Sandra Apine
Trīskrāsu laimes kaķis
Redakcijas kolektīvs aicina lasītājus dot mājas diviem bez saimnieces, mūsu kolēģes Daces Plaudes, palikušiem kaķīšiem, no kuriem viens ir seniors. Divi viņas kaķīši savus saimniekus ir atraduši, vēl divi meklē jaunas mājas.
Savu jauno saimnieku gaida trīskrāsu kaķenīte, kurai būs iespēja iedot arī jaunu vārdu. Kaķenīte ir pusaudze, apmēram septiņus mēnešus veca, dzīvojusi gan telpās, gan ārā, vesela, turklāt sterilizēta, un gatava doties uz savām jaunajām mājām. Patversmes “Astes un Ūsas” darbinieki novērojuši, ka viņa ir aktīva, draudzīga un mīlīga, labprāt dodas rokās un ļauj paglāstīt. Par to pārliecinājās arī šo rindu autore. Kaķīte rosoties savā nodabā, bet reizēm mēdz pievērst cilvēku uzmanību ar klusu smalku balstiņu. N. Šapovala ir pārliecināta, ka šis kaķis būs lielisks mājas mīlulis. Viņa zina stāstīt, ka trīskrāsu murrātājus mēdz dēvēt par laimes un naudas kaķiem, turklāt šis trīs krāsu salikums esot pavisam īpašs. “Nekad neesmu redzējusi tik ģeometriski precīzu krāsu dalījumu – vienā pusē purniņam viena krāsa, otrā – cita,” viņa uzsver.
Pelēkā kaķenīte ar raksturu
Pelēkajai kaķenītei var jau piemērot seniores statusu, jo patversmes dalībnieki lēš, ka viņai varētu būt apmēram septiņi astoņi gadi. Kaķenīte pēdējā laikā piedzīvojusi daudz stresa, ir tramīga, pagaidām pati neuzņemas iniciatīvu kontaktēties, taču pieredzējušie patversmes darbinieki zina stāstīt, ka labu saimnieku rokās tas mainīsies tāpat kā pagaidām nespodrais kažociņš. “Šobrīd kaķenītes skatiens vēsta to, ka viņai pēdējā laikā grūti klājies, viņa ir nobijusies un dusmīga uz cilvēkiem, un viņai ir pamats to darīt. Taču tas nenozīmē, ka viņa nekļūs par piemīlīgu mājas kaķi. Jau tagad viņa arvien mierīgāk dodas rokās, ļauj sevi sakopt, arvien labāk uzvedas pie vetārsta, un situācija uzlabojas. Mūsu praksē bijuši gadījumi, kad adopcijā nododam mežonīgus, grūti pieradināmus kaķus, taču viņi atplaukst, tiklīdz saprot, ka ir nokļuvuši labās rokās. Tāpat arī uzlabota barība dara brīnumus, un pelēkā kaķenīte iegūs spodru pelēku akotu,” iedrošina N. Šapovala. Potenciālajam adoptētājam gan jāņem vērā, ka cienījamā vecuma kaķenītei ir veselības problēmas, tādēļ jābūt gatavam dot viņai tādas mājas, kādas seniorei pieklājas, un sekot līdzi veselības stāvoklim. To varēs darīt sadarbībā ar dzīvnieku mājas vetārsti senioru adopcijas programmas ietvaros. Pelēcītei vislabāk patiktu mājās, kuras viņai nebūtu jādala ar citiem kaķiem un suņiem, vai arī, kur to nebūtu daudz, jo viņa būtu pelnījusi mierīgu dzīvi.
Ja kādam ir interese par abiem aprakstītajiem kaķīšiem vai varbūt par kādu citu, kurš gaida īsto saimnieku savās pagaidu mājās “Astes un Ūsas”, var atbraukt uz patversmi Ošu ielā 5 jebkurā darba dienā no pulksten 10.00 līdz 16.00 un sestdien svētdien no pulksten 10.00 līdz 12.00, lai ar viņiem iepazītos. Ja ir vēlme vizītei sarunāt konkrētu laiku vai uzzināt papildu informāciju, lūgums zvanīt: 29477535
Dzīvnieku mājā “Astes un Ūsas” pašlaik uzturas 40 kaķi un 12 suņi. Situācija kopš rudens, kad stāstījām par pārpildītu patversmi, nav īpaši mainījusies. Turklāt kaķu skaits patversmē ievērojami pieaug brīžos, kad nomirst vientuļš saimnieks, kurš mājās izveidojis šo dzīvnieciņu koloniju. Arī šogad jau bijuši divi tādi gadījumi – viens Alūksnē, viens – Pededzē.
Jaunais saimnieks jāmeklē pašiem
“Astu un Ūsu” brīvprātīgie Aleksejs un Natālija Šapovali, kuri jau ilggadēji rūpējas par patversmes dzīvniekiem, stāsta, ka gadījumi, kā dzīvnieks nokļūst patversmē, ir dažādi. Visbiežāk tās ir situācijas, kad patversmei ziņo par kādu klaiņojošu mājdzīvnieku, kuram tā arī neatrodas saimnieks, ir situācijas, kad saimnieks (vientuļš) nomirst vai nokļūst sociālās aprūpes iestādē un mājdzīvnieks vai pat vairāki kaķi un suņi paliek bez aprūpes, mēdz būt situācijas, kad mājdzīvnieki tiek izņemti no nelabvēlīgiem apstākļiem un nonāk patversmē. Taču patversmes pienākums nav uzņemt dzīvnieciņus, kuri saimniekiem apnikuši, kuri pieklīduši – jo reizēm ar šādiem stāstiem cilvēki mēģina šmaukties – , kā arī nav pienākums uzņemt miruša saimnieka mājdzīvniekus, ja šim cilvēkam ir tuvinieki, kuri par tiem var parūpēties vai – vismaz atrast viņiem labas mājas. Tie var būt tikai izņēmuma gadījumi. “Praksē mums ir bijušas pāris situācijas, kad pie mums vēršas mirušā radinieki ar dzīvnieku senioru, kuram ilgstoši neizdodas atrast saimnieku viņa cienījamā vecuma dēļ. Cilvēki samaksā patversmei par uzturēšanu, sarūpē barības krājumus, un mēs dzīvnieku uzņemam. Ir bijuši gadījumi, kad uzņemam īslaicīgi – ar norunu, ka radi un draugi pa šo laiku sameklē dzīvnieciņiem pastāvīgas mājas,” stāsta N. Šapovala. Vēl viens risinājums, ko “Astu un Ūsu” darbinieki šādās situācijās iesaka, ir maksas dzīvnieku patversmes. Tās gan neatrodas reģionā, bet uzņemšana par maksu ir iespējama.
Aicina iesaistīties senioru adopcijas programmā
Pērn dzīvnieku mājā “Astes un Ūsas” adoptēti apmēram 30 kaķēni, grūtāk mājas atrast pieaugušiem kaķiem, īpaši – senioriem. “Seniorus parasti adoptē reti, jo lielākā daļa vēlas uz mājām vest kaķēnu, kuram viss mūžs vēl priekšā, kurš rotaļājas, ir dzīvespriecīgs un vesels. Cilvēki baidās adoptēt gados vecākus dzīvniekus, jo, dzīvniekam kļūstot vecākam, mēdz parādīties veselības problēmas, kurām jaunais saimnieks var nebūt gatavs finansiāli. Taču ir svarīgi dot šiem dzīvniekiem pēdējo iespēju uz laimīgu dzīvi, tādēļ jau gadu darbojas labdarības fonda “Sofi” izveidotā “Senioru adopcijas programma”. Tās ietvaros sniedz finansiālu atbalstu medicīnas izdevumu segšanā cilvēkiem, kuri no Latvijas dzīvnieku patversmēm, tostarp no mūsu patversmes, adoptējuši dzīvnieku – senioru,” stāsta A. Šapovals. Šādā veidā no “Astēm un Ūsām” adoptēti jau vairāki seniori, kuriem visiem Natālija un Aleksejs atminas vārdus, jo dzīvnieciņi patversmē nodzīvojuši ļoti ilgi, līdz beidzot viņiem radusies iespēja vecumdienas pavadīt pie saimnieka. Arī pats Aleksejs izvēlējies rūpēties par kaķi – senioru ar būtiskām aknu problēmām. Viņam ārsti ilgu mūžu nesolījuši, taču gādīgā aprūpē viņš nodzīvojis 11 gadus.
Zināšanai – programmas ietvaros paredzēts sniegt finansiālu atbalstu par dzīvnieka -seniora veterinārmedicīniskajiem izdevumiem līdz 250 eiro apmērā ik gadu. Atbalstu sniedz tiem saimniekiem, kuri adoptējuši dzīvnieku, kas vecāks par astoņiem gadiem.
“Ja kāds ir plānojis uzņemt mājās dzīvnieku no patversmes, aicinām apsvērt šādu iespēju. Kaķi un suņi seniori lielai daļai cilvēku ir vispiemērotākie dzīvnieki, jo tie ir mierīgāki, pacietīgāki, ar prognozējamu temperamentu un visu mūžu būs pateicīgi par iespēju doties uz jaunām mājām,” saka N. Šapovala.
Reklāma