Agita Bērziņa
Daiga Bojāre: “Skolu pavāri mācīsies, kā pagatavot ēdienu, lai tas būtu gan garšīgs, gan veselīgs.”
Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola ir viena no pilotskolām, kas mēģinās uzlabot ēdināšanas pakalpojumu izglītības iestādē, īpašu uzmanību pievēršot plašākai bioloģisku un veselīgu produktu izmantošanai. Igaunijā jau ir šāda pieredze.
Igaunijas – Latvijas programmas projektā “Zaļās skolas ēdināšana” (“Green School Dining”) iesaistījušās divas pašvaldības no Latvijas –
Smiltene un Tukums, bet no Igaunijas puses – NVO “Setomaa apvienība”, Rouges pašvaldība. “Setomā, Rouges pašvaldību un citās Veru apriņķa skolās bērniem jau piedāvā maltītes, kas gatavotas no bioloģiskām un vietējās izcelsmes sastāvdaļām. Starp skolām un mazajiem ražotājiem ir izveidojusies sadarbība, kas nozīmē, ka skolās pusdienas gatavo no vietējām izejvielām. Kamēr mums tā visa vēl nav, igauņi panākuši, ka 20 % no skolas pusdienās izmantotajām sastāvdaļām ir bioloģiskas. Viņu mērķis ir šo procentu palielināt vēl vairāk,” stāsta Smiltenes novada pašvaldības projektu vadītāja Daiga Bojāre. Iniciatori šim projektam bija tieši igauņi, jo vēlas, lai viņu veiksmīgo pieredzi pārņem arī latvieši. Pilotprojektā iesaistījušās trīs Smiltenes novada skolas – Apē, Grundzālē un Palsmanē.
“Vai mums izdodies tikpat veiksmīgi kā igauņiem, šobrīd vēl nezinām. Ir ļoti daudz nezināmā un jautājumu bez atbildēm. Tomēr – pārmaiņas nenotiek, ja neko nedara, un šis ir pirmais solis ceļā uz tām. Pats svarīgākais ir bērnu veselība. Lai ēdiens, ko viņi ēd, ir pēc iespējas dabiskāks un veselīgāks. Viss ir savstarpēji saistīts – bērni, kuriem ir sabalansēts un daudzveidīgs uzturs, ir veselīgāki un kopumā aktīvāki. Tā ir igauņu atziņa. Runa nav tikai par bioloģiskiem produktiem, bet arī to pagatavošanu. Projekta ietvaros skolu pavāri mācīsies, kā pagatavot ēdienu, lai tas būtu gan garšīgs, gan veselīgs,” stāsta D. Bojāre un neslēpj, ka darāmā ir ļoti daudz. Piemēram, jāizpēta informācija, vai iepirkumos šādu pārtiku varēs iegādāties. “Arī igauņi vispirms sāka ar izpēti, arī mums jāsāk pētīt. Jāteic gan, ka Igaunijā bioloģiskās pārtikas izmantošanai ir labvēlīgi noteikumi no valsts puses – ja skola 20 % izmanto bioloģisko pārtiktu, ir valsts finansējums, tādēļ skolas ir ieinteresētas. To gan panākuši ar savu iniciatīvu, tādēļ ceru, ka arī mums tas izdosies. Jāmaina gan bērnu, gan viņu vecāku domāšana, ka ēst veselīgi ir svarīgi,” skaidro D. Bojāre.
Jau rakstījām, ka cita projekta ietvaros uztura speciāliste Annija Albertiņa iestādēs, kur ēdināšanu nodrošina pašvaldības pieņemtie pavāri, izveidos vienotu ēdienkarti atbilstoši pašvaldības budžeta finansējumam un Ministru kabineta noteikumu prasībām. D. Bojāre norāda, ka abi projekti viens otru papildina, nevis traucē. Jaunā projekta akcents – bioloģiski produkti, ko izmantos šo ēdienu gatavošanā.
Reklāma