Sandra Apine
Alsviķu pagastā maija svētku brīvdienās kāda īpašuma saimnieki uzgāja neparastu atradumu – karavīra mirstīgās atliekas un dažādas senlietas. Izsaukta Valsts policija, tāpat lietā iesaistīta arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
“4. maijā ap pulksten 15.00 Alsviķu pagastā kādā īpašumā atrastas karavīra mirstīgās atliekas – kauli un dažādas senlietas. Tās lielākoties ir ieroču detaļas, kāda rotaslieta, ko, iespējams, var traktēt kā senlietas, taču to noteiks ekspertīzē attiecīgie speciālisti,” atklāj Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Raivo Koemecs, norādot, ka policijā uzsākts kriminālprocess un skaidro apstākļus.
Par atradumu policijai ziņojuši īpašuma saimnieki, kuri veikuši sava jaunā īpašuma apskati. Minētais atradums nejauši uzrakts. “Cilvēki vēstīja, ka atraduši senus lādiņus, tādēļ tika pieaicināti arī sapieri, kuri atrasto sprādzienbīstamo munīciju savāca un iznīcināja. Atradums sastāvēja no daudz sīkām detaļām, tika ieguldīts liels darbs, visu fiksējot un izņemot,” stāsta R. Koemecs.
Nav nekas neparasts
Viņš ir piesardzīgs minējumos par atraduma vēsturisko nozīmību, datējumu vai raksturu, norādot, ka to var pateikt tikai pēc ekspertīzes.
“Skaidrs, ka tas ir atradums no Otrā Pasaules kara, bet vairāk pateikt pašlaik nav iespējams,” saka R. Koemecs un piebilst: atradumi gan ar mirstīgajām atliekām, gan tikai ar kara ieročiem vai munīciju nav nekas neparasts. “Varbūt vienīgi tādā koncentrācijā ne, bet vismaz reizi mēnesī kāds lādiņš tiek atrasts,” viņš saka, atgādinot arī par pirms dažiem gadiem Alsviķu profesionālās skolas remontdarbu laikā atrastajām senajām liecībām.
“Likuma noteiktajā kārtībā par atradumu esam paziņojuši arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, ar ko esam sadarbojušies arī citās lietās. Tālākā notikuma attīstība būs šīs pārvaldes ziņā,” saka R. Koemecs.
Informācija, iespējams, zudusi
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure norāda, ka pārvaldes speciālisti tuvākajā laikā plāno braukt uz atraduma vietu. Viņa uzsver – šādos gadījums policijai ne tikai būtu pārvaldei jāziņo par atradumu, bet svarīgi arī saglabāt atraduma vietu neskartu, lai pārvaldes darbinieki var visu fiksēt. “Kultūrvēsturiskā vērtība ir ne tikai lietai, kas atrasta un izņemta, bet arī tam, kādos apstākļos tā atradusies zemē. Kad arheologs strādā, viņš fiksē ļoti daudz dažādus parametrus, piemēram, debesspusi, atraduma novietojumu, dziļumu, kādā tas atrasts. Šoreiz vajadzīgā informācija ir zudusi,” uzsver S. Dundure, norādot, ka policija ziņojumam diemžēl nav pievienojusi fotofiksāciju, kas būtu svarīgi priekšstata radīšanai. “Tas nozīmē, ka mēs pagaidām nevaram spriest par atraduma raksturu. Ja tās tiešām ir senlietas, tad varbūt šajā vietā ir vēl senāki apbedījumi. Ja atradums ir no Otrā Pasaules kara, tad tas nav traktējams kā senlieta,” skaidro speciāliste.
Brauks apsekot
S. Dundure stāsta, ka vispirms pieprasīs policijai papildu informāciju un tad brauks apsekot atraduma vietu. “No policijas saņemtajā materiālā, apskatot kartē zemes gabala kadastra numuru, redzu, ka tās ir meža platības. Tas nozīmē, ka vajadzēs cilvēku, kurš atraduma vietu parādīs. Ja šis apbedījums būs vecāks par 50 gadiem, kriminālprocess tiks izbeigts un iesaistīsies pārvalde. Arheoloģiskie pieminekļi ar to arī ir specifiski, jo bieži vien nezinām, ka tas ir arheoloģiskais piemineklis. Mēs ejam pa zemes virsu nezinot, kas ir zem kājām. Virs zemes esošās ir apzinātas, bet zem zemes vēl ir ļoti daudz un tās atklājas pamazām,” saka S. Dundure.
Zemes īpašniekam šāds atradums neuzliek nekādus pienākumus vai apgrūtinājumu. “Ja atklāsies, ka tam ir kultūrvēsturiska vērtība, iespējams, iekļaus kultūras pieminekļu sarakstā, taču arī tas nav jāuztver kā slogs. Tā ir vēsture,” stāsta S. Dundure. Ja atrastās lietas tiks novērtētas kā senlietas, tās varbūt varēs kādreiz apskatīt arī Alūksnes muzejā. “Saimnieciskās darbības rezultātā nejauši uzietas senlietas nav bieži sastopams gadījums. Alūksnes novadā tāds bija pirms vairākiem gadiem, Annas pusē, mežā,” atgādina S. Dundure.
Kā rīkoties, ja atrasta vērtīga senlieta
● Senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti, kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī. Piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti.
● Atradēja pienākums ir par objektiem, kas atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kam varētu būt kultūras vērtība, nekavējoties paziņot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei. Lūgums to arī apslēpt vai piesegt līdz speciālistu ierašanās brīdim.
● Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas – ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot – pieder valstij.
● Senlietas, par ko likumā noteiktajā kārtībā nav paziņots, ir izņemtas no civiltiesiskās apgrozības un nevar atrasties privātīpašumā.
Reklāma