Pēc smagas slimības no dzīves šķīries viens no labākajiem 20.gadsimta
šķēpmetējiem pasaulē, olimpiskais čempions Jānis Lūsis, aģentūru LETA
informēja Latvijas Vieglatlētikas savienībā (LVS).
Jau ziņots, ka 1968.gada olimpiskais čempions cīnījās ar slimību, un
tika ziedoti līdzekļi, lai iegādātos nepieciešamos medikamentus.
80 gadus vecais Lūsis ir četru olimpisko spēļu dalībnieks, kā arī
triju olimpisko medaļu – zelta, sudraba un bronzas – ieguvējs. Viņš ir
četrkārtējs Eiropas čempions, divpadsmitkārtējs PSRS čempions,
desmitkārtējs Latvijas čempions un divkārtējs pasaules rekordists šķēpa
mešanā.
Pirmoreiz par pasaules rekordistu ar vecā tipa šķēpu Lūsis kļuva
1968.gadā, sacensībās Somijas pilsētā Sārijervi šķēpu jau pirmajā
metienā raidot 91,98 metru tālumā un par 26 centimetriem labojot norvēģa
Terjes Pedersena sasniegumu.
Arī otro reizi Latvijas šķēpmetējs pasaules rekordu sasniedza pirms
olimpiskajām spēlēm, 1972.gadā Stokholmā pasaules rekordu uzlabojot līdz
93,80 metriem. Viņš par 1,10 metriem pārspēja tagadējā Zigismunda Sirmā
un Līnas Mūzes trenera Kimo Kinnunena tēva soma Jormas Kinnunena
sasniegumu.
Kā vēsta vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis, Lūsis Lūsis šķēpa
mešanā startējis 274 reizes un tikai 75 reizes atzina kāda no
pretiniekiem pārākumu.
15 reizes Latvijas izcilākajam šķēpmetējam šķēps lidoja tālāk par 90 metru robežu un vēl 147 sacensībās – tālāk par 80 metriem.
1987.gadā Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF)
savā 75 gadu jubilejā Lūsi atzina par pasaules visu laiku izcilāko
šķēpmetēju.
2014.gadā IAAF iekļāva Lūsi IAAF Slavas zālē.
Latvijas šķēpmešanas leģenda bija precējies ar 1960.gada olimpisko
čempioni, Eiropas eksčempioni un pasaules eksrekordisti šķēpa mešanā
Elvīru Ozoliņu. Dēls Voldemārs Lūsis arī kļuva par šķēpmetēju un
2000.gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā atklāšanas parādē nesa Latvijas
karogu.
