Turpina attīstīt adītprasmes

Alūksnes pilsētas pensionāru biedrība“Sudrabs” novembrī uzsāka realizēt Alūksnes novada pašvaldības atbalstīto projektu “Vecums nav šķērslis” novada pašvaldības Izglītības pārvaldes organizētajā pieaugušo neformālās mūžizglītības programmā.

13. janvārī projekts noslēdzas, kad deviņas novadā dzīvojošās rokdarbnieces mašīnadītājas alsviķietes Vinetas Vanagas vadībā apguvušas pamatus adīšanā ar rokas adāmo mašīnu. Taču process nebeidzas. Adītājas Alūksnes novada Sabiedrības centrā turpina strādāt ar adāmmašīnu un tagad, kad apgūta cepuru un šaļļu adīšanas māka, pievēršas kam sarežģītākam
– top vilnas zeķes.

“Sākumā bija kā tajā sakāmvārdā – “acis darba izbijās, rokas darba nebijās”. Projektam sākoties, reti kura uzreiz bija gatava mācīties strādāt ar rokas adāmo mašīnu, jo pirmajā mirklī tas likās sarežģīti un grūti. Tagad visas ir priecīgas, ka ieguvušas prasmi strādāt ar šo darba rīku, un turpina apgūt ko sarežģītāku. Informācija par šādu iespēju no mutes mutē izgājusi Alūksnes sabiedrībā, tādēļ tagad mums pievienojušās arī vēl citas rokdarbnieces,” stāsta biedrības “Sudrabs” un šī projekta vadītāja Gita Tortuze.

Projekta ietvaros notika pavisam astoņas nodarbības, kurās rokdarbnieces apguva adīšanas māku ar rokas adāmo mašīnu, darinot šalles, cepures un kardigānus labdarībai. Apmācību konsultante mašīnadītāja Vineta Vanaga saka, ka tik čaklas un ieinteresētas rokdarbnieces kā šajā biedrībā, viņa vēl nebija sastapusi. Viņa īpaši uzslavē Zigrīdu Kalēju, kura ar lielu rūpību adījumus mācēja sašūt un pielikt tiem bārkstis.

“Projekta ietvaros apguvām prasmes adīšanā ar rokas adāmo mašīnu un Ziemassvētku tirdziņam izadījām šalles, cepures, apaļšalles – gan vienkāršas, gan arī ar dažādiem rakstiem un bārkstīm. Tagad, projektam noslēdzoties, pie sasniegtā neapstāsimies, bet turpināsim apgūt ko sarežģītāku. Man prieks, ka šeit bija iespēja apgūt jaunas prasmes. Es ļoti labi jutos starp pārējām rokdarbniecēm,” saka alūksniete Diāna Dambe, kura izmantoja piedāvāto iespēju un pievienojās projektā.

“Ļoti svarīgi šajā nodarbē bija katram izvērtēt savu varēšanu. Piemēram, man bija problēma ar redzi. Tas bija ļoti smalks darbs. Svarīgi bija arī no Vinetas iemācīties trikotāžu pareizi sašūt, pievienot bārkstis un beigās arī izgludināt, lai adījums būtu acij pievilcīgs,” saka biedrības rokdarbu pulciņa vadītāja Skaidrīte Svare.

V. Vanaga šajā laikā kļuvusi par “Sudraba” biedri, tādēļ arī turpmāk neliegs savu padomu visām tām biedrības pārstāvēm, kuras tagad jau pašas vēlas iegādāties adāmmašīnu un savas prasmes papildināt vai, tāpat kā līdz šim, pirmdienās rokdarbu pulciņa nodarbībās turpat biedrībā apgūt tās no jauna.