Aivita Lizdika
Latvijas Slimnīcu biedrība pauž bažas, ka Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Iespējamā slimnīcu līmeņa samazināšana ikdienas neatliekamās palīdzības nodrošināšanā rezultētos ar vairākām izmaiņām un izaicinājumiem, un par to bažīga ir arī Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Notiks līmeņu pārskatīšana
“No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu. Bet šie apgalvojumi var maldināt. Izskan pieņēmumi, ka tuvākajā laikā plānots pārskatīt arī dežūrārstu darba nepieciešamību nakts stundās. Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā,” pauž Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Reforma, kas “nesīs sev līdzi” slimnīcu līmeņa un ikdienas neatliekamās palīdzības nodrošināšanas samazināšanu, palielinās izmaksas pacientu transportēšanai uz nākamo tuvāko neatliekamās palīdzības slimnīcu. Viena gadījuma ārstēšana valstij izmaksās dārgāk, jo 3. un 4. līmeņa slimnīcas saņem proporcionāli lielāku valsts finansējumu par vienas un tās pašas diagnozes ārstēšanu vai, piemēram, apendicīta operācijas veikšanu.
Slimnīcu uzņemšanas nodaļas pilda neatliekamo un akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī tautā saukto “traumpunktu” funkciju 24 stundu režīmā. Kopumā dežūrspeciālisti katru dienu uzņemšanas nodaļās atkarībā no slimnīcas apkalpes teritorijas lieluma sniedz palīdzību no vairākiem desmitiem līdz simtiem pacientu, norāda Latvijas Slimnīcu biedrības komunikācijas konsultante Elīna Ķibere.
Plāno ierobežot ārstu darbību
Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas arī pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību – paredzot pakalpojuma sniegšanu tikai pamatdarbā vienas slodzes apmērā un liedzot iespēju veikt darbību citās iestādēs vai darba profilos. Biedrības ieskatā šāds lēmums mazina ārsta profesionālo izaugsmi un vēl vairāk saasina jau pašreizējo ārstniecības personāla trūkumu.
Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa norāda, ka, balstoties uz pastāvošo likumdošanu, ārstniecības iestādēs medicīnas darbiniekiem ir noteikts normālais darba laiks mēnesī vai astoņas diennaktis 24 stundu režīmā. “Daudziem ārstiem blakusdarba veikšana ir ierasta prakse nepietiekamā atalgojuma dēļ. Darbs uzņemšanas nodaļā, stacionārā vai ambulatori paplašina ārstu redzesloku un zināšanas, jo pēc būtības mediķis ir radošs speciālists, kurš vienmēr grib uzzināt ko vairāk un nemitīgi pilnveidoties. Viena darbības joma papildina otru, un katrs pacients sniedz unikālu pieredzi. Tā ir nepārtraukta izglītošanās. Alūksnes slimnīca kā pamata darbavieta ir 75% ārstu, citi speciālisti, piemēram, urologs vai nefrologs, pacientus pieņem reizi mēnesī, sniedzot iespēju mūsu reģiona iedzīvotājiem saņemt plašāku pakalpojumu klāstu. Protams, ārstu blakusdarbs norit saprāta robežās, jo ikviens jūt un izvērtē, cik lielai noslodzei ir gatavs,” savu viedokli pauž M. Kauliņa.
Laikrakstam M. Kauliņa apstiprina, ka jau pagājušajā gadā Veselības ministrijas pārstāvji Alūksnes slimnīcā veikuši vērtēšanu, taču pagaidām nekādas konkrētas informācijas par gaidāmo reformu nav. “Veselības ministrija sola, ka par reformu vispirms būs sarunas ar slimnīcas īpašnieku, tātad Alūksnes un Apes novadu pašvaldībām. Gaidām,” saka M. Kauliņa.
Reklāma