Aivita Lizdika
Ilzenieši beidzot sagaidījuši apstiprinājumu Ilzenes muižas parka apsaimniekošanai. Jau ziemā, izmantojot labvēlīgus laikapstākļus, gan ar sabiedriskā darba spēkiem, gan ar pagasta pārvaldes līdzdalību daudz kas praktiski paveikts muižas parka teritorijas sakārtošanā. Tagad, pavasarī, parkā bija nepieciešama talka, jo bija sakrājusies sastrādāta malka, kas iegūta no vējlauzēs kritušiem kokiem, kā arī kultūrslānis, un ilzenieši pagājušo sestdienu šim nolūkam arī izmantoja.
Aizsargājami dabas objekti
Sākot ar 2011. gada 1. februāri, Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienības Vidzemes reģionālā administrācija, sadarbojoties ar Ilzenes pagasta pārvaldi, Alūksnes novada pašvaldību un SIA “Labie koki eksperti” uzsāka aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma “Ilzenes parks” rekonstrukcijas projekta realizāciju.
2017. – 2018. gadā pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma SIA “Labie koki eksperti” veica parka koku novērtējumu dabā, pētīja citas augu sugas. Parkā kopumā ir sastopami 28 dažādi kokaugu taksoni. Pieci ir īpaši aizsargājami dabas objekti – dižkoki: divas parastās liepas, pa vienam ozolam, osim un blīgznai. Šie un citi parka koki inventarizācijas nolūkos dabā tagad numurēti ar plastikāta numuriem.
No inventarizācijas atzinuma izriet, ka Ilzenes parks ir valsts nozīmes dabas piemineklis – aizsargājams dendroloģiskais stādījums, tādēļ tam izstrādāts apsaimniekošanas plāns, kas paredz saglabāt visus vecos un dobumainos kokus, jo īpaši dobumainās liepas un ozolus, ap muižas parādes laukumu. Ja koki ir bīstami, veicama koku sakopšana, nevis nozāģēšana, ja vien tas iespējams. Diemžēl daudzi no parka kokiem šo atzinumu nesagaidīja.
Uzsāk ziemā, turpina pavasarī
Sagaidījuši apstiprināto apsaimniekošanas plānu, ilzenieši darbu muižas parkā uzsāka jau pagājušajā ziemā, kad to ļāva laikapstākļi. “Gan ar pagaidu sabiedriskā darba veicējiem, gan pagasta pārvaldes līdzdalību novācām vecos, vējlauzēs kritušos kokus un tos sastrādājām malkā. Palīgā aicinājām arī profesionālu arboristu, kurš palīdzēja nozāģēt bojāto un bīstamo koku galotnes un zarus, kas jau apdraudēja muižas ēku, lai pēc tam malkā sastrādātu arī stumbra apakšdaļu,” par jau ziemā paveikto stāsta Ilzenes pagasta pārvaldes ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Gints Rozenbergs un piebilst, ka tagad, pavasarī, vajadzēja organizēt talku, lai sazāģēto malku aizvestu un vidi sakoptu.
Šim nolūkam piemērota bija izsludinātā Vislatvijas Lielās talkas diena. Tad aptuveni 25 ilzenieši, ievērojot valstī noteiktās ārkārtējās situācijas distancēšanās noteikumus, devās uz muižas parku, lai pabeigtu ziemā iesākto darbu, kā arī strādāja citviet pagastā. “Sazāģēto malku krāvām transporta piekabē un vedām uz pagasta centru, lai vēlāk izmantotu kurināšanai. Novācot to, atsevišķās vietās atklājās vecais kultūrslānis, kas nu atsedza stikla lauskas un citus atkritumus, tādēļ bija nepieciešams arī tos sagrābt un aizvest,” saka G. Rozenbergs.
Uzlasa arī stikla taru
Ilzenes pagastā izveidojušās arī nelielas iniciatīvas grupas, kurās ietilpst pagasta pārvaldē strādājošie darbinieki un citi iedzīvotāji. Viņi savstarpēji vienojušies nereti no darba uz mājām doties kājām, pa ceļam savācot atkritumus, lai tas nav jādara tikai Lielās talkas dienā. “Tās pārsvarā ir izmestās pudeles, pēc kurām mēs varam noskaidrot ilzeniešu un caurbraucēju “TOP 1” produktu,” ne bez humora saka G. Rozenbergs. “Agrāk iedzīvotāji bija iecienījuši alu, kas pildīts divlitru plastmasas pudelēs, ko arvien lasījām ceļu malās, bet tagad pēc izmestās taras vērtējam, ka pirktākā prece ir alkoholiskie kokteiļi, kas pildīti 0,33 litru stikla pudelītēs. Pēc tām var spriest arī par paaudžu maiņu,” viņš domā.
Lielās talkas dienā ilzenieši pavisam savāca 30 maisus ar atkritumiem un novietoja tiem paredzētajā vietā, bet daudzi pagasta iedzīvotāji iesāktos sakopšanas darbus pabeidza vēl svētdien, kad laikap-stākļi to atļāva.
Uzziņai
◆ Ilzenes muižas un parka izveides pirmsākumi saistāmi ar 1740. gadu. Ap to laiku tur varētu būt iestādīts dižosis un lielās kļavas.
◆ Vislielākais muižas uzplaukums bijis no 19. gadsimta beigām un ap 20. gadsimta 30. gadiem, kad muižu savas ģimenes vajadzībām nopircis barons Baltazars Kampenhauzens. Šajā laikā pārbūvēta kungu māja un izveidots parks.
Reklāma