Alūksniešiem.lv redakcija
Nepieciešamība šķirot sadzīves atkritumus nākamajos 13 gados kļūs arvien aktuālāka ikvienā Latvijas mājsaimniecībā. Šī rīcība mums visiem būs jāvērtē ne vien finansiāla ieguvuma aspektā, bet arī kā obligāts pienākums, jo 2035. gadā Latvijā poligonos noglabāt drīkstēs tikai 10 procentu no kopējā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas ir ļoti mazs apjoms, līdz ar to jādomā, kā atkritumus šķirot arvien vairāk un vairāk, izmantojot gan iepakojuma dalītās vākšanas infrastruktūru privātmājās un daudzdzīvokļu mājās, gan EKO laukumus vai punktus, rosina SIA “ZAAO” Atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Ginta Gailuma.
Arī privātmājas var šķirot, “neizkāpjot no gultas”
Pašvaldību uzņēmums SIA “ZAAO” piedāvā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām visās Ziemeļvidzemes pašvaldībās, kā arī atsevišķos Malienas un Pierīgas reģiona novados. Uzņēmuma darbības virziens ir atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana, apstrāde, pārkraušana, pārvadāšana, apglabāšana, kā arī tas īsteno sabiedrības izglītošanas un informēšanas aktivitātes.
SIA “ZAAO” pēc saviem statistikas rādītājiem secina, ka ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju nonāk pie atziņas, ka sadzīves atkritumi ir jāšķiro un viņus to darīt pārliecina redzamais finansiālais ieguvums mājsaimniecības budžetā (rēķins par atkritumu apsaimniekošanu samazinās). Taču, cilvēkam pieņemot šādu lēmumu, sākas problēma, kā tad šķirot atkritumus – kā to darīt pareizi, pēc noteikumiem, nevis pēc paša izpratnes, un kādas vispār ir iespējas, ja līdz šim pie mājas ir tikai viens konteiners, kurā tiek samesti visi atkritumi?
Piemēram, SIA “ZAAO” pagaidām 25 apdzīvotās vietās savas darbības teritorijā katram privātmājas iedzīvotājam, kurš ir ZAAO klients, nosūtījusi e-pastā vai ar “Latvijas pasta” starpniecību piedāvājumu par dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Ja klients tam piekrīt, tad pie viņa privātmājas ZAAO novieto divus šķirošanas konteinerus, vienu ar dzeltenu, vienu ar melnu vāku. Konteiners ar dzelteno vāku ir paredzēts vieglajam iepakojumam (kartonam, makulatūrai, polimēriem, metāla priekšmetiem un iepakojumam). Savukārt konteinerā ar melno vāku drīkst ievietot tikai pudeļu un burku stiklu. Šie konteineri ir bez maksas, un arī to apsaimniekošana (tukšošana) ir bez maksas, tāpēc, izmantojot šo iespēju, mājsaimniecība var ietaupīt uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām – samazinās tas apjoms, kas tiek ievietots par maksu iztukšotajā sadzīves atkritumu konteinerā, uzsver G.Gailuma.
Pagaidām ZAAO klienti, privātmāju iedzīvotāji, dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu izmanto samērā kūtri, piemēram, Valmierā tie ir 54 procenti privātmāju, Saulkrastos – 39 procenti. Pavisam šādu klientu šobrīd ir 3650 (privātmāju iedzīvotāji).
2021. gadā no visa SIA “ZAAO” savāktā atkritumu daudzuma 78 procenti bija sadzīves atkritumi, 22 procenti jeb 8736 tonnas – iepakojums un elektroniskie atkritumi, ko var izmantot otrreizējai pārstrādei.
“Ir, kur augt, ja vien cilvēki to vēlētos. Tāpēc par atkritumu šķirošanas iespējām ir jāstāsta vēl un vēl, jo, ja kāda lieta nav primārā vajadzība, tā cilvēks par to neko nezina, un tas ir pilnīgi normāli. Taču arī pašiem iedzīvotājiem ir jāinteresējas un jāprasa savam atkritumu apsaimniekotājam, jo viņi būs tikai ieguvēji, – varēs samazināt savus izdevumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,” uzsver G.Gailuma.
Arī daudzdzīvokļu mājas var izmantot un arī izmanto ZAAO piedāvāto dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Lai to saņemtu, mājas apsaimniekotājam ir jāraksta iesniegums ZAAO, izsakot vēlmi pēc abiem šķirošanas konteineriem, un tad ZAAO tos bez maksas novietos un bez maksas iztukšos.
Kaste, kanna, pudele, spainis
Slēdzot līgumu, ZAAO speciālisti klientam izskaidro, kāda veida atkritumus šajos šķirošanas konteineros drīkst novietot. Uz dalīti vākto atkritumu konteineriem (visā Latvijā neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja) ir arī uzlīmes, kādiem atkritumiem tas paredzēts.
“Cilvēks bez skaidrošanas pats nesapratīs, kādi sadzīves atkritumi der otrreizējai pārstrādei. Lielākā bēda ir polimēri, – tie tūkstoši iepakojuma veidu, kas ir saražoti, un ne visus tos var pārstrādāt. Piemēram, dalītās vākšanas konteineros nedrīkst mest jogurta, krējuma, margarīna trauciņus, jo tie neder otrreizējai pārstrādei, lai iegūtu izejvielas. Tos var pārstrādāt vienīgi dedzināšanas procesā, lai iegūtu enerģiju. Kad es mācu cilvēkiem šķirot atkritumus, tad rosinu neskatīties nekādus ciparus, nekādus burtus, kas jauc galvu, bet atcerēties četrus vārdus – kaste, kanna, pudele un spainis. Tos droši var likt šķirošanas konteinerā. Piektā lieta ir visas polietilēna plēves,” padomu dod G.Gailuma.
SIA “ZAAO” ir radusi iespēju pārstrādei nodot vēl vairākus atkritumu veidus. Turpmāk bez maksas kā šķirotos atkritumus var nodot arī polimēra puķu podus, grozus, kastes, kastītes (PP, HDPE), granulētu putuplastu (EPS), organisko stiklu – polimetilmetakrilātu (PMMA), polikarbonātu (PC), polimēra caurules un dārza mēbeles (HDPE, PP), koka un finiera iepakojuma kastes, paletes. Tie jāmet dalītās vākšanas konteinerā, kas paredzēts vieglajam iepakojumam.
SIA “ZAAO” aicina iedzīvotājus izmantot arī iespēju samazināt savus izdevumus, vedot atkritumus uz EKO laukumiem. Tajos bez maksas no privātpersonām pieņem pudeļu un burku stiklu, papīru, kartonu, polietilēna izstrādājumus – pārtikas, sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojumam izmantotas pudeles, kannas (ar apzīmējumu LDPE un HDPE), PET dzērienu pudeles, metālu, visu veidu nolietotu, neizjauktu vai neizkomplektētu sadzīves elektrotehniku, luminiscentās spuldzes, baterijas, akumulatorus, koka paletes, logu stiklu un lietošanai derīgus apavus. Ierobežotā daudzumā bez maksas iespējams nodot arī krāsu bundžas (10 litri no mājsaimniecības gadā), riepas (četras no fiziskas personas gada laikā). Par maksu EKO laukumā tiek pieņemti lielgabarīta atkritumi (mēbeles, matrači un tamlīdzīgi) , zaļie un celtniecības atkritumi. SIA “ZAAO” EKO laukumos var nodot arī lietošanai derīgu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, kas tālāk tiek sūtīts uz trešajām pasaules valstīm, piemēram, Indiju, Pakistānu, Āfrikas valstīm.
Pārstrādās arī sadzīves atkritumus
Lai palielinātu otrreiz pārstrādājamo atkritumu apjomu, SIA “ZAAO” sākusi īstenot projektu par bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu un pārstrādi – bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” izveidi. Rūpnīcas būvdarbi sākās šogad martā, tos plānots pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim.
ZAAO skaidro, ka projekta realizācija ir būtisks solis, lai piedāvātu Ziemeļvidzemes iedzīvotājiem iespēju dalīti vākt bioloģiskos atkritumus. Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves, dalīti vāktu dārzu un parku, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem. Pārstrādes procesā tiks iegūts komposts. Kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.
Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs
Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā ne tikai ES, bet arī Latvijā, kas sekmēs virzību uz Eiropas nosprausto zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Izstrādātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam sabiedrībai liks būtiski mainīt savu attieksmi pret radītajiem atkritumiem, ne tikai akcentējot aktīvāku šķirošanu, bet arī veicinot atkritumu pārstrādi, lai Latvija līdz 2035. gadam poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu samazinātu līdz 10 procentiem no kopējā radītā sadzīves atkritumu daudzuma.
Gan pēc šī plāna, gan arī pēc ES direktīvām mums visiem kopā Latvijā nākamajos gados ir jāvirzās aprites ekonomikas virzienā (aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā – red).
Tas nozīmē, ka mums jācenšas aizvien mazāk izmantot tādus iepakojuma veidus, kas nav pārstrādājami, jau veikalā izdarot savu izvēli un iegādājoties preces tādā iepakojumā, ko var nodot otrreizējai pārstrādei. Tā būtiski mazināsim to ekoloģisko “pēdu”, ko atstājam pēc sevis. Visi sadzīves atkritumi, ko otrreiz nevar pārstrādāt, nonāk atkritumu apglabāšanas šūnā, un mēs, visi nodokļu maksātāji, par tiem maksājam dabas resursu nodokli. Dabas resursu nodokļa likme par katru sadzīves atkritumu tonnu, kas tiek apglabāta poligonos, pieaug ar katru gadu un mājsaimniecībām palielina maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Šogad šī likme ir jau 80 eiro par tonnu (2021. gadā tā bija 65 eiro), bet 2023. gadā tie būs 95 eiro par tonnu. Kāpums ir straujš un būtisks. Tas ir valsts uzliktais nodoklis par atkritumiem, kas jāapglabā atkritumu šūnā un kas nav pārstrādājami, un, ceļot šo nodokli, tiek izdarīts lielāks spiediens uz sabiedrību, lai atkritumi tiktu vairāk šķiroti. Sabiedrībai ir jāapzinās, ka nešķiroti sadzīves atkritumi ar katru gadu paliks arvien dārgāki. Līdz ar to cilvēkiem jāpārdomā savi paradumi un jāmeklē iespējas, kur viņi maksimāli tuvāk dzīvesvietai var šķirot savus sadzīves atkritumus. Piemēram, es dzīvoju lauku viensētā, līdz ar to man nav pieejams ZAAO dalītas atkritumu vākšanas pakalpojums ar atsevišķiem konteineriem konkrētiem atkritumu veidiem (stiklam, metāla priekšmetiem un tamlīdzīgi), taču man ir pieejams EKO punkts savā pagastā un EKO laukums tuvākajā pilsētā – Smiltenē. Viss jau sākas no šķirošanas katrā mājsaimniecībā, manā gadījumā – virtuvē.
Kopumā ZAAO ir izveidojis sadzīves atkritumu šķirošanas infrastruktūru, kurā ietilpst EKO punkti, EKO laukums un iespēja šķirot un dalīti vākt atkritumus privātmājās. Ja cilvēks dzīvo teritorijā, kur līdz šim esam spējuši attīstīt dalīti vākto šķiroto materiālu savākšanu – uzstādījuši vēl papildu konteinerus iepakojumam un stiklam, ko var izmantot bez maksas –, tad viņš var mazināt savu nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu un līdz ar to arī izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu mēneša griezumā. Aicinām iedzīvotājus aktīvāk izmantot šo iespēju un šādi arī samazināt savu rēķinu! Pēc statistikas par noslēgtajiem līgumiem redzam, ka pagaidām viņi salīdzinoši kūtri izvēlas šo iespēju, varbūt par to nezina. Ja atkritumi tiek šķiroti jau mājsaimniecībās, tad mums, atkritumu apsaimniekotājiem, savukārt ir jāiegulda mazāk laika un darba pāršķirot savāktos atkritumus, šis materiāls jau ir kvalitatīvāks, daudz gatavāks otrreizējai pārstrādei. Te arī ir ekonomiskais ieguvums, un mēs arī vērtējam, cik tālu varam aiziet ar dalīti vāktajiem šķirotajiem atkritumiem, un labprāt spertu nākamos soļus, tāpēc vēlamies, lai cilvēki ir aktīvāki tajās teritorijās, kur šo pakalpojumu jau esam ieviesuši. Aicinām sabiedrību būt atbildīgai un izvēlēties iepakojumu, kas ir videi draudzīgs, otrreiz pārstrādājams. No savas puses nodrošināsim šāda iepakojuma savākšanu un sagatavošanu otrreizējai pārstrādei. Ar dabas un tehnoloģiju parku “Urda” rīkojot gan ģimenes dienas, gan izglītojot skolas, cenšamies informēt sabiedrību un stāstīt par atkritumu ceļu, par lietām, ko katrs savā ikdienā varam mainīt, un arī lai tas nebūtu dārgāk, lai katram tas būtu finansiāli izdevīgāk.
– Sandra Pētersone
Reklāma