži vienkārši nebija. Lūzuma punkts bija 15. kontrolpunkts izcirtumā, kas izrādījās krietni augstāk nekā biju nolasījis no kartes, un zaudēju apmēram 90 sekundes, vienkārši stāvot un nevarot saprast, kur vēl meklēt. Sekoja arī 40 sekunžu kļūda nākamajā etapā, jo sāku nedaudz padoties vilinājumam vienkārši nedomāt un cerēt uz veiksmi, bet šī nebija īstā distance šādai taktikai. Sapratu, ka jāturpina strādāt, lai godam tiktu līdz beigām. Skatītāju etapā mani noķēra mājinieks Milošs Nikodims. Saņēmu visus spēkus, lai sekotu, bet arī viņš nedaudz kļūdījās. Nevienam negāja viegli. Uz starta gāju ar mērķi sasniegt labāko piecpadsmitnieku, tomēr jāatzīst, ka arī bez trīs lielākajām kļūdām man nebūtu izdevies to sasniegt. Jābūt fiziski spēcīgākam, lai šādu distanci veiktu nepieciešamajā līmenī. Plānojums bija ļoti sarežģīts un domāju, ka tas bija liels izaicinājums ikvienam. Jāatzīst, ka nebiju gaidījis tik skarbu finālu un tas diezgan droši paliks manā atmiņā kā viens no skarbākajiem pārbaudījumiem.”