Aizsardzības ministrs Alūksnē dod zemessarga zvērestu un piedalās mācībās

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aizvadītajā nedēļas nogalē Alūksnē deva svinīgo zemessarga zvērestu un tūdaļ pēc zvēresta došanas piedalījās pirmajās apmācībās poligonā “Lāčusils” kopīgi ar nu jau savas vienības biedriem – Zemessardzes Studentu bataljona zemessargiem.
– Kas bija iemesls, kādēļ jūs stājāties Zemessardzē?
– Ja mēs par kaut ko runājam un stāstām citiem, kas jādara, tad jābūt arī pašam spējīgam to izdarīt.  Ar to gribēju parādīt, ka vienkāršiem cilvēkiem, un es arī esmu vienkāršs cilvēks, ir iespējams iestāties Zemessardzē. Ir iespējams to darīt, un es aicinu arī pārējos to darīt. Vienmēr ir labāk vienreiz izdarīt, nekā septiņreiz runāt. Es gribētu ar savu piemēru aicināt arī citus Latvijas pilsoņus iestāties Zemessardzē un papildināt Latvijas drošību tādā veidā.
– Vai jums būs iespēja apmeklēt arī Zemessardzes mācības? 
– Es tikšu uz mācībām. Nedomāju, ka  mēnešiem ilgi būšu Zemessardzes mācībās, bet man jau ir iepriekšējā militārā pieredze. Esmu bijis vēl padomju laikā divus gadus iesaukumā, esmu gājis cauri Latvijas Universitātes kara katedrai trīs gadus. Līdz ar to man ir pieredze, kas  ļauj salīdzināt.
Piedalījos jau arī kopīgajās mācībās šeit, Alūksnē, un tas lika man saprast, ka mēs esam daudz nopietnāki, nekā padomju armija kādreiz bija. Mums ir pavisam cita izglītības sistēma, laba kvalitāte. Protams, ka es izdarīšu visu, lai  atbilstu tam līmenim, kas ir vajadzīgs ierindas zemessargam, kamēr man spēki un laiks to atļauj. 
– Kādas iemaņas nāksies pilnveidot?
– Ir atšķirība starp mani un jaunieti, kas iestājas un kuram nav pieredzes. Man nevajag daudz apgūt ierindas mācību vai kaut ko tamlīdzīgu, to es zinu, esmu parādes pieņēmis un armijā bijis. Bet ir lietas, kas ir jāpārmācās, teiksim, no “Kalašņikova” automāta uz G-36 jāpāriet, visas detaļas, izjaukšana, šaušanas treniņi ir vajadzīgi.
Noteikti jāatsvaidzina pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana. Tās ir lietas, kas arī ikdienā ir nepieciešamas un var cilvēkam noderēt krīzes situācijās.
– Kā jūs jutāties pēc mācībām?
– Es domāju, ka  jutos kā visi pārējie. Tas nozīmēja, ka nākošajā rītā muskulīši sāpēja, bet tajā pašā laikā tas dod kaut kādu gandarījumu. Jo tu zini, ka tu vari, un tas ir valstij vajadzīgs. Mēs tradicionāli esam pilsoņi, kuri savu valsti  aizsargā ar augstu motivāciju, proti, ikdienā darot savu profesionālo darbu, atrodot arī brīvo laiku padomāt par drošību. Tas ir normāli demokrātiskā valstī.
– Kādēļ būtu nepieciešams darboties Zemessardzē?
– Mēs nevaram paļauties uz to, ja kādreiz kāds Latviju apdraudēs, varēsim iziet ar plakātiem un dziesmām un pateikt –  mīļie draugi, nedariet mums neko ļaunu. Mums ir jābūt spējīgiem, ja nepieciešams, arī pielietot spēku. Un šeit ar pārliecību ir par maz, ir arī jāmāk. Lai mācētu, tāpēc ir Zemessardze.
– Vai līdz ar jūsu iestāšanos Zemessardzē tai tiks pievērsta lielāka vērība arī no ministrijas puses? 
– Zemessardze nekad nav bijusi pabērna lomā. Mums nekad nav bijusi nevēlēšanās palīdzēt Zemessardzei tik, cik tas ir atkarīgs no Aizsardzības ministrijas. Šeit ļoti labi varētu palīdzēt, ja arī pārējie ministri un premjers iestātos Zemessardzē un pamēģinātu lietas no iekšpuses. Mēs jau Aizsardzības ministrijā zinām, kā vajag. Svarīgi, lai pārējā sabiedrība to apzinātos. Jo vairāk iestāsies Zemessardzē, jo lielāka izpratne par Zemessardzi būs.
– Kādi ir plāni Zemessardzes attīstībai?
– Tas ir atkarīgs no katra bataljona vajadzībām. Visu Nacionālo bruņoto spēku kopīgām vajadzībām. Mums galvenais ir saglabāt labu budžetu. Protams, ka nodrošinājums ir svarīgs, bāzu attīstība ir svarīga un bruņojums. Bet tas ir svarīgi ne tikai Zemessardzei, bet visiem bruņotajiem spēkiem.