Agita Bērziņa
Tā kā iepriekšējos gados Latvijā vairākās vietās tika konstatēta visbīstamākā egļu audžu kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – pastiprināta savairošanās, meža īpašnieki ir aicināti apsekot savas egļu audzes.
Ierobežojumi ciršanai
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2019. gadā Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir palielinājies izsniegto sanitāro atzinumu skaists egļu astoņzobu mizgrauža radīto bojājumu ierobežošanai mežaudzēs. Pašlaik gan ir grūti prognozēt, kā kaitēklis būs pārziemojis un kādus bojājumus tas nodarīs mežaudzēm Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā šogad.
“Mežaudzēs, kur ir tieši egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās draudi, pēc 1. aprīļa līdz 1. septembrim nav pieļaujama nekāda skuju koku ciršana egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem, izņemot gadījumus, kad tās ir kompaktas, izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm,” skaidro A. Barkāns.
Jāapseko meži
Valsts meža dienests aicina veikt īpašumā esošo egļu audžu apsekošanu. “Meža īpašniekiem visā pavasara periodā būtu vēlams apsekot sev piederošās egļu mežaudzes, lai pārliecinātos, vai nav sākusies egļu astoņzobu mizgrauža izplatība. Kaitēkļa savairošanos audzē var noteikt pēc koksnes miltiem ap izskrejām skarto koku stumbru pakājē. Ja tas ir noticis, tad vēlams sazināties ar mežzini par tālāko rīcību, lai ierobežotu mizgrauža izplatību mežaudzē,” aicina A. Barkāns.
Izliks slazdus
Valsts meža dienesta inženieris meža aizsardzības jautājumos Vasilijs Kolačs skaidro, ka parasti mizgraužu kāpuri izšķiļas vienreiz gadā, bet pērn bija divas paaudzes, kas situāciju sevišķi pasliktina.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” pēc Zemkopības ministrijas lūguma Valsts meža dienestam iegādājusies 200 slazdus un feromonu. Monitoringa nolūkos īpašnieku mežos slazdus izvietos par brīvu. “Šie slazdi domāti tieši īpašnieku mežiem, bet valsts mežos ir savi slazdi. Situācija nav tik vienkārša. Vispirms jau jāteic, ka slazdus nevar izvietot meža vidū. Drīkst izvietot tikai svaigos izcirtumos, kur kailcirte vai sanitārā vienlaidus cirte veikta no pagājuša gada 1. novembra līdz šī gada 1. maijam. Nevar izlikt trīs vai četrus gadus vecās cirtēs. Īpašniekiem jāizvērtē, vai viņiem ir tādi izcirtumi vai nav,” saka V. Kolačs.
Darbs un atbildība
Katrā Virsmežniecībā ir koordinators, kurš kontaktējas ar vietējiem mežziņiem, kuri savukārt apseko mežus un skatās, vai tie atbilst nosacījumiem. “Slazdi koordinatoriem ir izsniegti, bet tiem jābūt izvietotiem 1. maijā. Ja meža īpašnieks savā īpašumā redz problēmas, jāsazinās ar vietējo mežzini,” norāda V. Kolačs.
Tomēr tas nenozīmē, ka līdz ar slazda izlikšanu visas darbības beidzas un vairāk nekas nav jādara. “Slazdi vismaz vienu reizi nedēļā jāiztīra. Jāpārbauda, cik vaboles iekrita. Slazds jāiztīra un vaboles jāiznīcina. Ja to nedarīs, vaboles sapūs, smirdēs un slazdā vairāk neies. Tas ir darbs un atbildība. Cilvēki, kuri tiešām grib izglābt mežu no kaitēkļu postījumiem, strādā rūpīgi, un tādiem mēs centīsimies palīdzēt,” norāda V. Kolačs.
Reklāma