VARAM: jaunais plānošanas reģionu iedalījums ļaus pašvaldībām rast risinājumus kopīgiem izaicinājumiem

1.jūnijā valdība ir apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par plānošanas reģionu teritorijām. Tie paredz vairākām pašvaldībām mainīt reģionālo piederību, tādējādi pašvaldības ar līdzīgu ekonomisko attīstību un demogrāfisko situāciju apvienojot vienā reģionā. Izmaiņas veicinās reģionu vienmērīgu attīstību un atvieglos to problēmjautājumu risināšanu, kas skar visas reģiona pašvaldības, “Alūksniešiem.lv” noskaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļā.

VARAM jaunos noteikumus ir izstrādājusi, balstoties uz administratīvi teritoriālo reformu, kā rezultātā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā ir izveidotas 42 pašvaldības. Noteikumu projekts paredz jaunizveidotā Tukuma novada iekļaušanu Kurzemes plānošanas reģionā, savukārt jaunizveidotie Limbažu novads un Ogres novads ietilps Vidzemes plānošanas reģionā. Lai veicinātu vienmērīgāku reģionu attīstību un samazinātu reģionālās attīstības atšķirības, ministrijas ieskatā ir būtiski rast risinājumus, kas veicinātu vienmērīgāku reģionālo iedalījumu, apvienojot teritorijas ar līdzīgu problemātiku un izaicinājumiem. Tādējādi pašvaldībām būtu labākas iespējas kopīgi darboties šo problēmu risināšanai.

Tā, piemēram, Vidzemes reģionā ir viens no zemākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju līmeņiem Latvijā, kā arī Vidzemes un Kurzemes reģionos pēdējo 20 gadu laikā ir bijis viens no lielākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem starp visiem reģioniem. Minētās izmaiņas veicinās vienmērīgāku reģionālo iedalījumu un pašvaldībām būs iespēja kopīgi risināt konkrētam reģionam raksturīgus izaicinājumus.

Vērtējot kopējās valsts reģionālās attīstības tendences, Rīgas pilsēta un tai pieguļošās pašvaldības būtiski atšķiras no pārējās Latvijas – tajās ir augstāka ekonomiskā attīstība, kā arī pozitīvas demogrāfiskās prognozes, kas lielā mērā ir saistītas ar Rīgas ekonomisko ietekmi un darba iespējām. Tādēļ vienā plānošanas reģionā apvienojot Rīgas pilsētu ar pašvaldībām, kas pilnībā atrodas tiešā Rīgas sociālekonomiskās ietekmes teritorijā (Ropažu, Ādažu, Siguldas u.c. novadi), tiktu veicināta Rīgas metropoles areāla kā cieši saistītas ekonomiskās telpas attīstība, lai varētu pilnvērtīgi izmantot areāla potenciālu Latvijas konkurētspējas stiprināšanai Baltijas jūras reģionā un valsts tautsaimniecības attīstībai. Savukārt funkcionāli saistītām teritorijām no dažādiem plānošanas reģioniem paredzēts attīstīt papildu sadarbības mehānismus.

Jaunie MK noteikumi tika saskaņoti ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, kuru ierosinājumi tika ņemti vērā dokumenta izstrādē. Izmaiņas stāsies spēkā 1.jūlijā. Balstoties uz pieņemtajiem MK noteikumiem, ministrija sadarbosies ar Ekonomikas ministriju un Centrālo statistikas pārvaldi statistisko reģionu robežu precizēšanā.