Reklāma

Robeža starp ideālo bioloģisko un iespējām izaudzēt vēlamo

Foto: Ilze Mežniece/ no personīgā arhīva

Nelietojot pesticīdus, lauksaimnieki nespētu nodrošināt esošo apjomu

Lai arī Eiropas Savienībā attiecībā uz pesticīdu izmantošanas atļaušanu un kontroli tiek izmantota viena no stingrākajām vai, kā uzsver Eiropas Komisija, – pat visstingrākā sistēma pasaulē, diskusijas sabiedrībā par pesticīdu ietekmi notiek.

Latvijā pērn tika savākti nedaudz virs 10 000 iedzīvotāju parakstu, lai rosinātu aizliegt pesticīdu lietošanu laukos dzīvojošo personu dzīvesvietu tuvumā (ievērojot viena kilometra attālumu). Iniciatīvas pamatojumā norādīts, ka tā tiks pasargāta laukos dzīvojošo veselība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupai nu jāvērtē šī iniciatīva. Diskusijas pastiprina “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanas pieaugumu Latvijā. Kopš 2011. gada tirgotais pesticīdu apjoms palielinājies vairāk nekā par pusi, ierindojot Latviju otrajā vietā. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzsver – jārunā arī par to, ka Latvijā strauji ir augušas apstrādājamās zemes platības. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji norāda, ka Latvijas iedzīvotāji, lietojot uzturā mūsu valstī ražotos pārtikas produktus, var justies droši, uzmanīgiem vajadzētu būt ar produktiem, kas importēti no trešās pasaules valstīm.

Pēdējos gados neatbilstību maz

Latvijā ar pesticīdu atliekvielu kontroli un monitoringu nodarbojas PVD. Tiek īstenotas divas pro­grammas – gan koordinētā vienotā Eiropas programma, kurā ik pa trīs gadiem nosaka kontrolējamos produktus, gan Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma, kuru izstrādā Zemkopības ministrija.

“Pārtika ir raža pēc novākšanas. Kamēr ābols ir kokā, tas nav mūsu lauciņš, tiklīdz tas tiek norauts, tā kļūst par pārtiku, un tur sākas mūsu dienesta atbildība. Audzējot, protams, pesticīdi tiek lietoti, un tos arī mēs pārbaudām. Katru gadu ņemam aptuveni 300 paraugu, cenšoties atrast līdzsvaru starp ievestajiem un pašmāju. Pārbaudām arī bioloģiskās saimniecības,” norāda PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons. Viņš uzsver, ka pēdējos gados ļoti reti atklātas neatbilstības normām.

“2019. gadā no Spānijas nākušajos nektarīnos atradām pesticīdu izcelsmes vielas, kur bija pārsniegtas normas. Vēl pirms gada tādas bija Polijas paprikā un brokoļos. Cilvēki reizēm pārprot, kad izskan informācija, ka tiek atrastas atliekvielas. Ja atrodam kādas pāris vielas, kas nepārsniedz pieļaujamo, tad nekāda rīcība neseko. Tieši tāpat kā ar pārtikas piedevām, to vienā produktā var būt daudz, bet galvenais, lai nav nekas pārsniegts. Atteikties no pesticīdiem mēs pilnībā nevaram. Ja cilvēks no tiem tik ļoti baidās, tad jāpērk bioloģiskie produkti. Jāskatās ir vidējā robeža starp ideālo un to, ko prasa mūsdienu lauksaimniecība. Jāsaprot arī lauksaimnieks, jo kaitēkļi un slimības ir nopietns jautājums.”

Pastāv ātrā brīdināšanas sistēma

Ja PVD pārbaudēs atklāj pārsniegtas pesticīdu atliekvielu normas, produkts steidzami tiek izņemts no tirgus. “Ja Rīgas tirgū kādam kartupelim pesticīdi atrasti virs normas, uzreiz tiek ziņots vietai, no kuras tas vests, un tur vietējie inspektori uzreiz rīkojas. Gan Eiropā, gan Latvijā darbojas ātrā brīdināšanas sistēma. Ja kādā valstī, piemēram, banānos vai apelsīnos atliekvielas tiek konstatētas pārsniegtā daudzumā un augļi nonākuši arī līdz Latvijai, mēs šo informāciju uzreiz saņemam un dodamies uz vietām, kur produkcija tiek izplatīta. Mēs reaģējam ļoti ātri, un šī partija tiek izņemta,” skaidro M.Eiklons.

Viņš norāda – likumdošana pārtikas apritē ir stingra, un pastāv nosacījums, ka arī pats uzņēmējs un pārtikas ražotājs atbild par savu produkciju. Ja uzņēmējs, veicot izmeklējumus, atrod ko sliktu, viņam uzreiz šī produkcija jāatsauc un jāinformē PVD. “Piemēram, “Dobeles dzirnavnieks” vai “Rīgas dzirnavnieks” ļoti cītīgi skatās uz labību, ko viņiem ved, un paši kontrolē pesticīdus tajā, jo viņiem rūp, lai kravas, kas tiek vestas prom, neradītu zaudējumus pēc tam.”

Pesticīdu lietošanu stingri uzrauga

Atsaucoties uz 2019. gada Eiropas Pārtikas Drošības Aģentūras veikto (EFSA) pētījumu par pesticīdu atliekvielu saturu pārtikas produktos dažādās Eiropas valstīs, agronome, biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte Mārīte Gailīte arī uzsver, ka Latvijā augļi un dārzeņu produkcija ir ļoti tīra. “Tīrāks produkts par Latvijas ir tikai Islandē. Rādītājs, kas ir zem trīs procentiem, ir ļoti labs, jo Eiropā vidēji sāk uztraukties, ja atliekvielu daudzums ir virs pieciem procentiem. Lielāku satraukumu rada importētie produkti no Vjetnamas, Indijas un citām Āzijas valstīm. Šobrīd lielāks atliekvielu apjoms konstatēts no Āzijas nākušajām vīnogām un čili pipariem.”

EFSA 2019. gada apjomīgā atskaite atklāj, ka vairāk nekā puse produktu vispār nesatur pārsniedzošo daudzumu. “Latvija ir droša valsts, jo pie mums ļoti labi strādā PVD un VAAD. Pesticīdu lietošana tiek stingri kontrolēta. Katru gadu pietiekami daudz izlases kārtībā tiek ņemti paraugi no dažādām saimniecībām. Pēdējos desmit gados situācija ir ļoti uzlabojusies, jo ir mazināta nelegālo pesticīdu lietošana,” stāsta M.Gailīte. Latvijā drīkst izmantot tikai tos augu aizsardzības līdzekļus (AAL), kas ir reģistrēti, un tikai tajos kultūraugos, kuros tie ir reģistrēti, un tikai pret noteiktajiem kaitīgajiem organismiem. “Tas, kurus līdzekļus mēs lietojam, ir atkarīgs gan no laikapstākļiem, gan no tā, kādi kaitēkļi ir aktuāli tieši šogad un kādus preparātus tirgotāji ir ieveduši Latvijā. Šie līdzekļi patiesībā ir ļoti dārgi. Pret slimībām fungicīdiem, piemēram, viens līdzeklis puslitra pudelītē maksā 13 eiro, un to var lietot 12–16 mililitrus uz 100 kvadrātmetriem. Ir arī līdzekļi, kuri maksā virs 80 eiro/ha. Graudaugiem izmanto herbicīdus, kas ir atļauti 17–19 grami uz hektāru. Bet cilvēki baidās, jo to nezina,” skaidro eksperte.

Aizliegums veicinās nelegālo vielu lietošanu

Komentējot iedzīvotāju iniciatīvu ar vairāk nekā 10 000 savāktajiem parakstiem, M.Gailīte norāda, ka reizēm sabiedrība aizmirst, ka arī zemnieki ir viena no nodokļus maksājošajām ražojošām nozarēm. “Visi jau saprotam, ka nav iespējams aizliegt kilometra attālumā, tas nav nopietni. Zemnieki jau nesmidzina tikai pesticīdus. Aptuveni puse no smidzinājumiem augļu dārzos un laukos ir mēslošanas līdzekļi, un to devas ir divi līdz pieci litri uz hektāru. Ja šo ierobežojumu pieņems un konkrētā attālumā no dzīvojamās mājas nedrīkstēs lietot augu aizsardzības līdzekļus, tad arī mazdārziņu īpašnieki nedrīkstēs neko legāli smidzināt, pat pie savas mājas pret laputīm uz rozēm nevarēs neko lietot,” satraukta ir M.Gailīte. Viņasprāt, tas palielinās neatļautu līdzekļu izmantošanu. “Tas būs daudz ļaunāk, jo pašlaik līdzekļi, kas ir lietošanā, ir pārbaudīti. Pareizi tos izmantojot, varam būt droši, ka ne ar cilvēku, ne ar viņa mazbērniem vai mājdzīvniekiem nekas slikts nenotiks.”

Nezinām, kas vidē nonāk

Agronomes M.Gailītes teiktajam par VAAD darbu nepiekrīt Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle llze Mežniece. Viens no viņas paustās kritikas iemesliem ir VAAD nereaģēšana uz sūdzībām. “Pārsvarā gadījumu sūdzības tiek noraidītas un tiek pateikts, ka nekas nav konstatēts. Latvijā monitorings vielām, kas nokļūst vidē, tiek veikts tikai nedaudzām. Vairāk nekā 100 vielām, kas tiek pārdotas, tas netiek veikts, tāpēc mums nav ne jausmas, cik daudz to ir vidē. Nezinām, kādi pesticīdi mums ir vidē, un par to, ko konstatē, paziņo, ka atbilst normām. VAAD nekontrolē to, kas, piemēram, notiek gar ūdenstecēm, viņi paziņo, ka daļai grāvju un mazām upītēm nav vajadzīgas aizsargjoslas un līdz ar to tur pesticīdus var kaisīt līdz pat ūdenim.”

Kā kampaņas “#Glābiet bites un lauksaimniekus” organizatore I.Mežniece min pesticīdu ietekmi bišu stropos. “Tikko biškopības konferencē prezentēja 12 valstu pētījumu, kurš vēl nav pabeigts, bet tajā jau atklājās, ka pat tajos stropos, kas ir tālu prom no lauksaimniecības zemēm, tiek atklāti dažādi pesticīdi. Mazākais pesticīdu skaits vienā stropā, ko atklāja, bija trīspadsmit! Tie nepazūd, un pat jau aizliegtie ir akumulējušies vidē. Kādā vidē tad mēs dzīvojam, un kas notiek ar cilvēkiem, kas dzīvo tajās lauksaimniecības teritorijās? Ir tik maz pētījumu par to, kas notiek ar tiem, kas pakļauti pastāvīgai pesticīdu iedarbībai kaut nelielās devās. Tas ir pesticīdu kokteilis, kuram cilvēki tiek pakļauti ilgstoši. Pētījumi, kas eksistē, ir biedējoši, īpaši bērniem, kam ir strauja vielmaiņa. Lai arī likumiski viss var būt kārtībā, tomēr teikt, ka viss ir normas robežās, ir ļoti nepareizi no veselības viedokļa. Mēs taču zinām, ka ir pesticīdi, kas tikuši atļauti, bet pēc tam atzīti par kaitīgiem un aizliegti,” sašutumu pauž I.Mežniece. Viņa atklāj, ka šobrīd vides, bioloģisko lauksaimnieku organizācijas un bitenieki gatavo atklātu vēstuli ministriem, kurā lūgs atbalstīt trīs pesticīdu aizliegšanu ES. “Tie ir bīstami bitēm un arī cilvēkiem. Maija beigās par to būs kārtējās diskusijas. Ik pa laikam kāda no vielām izrādās daudz bīstamāka, nekā sākotnēji domāts, un tad mēs to aizliedzam. Varbūt vajadzētu otrādi – no sākuma pierādīt, ka šī viela nav bīstama, un tikai tad ļaut lietot.”

Jāsamazina, bet gudri

LOSP komunikācijas speciālists Gundars Jankovs savukārt uzsver, ka risinājums asajām diskusijām būtu kopīga apsēšanās pie viena sarunu galda visām iesaistītajām pusēm. “Mēs aicinām lauksaimniekus, mežsaimniekus, zivsaimniekus beidzot izveidot normālu darba grupu. Atbildes vēl nav, un komunikācija par risinājumiem ir sākuma stadijā. Nav jau tā, ka visi gāž tikai ķīmiju virsū un ne par ko nedomā. Zinātne iet uz priekšu, un pakāpeniski tiek domāts, kā uzlabot līdzekļus, lai tie būtu bioloģiskāki. Ir jāsamazina AAL, bet tas ir jādara gudri. Eiropai vajadzētu nolaisties līdz mūsu līmenim, un tad mēs varētu samazināt visu par 50 procentiem. Mēs uz hektāru lietojam ap kilogramu līdzekļu, bet Polijā tie ir trīs. Samazinot uz pusi, mums tas būs puskilograms, Polijā – 1,5 kilogrami, un viņi vienalga iegūs lielāku ražu. Strauji kritīsies lauksaimniecības nodrošinātais 40 procentu eksports. Nevar domāt tikai par to, ka tagad izglābsim Eiropu, jādomā arī par saviem iedzīvotājiem, budžetu un tautsaimniecību. Ja pieņems aizliegumu kilometra rādiusā smidzināt, tas nozīmē, ka iznīks arī mazās saimniecības. Tām būs vai nu jākļūst bioloģiskām, vai tās nevarēs neko darīt,” norāda G.Jankovs.

Gribam zināt, ko ēdam

“Šis nav viensētas stāsts, bet jautājums latviešiem, vai esam gatavi skatīties nākotnē un ieguldīt zināšanās. Šodien jārunā gan par vides aspektu, kur aug spriedze, gan par pašu pircēju izvēli. Pircējs šodien ir gatavs ievākt informāciju, no kurienes auglis nāk un ar ko tas mēslots. Arī mātes bērniem arvien vairāk meklē bioloģisko pārtiku. Mēs gribam zināt, ko ēdam, kļūstam prasīgāki, un pircēji ir vairāk nekā zemnieki,” tā SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Viņš vēršas pie tiem zemniekiem, kas ir pret jebkādu pesticīdu ierobežojumu, jo tādējādi viņi nespētu nodrošināt vēlamo apjomu. “Ar ko tu, zemniek, strīdēsies, ja tavu produktu nepirks? Mums tepat Balvos ir gotiņu saimnieks, kurš ar integrētajām bioloģiskajām metodēm iegūst līdzvērtīgas ražas. Tas ir jautājums par to, vai mākam strādāt citādāk un vai mums ir tehnoloģijas, kas neprasa pesticīdu lietojumu. Pārmaiņas nenotiek vienā mirklī. Ir jāiegūst zināšanas, kā izaudzēt ražu bez šiem līdzekļiem. Latvijā ir daudz zemnieku, kas to labprāt darītu. Mums ir jādara viss, lai kopā ar zinātni mācītos par jaunām tehnoloģijām, piemēram, kā siltumnīcā ravēt ar robotiem, kas atpazīst nezāles, bet atstāj kultūraugu. Latvijas Lauksaimniecības universitāte jau iet šo ceļu un pēta. Arī pret slimībām jau ir milzum daudz bioloģisko preparātu,” alternatīvu skatījumu dod M.Cimermanis.

Palīdzētu marķējums uz produkcijas

Starprindu vagošanu kā mehānisko nezāļu apkarošanu apņēmušies izmantot Viļakas novada Šķilbēnu pagasta saimniecībā “Kotiņi”. Tās īpašnieks Aldis Ločmelis nodarbojas ar graudaugu un pākšaugu sēklas materiāla audzēšanu, kā arī pārtikas graudu realizāciju. Viņš trīs gadu laikā apņēmies izanalizēt, vai cilvēki spēs novērtēt, ka nav izmantoti AAL. Kopš viesošanās Ukrainā, kur A.Ločmelis redzēja, kā tur tiek miglota kukurūza, viņš atzīst, ka uzturā šīs izcelsmes produkciju vairāk nelieto. “Vienmēr pastāv risks, ka zemāko cenu veikalos var nopirkt pārtiku no valstīm, kur izmantoti pavisam citi augu aizsardzības līdzekļi, kas nav reģistrēti pie mums.” Viņš uzskata, ka ar likumu Eiropā vajadzētu aizliegt glifosātu kultūraugiem pirms to novākšanas. “To varētu atļaut kā herbicīdu pirms sēšanas nezāļu ierobežošanai. Lai patērētājs zinātu, kādi graudi sabiruši maizes klaipa gatavošanā, būtu vajadzīgs marķējums, kas norāda glifosāta lietošanu. Cilvēkiem ir jāzina, kas un kur ir sēts un izmantots, un miglots un kā apstrādāts,” uzskata A.Ločmelis.

Viktorija Slavinska-Kostigova

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.