Plāns par videokamerām izgāzies

Pirms diviem gadiem Alūksnes novada pašvaldība saņēmusi piedāvājumu no kādas valsts iestādes Krievijā, kas tur rūpējas par drošību mežos, ap Alūksnes ezeru uzstādīt novērošanas kameras. Pārrobežu projekta summa toreiz rēķināta starp 340 un 380 tūkstošiem eiro. Par to pirms nedēļas bija arī sižets TV 3 raidījumā “Nekā personīga”, kas alūksniešos raisījis viedokļu apmaiņu.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis “Alūksnes un Malienas Ziņām” apstiprina, ka 2018. gadā viesi no Krievijas domniekiem demonstrēja prezentāciju, kā Krievijā darbojas novērošanas kameras, kas tiešraidē seko līdzi tam, vai neizceļas ugunsgrēki. To šim centram nodrošina privātfirma no Krievijas “Formoza servis”. Kā teikts firmas mājas lapā internetā, tā var uzpildīt un nomainīt printera kasetni vai ieviest visaptverošu drošības sistēmu ar kamerām un dažādiem sensoriem.

Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis skaidro: “Ideja bija pārrobežas projekta ietvaros sadarbībā ar Krieviju izvietot kameras pie Alūksnes ezera. Projekta mērķis būtu nodrošināt drošību uz ūdens peldētājiem, apkarot maluzvejniecību un transportlīdzekļu kustību, piemēram, ziemā uz ledus, kas nav atļauta. Galvenais uzdevums šīm kamerām būtu – uzraudzīt ezera teritoriju un uzturēt kārtību. Tas arī viss.”
M. Lietuvietis atzina, ka projektu toreiz pat nevirzīja tālāk, saprotot, ka ezera teritorija aptver arī Kājnieku skolu. Tomēr nenoliedz, ka vajadzība pēc šādām kamerām būtu, jo tas atvieglotu darbu un drošības sistēmas. “Šajā gadījumā acīmredzot nav pareizi izvēlēties sadarbību ar Krievijas pusi,” bilst M. Lietuvietis, bet norāda, ka šādas novērošanas sistēmas izmanto arī Skandināvijā un Viduseiropā. Pārrobežu projekts būtu bijusi iespēja iegūt finansējumu.

A. Dukulis uzsver, ka raidījuma “Nekā personīga” sižetā izskanējušas dažas nepilnības. “Raidījumā uzsvēra, ka dati jeb serveris atrastos Krievijā (Pleskavā), tomēr projektā jau bija atzīmēts, ka datu glabātāji būtu mēs jeb aģentūra “Alja”, un Krievijas puse būtu tikai programmatūras izstrādātāji. Otrā lieta – sižetā pieminēja, ka tika jau izvēlētas kameras, kas būtu vērstas uz Kājnieku skolas teritoriju, bet ir skaidrs, ka visu drošības apsvērumu dēļ Kājnieku skolas teritorija video novērošanā noteikti netiktu iekļauta,” precizē A. Dukulis.

Domes priekšsēdētājs uzskata, ka projekta ideja bijusi ļoti laba. “Ja ideju realizētu Alūksnes ezera teritorijā, tad mēs redzētu visu, kas notiek uz ezera gan dienu, gan nakti. Tas ezera apsaimniekotājiem atvieglotu darbu. Tomēr, kad sapratām, ka attiecīgajām valsts drošības iestādēm būs iebildumi, mēs no šīs ieceres atteicāmies. Izvēlējāmies par labu, piemēram, gaisa trošu nobraucienam “zip line”, kas ļaus traukties pāri Alūksnes ezeram,” saka A. Dukulis.
Viņš piebilst, kas arī šis projekts bijis ar Eiropas finansējuma atbalstu, līdz ar to, viņaprāt, tam neesot nekādas saistības ar Krievijas izlūkdienestiem. Viņš arī norāda, ka labprāt realizētu šādu projektu sadarbībā ar jebkuru citu valsti. “Domāju, ka šajā gadījumā pašvaldība noreaģēja veiksmīgi, vien jāvērtē, kā to realizēt, lai nevienam neradītu nevajadzīgas problēmas,” saka A. Dukulis.

Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma

Programmas ideja bija panākt pozitīvas izmaiņas uzņēmējdarbībā, vides aizsardzībā, lai kopā sportotu, īstenotu kultūras aktivitātes un ieviestu inovācijas. Latvijā to uzrauga Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Krievijā – kaimiņvalsts ekonomikas ministrija. Programmai finansējums no Eiropas tiek piešķirts 15 miljonu apmērā, no Krievijas teju 8 miljonu apmērā un no Latvijas 999 000 eiro apmērā. Projektus raksta abu valstu pašvaldības un tos realizē kopā.

    Programmas budžets kopā – 27 082 276 eiro.
    Eiropas Savienība – 15 875 028 eiro.
    Krievijas Federācija – 7 937 514 eiro.
    Latvijas Republika – 999 540 eiro.