Alūksnes ezera ledus izgājis krastos

Alūksnes ezerā šopavasar novērota ledus iziešana krastā. Tā ir dabas parādība, kas rodas straujas gaisa temperatūras maiņas laikā, – dienās ir silts, bet naktīs ievērojami gaisa temperatūras mīnusi. Pašvaldības iestādes “Alja” vadītājs Māris Lietuvietis uzskata, ka situācija ir nopietna un jādomā par rīcības plānu, lai nākamajos gados no izpostīšanas glābtu ezera krastus, tuvējo ielu un ceļu, kā arī elektrolīniju, kura virzās gar Alūksnes ezera krastu.

Māris Lietuvietis: “Izbetonēts slīpums būtu viens no variantiem, kā aizsargāt ceļu un Kolberģa ielas krasta līniju .”

Pēc fizikas likumiem

“Dabas parādība izskaidrojama ar fizikas likumiem – dienā, kad gaisa temperatūra ir virs nulles, ledus kūst un tā tilpums izplešas, bet naktī sasalst un paliek uz vietas. Kad atkal pēc vairākām dienām iestājas atkusnis, ledus turpina izplesties, bet naktī atkal sasalt. Šo procesu zem sniega segas cilvēks pat nepamana, bet ledus lēnām pa centimetram vien stumjas uz krastu pusi, līdz tie jau ir izspiesti no vietas,” skaidro M. Lietuvietis. Šogad, kad naktīs iestājās kailsals, ezera krasti atsedzās, līdz ar ko redzams, ka ledus krastos izvirzījies jau aptuveni divu metru platumā.

“Neparastā dabas parādība šogad novērojama ezerā pie zirgu dzirdinātavas, Šūpalās, Ozolu ielā. Kolberģa peldvietā un citur. Atsevišķās vietās privāto zemju īpašnieki mēģinājuši ledus aizturēšanai ezermalā novietot milzīgus laukakmeņus. Tomēr tie nav spējuši situāciju novērst. Tieši otrādi – ledus, atduroties pret laukakmeņiem, kas krastā nav iestrādāti gruntī, bet uzlikti virspusēji, atsities kā pret sienu, kā pret pieri un krasta joslai izdarījis vēl lielāku postu,” secina M. Lietuvietis.

Jāglābj Kolberģa iela

Šonedēļ M. Lietuvietis ledus kāpumu skartās vietas apsekoja kopā ar pašvaldības Būvvaldes pārstāvi Ainu Kaukalu. “Būvvaldes pārstāvjiem tas jāredz un jāizprot tādēļ, lai darba procesā apkārtējo zemju īpašniekiem varētu izskaidrot, kādēļ nebūtu vēlams ezera krastā izvērst celtniecību. Ezera krastu nevajadzētu nostiprināt ar virspusējiem betona klučiem vai laukakmeņiem. Šim nolūkam nepieciešams cits risinājums,” iesaka vadītājs. Arī pašvaldībai tuvākajā nākotnē jādomā par Kolberģa ielas glābšanu no ledus postījumiem, jo jau šogad tas tai pietuvojies par diviem trīs metriem. “Agri vai vēlu, bet ledus nonāks pie ielas seguma, to sabojājot,” domā M. Lietuvietis.

Sagāzti koki, salauztas laipas

Pirms desmit gadiem pie ezera Šūpalās auga trīs koku rindas. “Divas no tām ledus sagāza, un koki bija jānozāģē. Tagad ir sagāzusies trešā – pēdējā – koku rinda. Ledus pietuvojies arī elektrotīkla stabiem, kas nozīmē, ja šāda situācija dabā būs arī nākamgad, elektrolīniju izgāzīs. Piecus līdz septiņus metrus aiz elektrolīnijas stiepjas valsts nozīmes autoceļš. Tā uzturētājiem jau laikus jādomā par ceļa klātnes glābšanu no iespējamā ledus kāpuma,” vērš uzmanību vadītājs.

Arī Ozolu ielā ledus norāvis laipu. “Savukārt laivu nolaišanas vietā krasts izbūvēts ar betona plāksnēm. Tur ledum nebija pret ko atspiesties, aizķerties, tādēļ tas pa plāksnēm vienkārši uznāca augšā. Izbetonēts slīpums būtu viens no variantiem, kā aizsargāt ceļu un Kolberģa ielas krasta līniju. Tikai jāapzinās, ka līdz ar to mēs zaudēsim dabīgo krasta līniju un smilšaino pludmales līniju,” domā M. Lietuvietis.

Ledus ir salauzis arī laipas Pilssalā, bet cerams, ka, iestājoties siltākam laikam, šis process vairs neprogresēs.

Laipas jābūvē uz pontoniem

Tagad, kad sāksies pavasara atkusnis bez krasām temperatūras svārstībām, ledus kāpšana krastā vairs nenotiks. Taču, ledum sakustoties, radīsies vižņi. “Tad nu atkal būs jāraugās, no kuras puses iegriezīsies vējš un uz kuru krastu vižņus aiznesīs. To varam tikai minēt, kurā krastā postījumi būs no ledus sanesumiem. Tādēļ Būvvaldei jāaicina privāto zemju īpašnieki nebūvēt ezerā laipas uz pāļiem. Šim pasākumam nebūs jēgas krasas temperatūras maiņas laikapstākļos, kā arī tad, ja uz krastu vējš aizpūtīs ledus vižņus. Tie pāļus salauzīs. Laipas ieteicams būvēt uz pontoniem, lai ziemā tās var izvilkt kastā,” norāda M. Lietuvietis. Viņš atklāj, ka laipas uz pāļiem pašvaldība izbūvējusi tikai iekšezerā, jo valdošie parasti ir rietumu vēji, bet austrumu vēji, kas līdzi nes ledus gabalus, pavasarī iekšezerā neiepūš. Tomēr, krasi mainoties temperatūrai, arī uz šo laipu pāļiem neliela ledus ietekme ir.

Par minēto situāciju pašvaldības iestādes “Alja” un Būvvaldes pārstāvji plāno informēt pašvaldības vadību, lai varētu apspriest iespējamos drošības pasākumus. “Situācijas nopietnība visiem it kā zināma, bet nekādas aizsardzības darbības pašlaik nenotiek. Tādēļ kopīgi jāapspriež iespējamais rīcības plāns,” norāda M. Lietuvietis.