Nozīmīgas un aizsargājamas ir visas putnu sugas

Putni ir svarīga Eiropas bioloģiskās daudzveidības daļa. Tie pilda īpašas funkcijas ekosistēmā, kā arī kalpo kā dabiskās vides stāvokļa rādītājs. 2020. gada oktobrī publiskotie Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas ziņojumi par dabas stāvokli Eiropas Savienībā (ES) satrauca daudzus, jo tie atklāja, ka Eiropā 39 procentu putnu sugu stāvoklis vērtējams kā slikts, turklāt teju trešdaļai no visām vērojama nepārtraukta skaita samazināšanās pēdējo divpadsmit gadu laikā.

Izvērtē risku 544 putnu sugām

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus stāsta, ka aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret dzīvo dabu lielākoties ir pozitīva. Tas, ka uz šīs kopumā pozitīvās attieksmes fona joprojām pastāv būtiskas dabas aizsardzības problēmas, skaidrojams gan ar zināšanu trūkumu, kas savas rūpes neļauj pārvērst mērķtiecīgā darbībā, gan ar to, ka dabas aizsardzība neieņem pietiekami augstu vietu prioritāšu skalā. Viņš neslēpj, ka “lielu lomu spēlē arī tas, ka Latvijas zemes apsaimniekošanas politikas un normatīvos aktus lielākoties nosaka konkrētu nozaru lobiji, nevis sabiedrības vairākuma intereses”. Šobrīd apdraudēti ir 13 procenti Eiropas putnu sugu, liecina Starptautiskās dabas aizsardzības organizāciju apvienības “BirdLife International” 2021. gadā klajā laistais Eiropas putnu sarkanais saraksts. Tajā izvērtēts 544 putnu sugu izmiršanas risks, apkopojot datus no vairāk nekā 50 Eiropas valstīm un teritorijām, tostarp Latvijas. Jau pieminētajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par galvenajiem draudiem, kas pasliktina dabas stāvokli, ES tika minēti neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, urbanizācija un piesārņojums. Dabas pētnieki starp apdraudējumiem papildus min arī zemes lietojuma pārmaiņas, straujo infrastruktūras attīstību, kā arī jūras resursu pārmērīgu izmantošanu un iekšzemes ūdeņu piesārņojumu. LOB norāda, ka daudzas ES aizsargājamas sugas un dzīvotnes, piemēram, stepes piekūnu, Donavas lasi, zālājus un kāpas, gaida drūma nākotne, ja drīzumā netiks veikti pasākumi situācijas uzlabošanai.

Negribam pazaudēt nevienu sugu

Kā informē LOB, no Latvijā regulāri ligzdojošām putnu sugām stāvoklis Eiropā kopumā uzlabojies, piemēram, sarkanajai klijai, sudrabkaijai un plukšķim, kas Eiropā tagad tiek uzskatītas par drošām sugām, bet vairākas iepriekš drošas sugas, piemēram, garkaklis, mērkaziņa un krauķis, iekļuvušas Eiropā apdraudēto sarakstā.

No parastajām ligzdojošajām sugām kopš 2005. gada Latvijā visstraujāko populācijas kritumu uzrāda mežirbe. “Šī ir nometnieku suga, tātad, ja neskaita klimata pārmaiņas, tās populāciju ietekmējošie faktori darbojas šeit, Latvijā. Arī Eiropā kopumā šajā periodā redzams mežir­bju skaita kritums, taču ne tuvu ne tik straujš kā Latvijā,” atzīmē V.Ķerus.

Daudz popularizēta Latvijas meža putnu suga ir melnais stārķis. Šī suga gan ir pārāk reta, lai Eiropas vai Latvijas mērogā iekļautos parastajās uzskaišu programmās, tāpēc tiek klasificēta kā “nezināma”. Tomēr redzams, ka Baltijas valstis īpaši izceļas ar šīs sugas ievērojamu lejupslīdi, kamēr daudzviet citur novērojama melno stārķu ligzdojošo populāciju augšupeja, pat Beļģijā. ”Līdz ar to melnais stārķis, ar kuru tiešām kādreiz varējām lepoties, mūsdienās ir kļuvis par kaunpilnu apliecinājumu tam, kā noplicinām dabu mūsu mežos, par spīti formālai mežu platību augšupejai,” norāda V.Ķerus.

Starptautiskais dokuments par Eiropas putnu sarkano sarakstu liecina, ka kopš situācijas novērtēšanas 2015. gadā divas sugas, kas agrāk Eiropā bija sastopamas, tagad vairs nebija iespējams novērtēt – Haematopus meadewaldoi un Pinguinus impennis –, kā arī trīs sugas ir kritiski apdraudētas.

Asociētais profesors Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Ainārs Auniņš uzsver, ka nozīmīgas un aizsargājamas ir pilnīgi visas sugas. “Mēs negribam pazaudēt nevienu no tām. Katrai sugai dabā ir sava loma, un, ja kāda izkrīt no ekosistēmas, to nišu aizņems kāds cits. Nevēlamais scenārijs būtu, ka to aizņemtu kāda svešzemju vai invazīvā suga. Piemēram, kukaiņēdāju sugas ierobežo dažādus lauksaimniecības un mežsaimniecības kaitēkļus. Ja nebūtu putnu, tie nodarītu lielu postu, tāpat dažādi plēsīgie putni veic dabas sanitāra funkciju un palīdz citu dzīvnieku populācijām noturēties tādā veselīgā stāvoklī. Neaizmirsīsim arī par akustiski estētisko aspektu, kas ir ekotūrismam nozīmīgs. Ļoti daudzi dodas dabā, lai vērotu, dzirdētu putnus. Populācijai samazinoties, šis pavasara putnu koris kļūst vienmuļīgāks un neizteiksmīgāks. Jau tagad pētījumos ir pierādīts, ka Eiropā un Ziemeļamerikā pēdējo 25 gadu laikā putnu veidotais akustiskais fons ir kļuvis klusāks un bālāks.”

Pētnieks norāda, ka prioritārās sugas, kurām būtu nepieciešama specifiska aizsardzība, ir tās, kuru populācijas īpaši samazinās, kuras ir retas vai kuru populācijas ir apdraudētas mazā skaita dēļ. “Mūsu likumdošana paredz, ka visas sugas ir aizsargājamas. Īpaši aizsargājamo sarakstā ir 95 putnu sugas. Mazais ērglis mums ir kā piemērs sugai ar īpašu starptautisku atbildību. Apmēram ceturtā daļa no šīs sugas pasaules populācijas ligzdo Latvijā. Līdz ar to Latvijai un tuvajam reģionam ap to ir īpaša atbildība,” norāda A.Auniņš.

Ietekmējošie faktori ir dažādi

LOB valdes priekšsēdētājs V.Ķerus skaidro, ka ne visas putnu sugas, kas Latvijā sastopamas, šeit arī ligzdo. Var būt arī sugas, kam ir neliela ligzdojošā populācija, bet daudz caurceļotāju/ziemotāju vai otrādi. “Putnu populācijas visbiežāk nemainās lineāri, bet pa gadiem svārstās, un tikai vairāku gadu apkopojums ļauj izdarīt secinājumus par populāciju tendencēm. Salīdzinot Eiropas līmeni ar putnu populāciju pārmaiņām Latvijā, jāpatur prātā, ka populācijas ietekmējošie faktori dažādos līmeņos var būt atšķirīgi, lai gan, protams, arī nacionālajā līmenī darbojošies faktori summējas kopā lielajā bildē. Piemēram, Eiropā kopumā putnu populāciju tendences var noteikt klimata pārmaiņas. Dažādu iemeslu dēļ, tostarp klimata pārmaiņu, bet ne tikai, īpaši apdraudēta Eiropas putnu grupa ir tālie gājputni. Tie ir putni, kas ziemu pavada Āfrikā. Ja tiem ir nelabvēlīgi pārziemošanas apstākļi Āfrikā, Eiropas (un arī Latvijas) populācijas var sarukt, šeit nekam nemainoties,” skaidro V.Ķerus. Papildus viņš norāda uz nacionālā līmeņa faktoriem. Tas, kā Latvijā tiek apsaimniekoti lauki vai meži, nosaka to, kā putniem klājas pie mums. “Tajā pašā laikā arī šeit var būt zināma ietekme starptautiskiem procesiem, piemēram, mežu ciršanas apjomus var ietekmēt citu valstu pieprasījums pēc koksnes, bet lauku apsaimniekošanu – ES Kopējā lauksaimniecības politika.

Latvijā – mūsu mēroga faktori

Daudzus uztrauc dramatiskā lauku putnu populācijas lejupslīde Eiropā. Publiski pieejamajā Eiropas kopējā lauku putnu indeksā redzams, ka kopš 1980. gada tas samazinājies apmēram par 60 procentiem. “Pašreizējās putnu uzskaišu programmas Latvijā 1980. gadā vēl nebija uzsāktas, tāpēc lauku putnu indeksu mēs varam aprēķināt tikai kopš 1995. gada. Redzams, ka Latvijā tas lielākoties bijis stabils, bet izteikts kritums vērojams pēdējos gados. Skaidrs, ka Eiropā kopumā lauku putnu populācijas samazinājušās lauksaimniecības intensitātes pieauguma dēļ. Mums zināmu vēsturisku un politisku iemeslu dēļ Latvija nav iekļāvusies šajās kopējās tendencēs. Pēc PSRS sabrukuma lauksaimniecības intensitāte strauji kritās, zemāko punktu sasniedzot apmēram 90. gadu vidū, bet pēc tam atkal kāpusi,” stāsta V.Ķerus. Individuālu sugu griezumā šīs lauksaimniecības pārmaiņu tendences labi atspoguļojas, piemēram, lukstu čakstītes un kārklu ķauķa populāciju pārmaiņu grafikos. Šo sugu populācijas auga no 1995. līdz aptuveni 2005. gadam, bet pēc tam sākušas lejupslīdi. Eiropā kopumā šīm sugām populāciju samazināšanās vērojama jau ātrāk. Savukārt, ja skatāmies uz meža sugu populācijas raksturojošo meža putnu indeksu, redzams, ka Eiropā kopumā šīm sugām klājas daudz labāk nekā lauku putniem. “Tomēr 90. gados sākās mežizstrādes intensitātes uzrāviens – ciršanas apjomi palielinājās apmēram trīs reizes, salīdzinot ar 80. gadiem, un kopējā ciršanas apjomu tendence joprojām ir augoša. Tātad mēs šobrīd esam tajā fāzē, kad mežus noplicinām,” norāda LOB valdes priekšsēdētājs, atzīmējot, ka, “salīdzinot meža un lauku putnu indeksus, redzams, ka kopumā periodā kopš 2005. gada lauku putniem klājies labāk nekā meža putniem”.

Cilvēkdarbība ir nopietns apdraudējums

Arī A.Auniņš norāda uz to, ka Latvijā 90. gados lauku putnu populācijas līkne gāja uz augšu, bet kopš iestāšanās ES virziens ir uz leju. Viena no lietām, kas samazina putnu daudzveidību, ir atstāto dabisko vietu trūkums. “Kādreiz lauksaimniecībā bija izplatītas tā saucamās ežas – zālāju joslas starp dažādu kultūru laukiem. Mūsdienās tādu praktiski vairs nav. Tās bija vietas, kur ligzdot un baroties lauku putniem. Mehanizējot laukus, ligzdas tiek iznīcinātas,” uzsver A.Auniņš. Vēl viņš pie apdraudējumiem min ķīmisko vielu lietojumu, jo dažādie pesticīdi saindē vidi. Putni pārtiek no tiem kukaiņiem, uz kuriem ir jāiedarbojas šiem pesticīdiem.

“Baltijas reģions iekrīt sugu daudzveidības epicentrā Eiropā. Līdz šim mūsu lauksaimniecība nav bijusi tik intensīva kā Rietumeiropā, būtiski ir arī bioģeogrāfiskie faktori. “Katrs noteikti pazīst pļavu sugas pārstāvi griezi, kas vienmēr lielākajā Eiropas daļā bijusi sastopama, bet šobrīd Rietumeiropā ir nonākusi gluži vai uz izzušanas robežas, jo pļavu apsaimniekošana kļuva intensīvāka un industriālos apjomos ļoti nedraudzīgām metodēm. Līdz ar to pirms vairākiem gadu desmitiem grieze nonāca Starptautiskajā Sarkanajā grāmatā kā ļoti apdraudēta suga, tās populācija pēdējo gadu laikā strauji sarūk,” stāsta asociētais profesors A.Auniņš.

Viņš uzsver, ka cilvēks ir tas, kas transformē un maina ekosistēmas un atņem dabiskumu. “Eiropas mērogā lielākais drauds ir tieši lauksaimniecība. Ieviešot kopējo lauku politiku, lai stimulētu ražošanu, zemniekiem tika maksāts nevis par katru apsaimniekoto hektāru, bet par katru saražoto centneru. Tas stimulēja zemniekus saimniekot maksimāli intensīvi, mēģināt no katra hektāra iegūt maksimālo ražu. Rezultātā palielinājās ķīmijas, tehnikas lietojums. Pieaugot ražībai, ļoti strauji sāka samazināties bioloģiskā daudzveidība, un to ļoti labi varēja redzēt pēc lauku putnu populācijas. Grieze ir tikai viens piemērs. Lielbritānijā, piemēram, lauku cīrulis, bez kā mēs nevaram iedomāties nevienu lauksaimniecības zemi Latvijā, arī nonāca Sarkanajā grāmatā. Pagāja laiks, cilvēki saprata kopējās lauksaimniecības politikas postu, un tā tika reformēta. Tomēr joprojām šī lauksaimniecība nav gana draudzīga un populācijas turpina samazināties.”

Viktorija Slavinska-Kostigova

Kā iegūst datus par putnu populācijām?
Dati par Latvijas putnu populāciju stāvokli lielākoties balstās uz dažādām putnu monitoringa programmām. Atbildīgā par tām valsts līmenī ir Dabas aizsardzības pārvalde, bet uzskaites lielākoties veic Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), izņemot piekrastes putnu monitoringu, ko veic pati Dabas aizsardzības pārvalde, un dažas konkrētu sugu monitoringa programmas. “Tāpat būtisks informācijas avots ir putnu atlanti. Līdz šim rezultāti apkopoti LOB pērn izdotajā grāmatā “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017”. Gan putnu uzskaitēs, gan ligzdojošo putnu atlantos var piedalīties “parastie iedzīvotāji”. Šobrīd notiek darbs pie trešā Latvijas putnu atlanta, kam datus vācam no 2020. līdz 2024. gadam. Putnu uzskaites tradicionāli balstās uz brīvprātīgajiem, taču šajā gadījumā jābūt labām zināšanām putnu pazīšanā un jāapgūst uzskaišu metodika. Putnu atlantos var piedalīties daudz plašāks cilvēku loks, jo ir svarīgas ziņas par jebkuru putnu jebkurā Latvijas vietā. Vienīgi jāpatur prātā, ka jāziņo par tiem putniem, ko tiešām pazīstat, kaut vai tikai balto stārķi. Piedalīties datu vākšanā var, reģistrējot savus novērojumus lietotnē vai portālā dabasdati.lv,” informē LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

14 sugas, kurām pēdējos piecos gados Latvijā būtiski samazinājusies populācija
■ Niedru lija
■ Mežirbe
■ Rubenis
■ Grieze
■ Ķīvīte
■ Tītiņš
■ Lakstīgala
■ Lukstu čakstīte
■ Upes ķauķis
■ Mazais mušķērājs
■ Dzilnītis
■ Brūnā čakste
■ Sīlis
■ Zaļžubīte
Avots: LOB/Dienas putnu valsts monitorings (2021)

Mazais ērglis
ir aizsargājams putns Latvijā un Eiropā. Latvijā ligzdo 3700–4000 pāru, tas ir mazliet vairāk nekā 20 procenti Eiropas populācijas. Ja mazo ērgļu skaits pie mums samazināsies, tad suga var kļūt apdraudēta Eiropas mērogā. Latvijā mazie ērgļi atgriežas aprīļa pirmajā un otrajā dekādē. Viena no vietām, kur tas sastopams, ir Madonas novadā Kujas dabas parks Praulienas pagastā.

2021. gadā pētnieki no dabas aizsardzības organizācijas “RSPB”, starptautiskās organizācijas “BirdLife International” un Čehijas Ornitoloģijas biedrības, analizējot 378 no 445 putnu sugām, kas dabiski ligzdo ES, secināja, ka no 1980. līdz 2017. gadam kopējais putnu skaita samazinājums veido līdz pat 620 miljoniem putnu.

Pētnieki secināja, ka vislielākais populācijas samazinājums – 50% jeb 247 miljoni putnu – vērojams mājas zvirbulim. Dzelteno cielavu skaits sarucis par 97 miljoniem, mājas strazdu – 75 un lauku cīruļu – par 68 miljoniem.

Regulāri un dabiski Eiropā sastopamas 544 putnu sugas.

Pēdējās desmitgadēs populācijas sarukušas apmēram trešajai daļai Eiropas putnu sugu.

Populācijas sarūk arī trešajai daļai Eiropas lauku putnu sugu.

Eiropas līmenī 13% jeb 71 putnu suga ir apdraudēta, aptuveni 2% jeb 8 sugas ir kritiski apdraudētas, 6% jeb 34 sugas tiek uzskatītas par gandrīz apdraudētām, bet 5 sugas – par izmirušām.

Piektā daļa jeb 103 Eiropas putnu sugas ir endēmiskas vai tuvu, tas nozīmē – sastopamas tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.

Latvijā ligzdo apmēram 220 putnu sugu. Īpaši aizsargājamo sarakstā ir 95 sugas.

Ceturtā daļa pasaules mazā ērgļa populācijas ligzdo Latvijā.

Sarukšanu gan ilgtermiņā, gan īstermiņā piedzīvo, piemēram, melnais stārķis, lauku cīrulis, zaļā vārna, dižraibais dzenis un brūnkaklis.

Lejupslīdi pēdējos gados piedzīvo jūrasžagata, kajaks, kārku ķauķis un trīspirkstu dzenis.

Zināmu lēnu atkopšanos piedzīvo tikai dažas sugas – cekulzīlīte un meža pūce.

Avoti: rspb.org.uk; birdlife.org; nature-art12.eionet.europa.eu; LOB dati

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par saturu atbild SIA “Reģionu mediji”