Esi vērīgs – ērces ir modušās

Iestājoties pavasarim un paaugstinoties gaisa temperatūrai, ērces kļūst aktīvākas un ir gatavas piesūkties. Ar ērču pārnēsātām slimībām Latvijā ik gadu slimo simtiem cilvēku. Ņemot vērā to, ka šogad bijusi īpaši silta ziema, gan pilsētā, gan ārpus pilsētas mežos, parkos, krūmājos un zālājos tās rosās jau ilgāku laiku.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem infektoloģijas centrā šogad pirmās ērces pārbaudēm tika saņemtas jau janvārī. Tāpēc, arvien vairāk pavadot brīvo laiku dabā, jāpievērš uzmanība.
Alsviķu pagastā dzīvojošā jaunieša Riharda Lāča ikdiena un darbs ir cieši saistīts ar laika pavadīšanu mežā. Viņš novērojis, ka šogad, sākoties pavasarim, ērču ir krietni vairāk. “Citos gados visas vasaras garumā uz apģērba atradu 20 ērces, bet šopavasar jau tagad, apsekojot mežus, cirsmas, esmu no apģērba nolasījis teju 20 ērces. Pat strādājot piemājas pagalmā, esmu tās atradis,” teic R. Lācis. Viņš ērču skaita palielināšanos saista ar silto ziemu, kas ļāvusi tām kļūt aktīvām jau krietni ātrāk kā citos pavasaros. Arī citi “Alūksnes un Malienas Ziņu” lasītāji ir informējuši, ka atraduši ērces, rāpojam pa apģērbu, lai gan mežā paši nav bijuši – rosījušies piemājas pagalmā vai mazdārziņu teritorijā.
Tomēr Ziemeļaustrumu virsmežniecības Alūksnes mežniecības vecākais mežzinis Gints Jaunkalns norāda, ka šogad Alūksnes novadā ērču skaits nav nedz lielāks, nedz mazāks kā citos gados.Turpinās no 1. lappuses

“Nevarētu gan teikt, ka šogad ērču ir krietni vairāk. Pēc mežziņu novērojumiem nav informācijas, ka to būtu vairāk,” saka G. Jaunkalns. Viņš norāda, ka mežziņi potējas pret ērcēm, kas ir vienīgā iespējamā drošība šādos gadījumos, tāpat pēc katra meža apmeklējuma tiek pārbaudīts apģērbs un iespēju robežās nomainīts.
Mežzinis uzskata, ka šie drošības apsvērumi attiecas ne vien uz tiem, kuri strādā mežā, bet arī tiem, kuri dodas uz mežu pavadīt brīvo laiku, piemēram, pastaigājoties, ogojot vai sēņojot.
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa atgādina, ka ērces nekur nav pazudušas un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir vakcinēties pret ērču encefalītu. M. Kauliņa informē, ka arī Alūksnes slimnīcā uzņemšanas nodaļā jau vērsušies pirmie pacienti ar ērču kodumiem, tāpēc ārste aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus, pavadot laiku brīvā dabā, lai pasargātu sevi, savus bērnus un mājdzīvniekus no ērču piesūkšanās.
Jāatgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram, Laimas slimību. Viņa atgādina, ka vakcinēšanās ir par maksu un, saņemot pirmo vakcīnu, pēc mēneša to veic atkārtoti. Šajā vakcīnas iedarbības periodā vajadzētu sevi pasargāt no iespējas, ka piesūcas ērce. Atkarībā no vecuma un vakcīnas, cilvēks var atkārtoti potēties ik pēc pieciem gadiem. Pēc 60 gadu vecuma – reizi trīs gados.
M. Kauliņa rekomendē mežā vilkt gaišas krāsas apģērbu, lai ērci būtu vieglāk savlaicīgi pamanīt un noņemt. Pēc pastaigas ieteicams drēbes novilkt, apskatīt ķermeni, apģērbu. Ērces meklē vietu, kur piesūkties. Ja ērce nespēs atrast vietu, kur aizlīst aiz apģērba, tā, visticamāk nokritīs. Bet, ja zem tērpa varēs pakļūt, tad ērce meklēs vietu uz ķermeņa, kur āda ir maigāka, mīkstāka, vieglāk caurdurama, tad piestiprināsies un sāks baroties.