Vajadzīga specializēta sociālā darbinieka iesaiste

Pirms mēneša Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde saņēma informāciju no kādas Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestādes par to, ka četrgadīgam bērnam uz rokām un kājām ir aizdomīgi daudz zilumu un personālam radušās aizdomas par vardarbīgu izturēšanos ģimenē.

“Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka – katra iedzīvotāja pienākums ir ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, taču šajā gadījumā noskaidrojās, ka iestādē par iespējamo varmācību bijušas aizdomas jau divus mēnešus, taču ar ziņojumu neviens nesteidzās. Nekavējoties informējām policiju un bāriņtiesu, bērnu izņēma no ģimenes un pašlaik viņš saņem rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā jeb krīzes centrā. Pārrunu gaitā noskaidrojās, ka vardarbība bijusi ilgstoša, uzsākts kriminālprocess. Lietai virzoties tālāk, ar vecākiem, kuri, visticamāk, ir atbildīgi par varmācību, strādās sociālais darbinieks,” par vienu no pēdējiem vardarbības gadījumiem, kas nonācis Sociālo lietu pārvaldes redzeslokā, stāsta pārvaldes pakalpojumu nodaļas vadītāja Ludmila Logina.

Otrs nesenais gadījums ir diezgan tipisks darbā ar vardarbībā cietušām personām. Sociālo lietu pārvalde saņem jau sesto ziņojumu no policijas par vardarbību kādā bezbērnu ģimenē. “Sieviete no dzīvesbiedra pacieš visu veidu vardarbību, pirmajā mirklī ir gatava uz visu, lai izrautos no šīm važām, taču, kad reāli jāsaņem palīdzība, atsakās. Piedāvājām krīzes patvērumu, atlika vien iesniegumu parakstīt, bet – kliente pārdomāja. Un tā vairākas reizes,” stāsta L. Logina.

Tie ir tikai divi no daudzajiem vardarbības gadījumiem, ar kādiem savā darba ikdienā sastopas sociālie darbinieki. Katrā no tiem ieguldītas maksimālas pūles, lai sniegtu vajadzīgo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, taču L. Logina vērtē, ka, iespējams, varētu palīdzēt vēl vairāk un kvalitatīvāk, ja ar vardarbības upuriem un vardarbību veikušajiem padziļināti strādātu konkrētajā jomā specializējies darbinieks. Tieši uz šādu specializētas palīdzības struktūru ar 1. novembri virzās Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde, pašlaik izmantojot iespēju piedalīties projektā pieejamajās universālo sociālo darbinieku apmācībās. Ar 1. decembri iestādē jau darbu sāks sociālā darba speciālists ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām Sabīne Līce.

No prakses līdz darba vietai

Sabīne Līce sociālo lietu pārvaldē atgriezusies pēc divu gadu pauzes bērna kopšanas atvaļinājumā. Gatavojoties darba atsākšanai, viņa uzsākusi sešu mēnešu sociālo darbinieku kursus darbā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, kas noslēgsies janvārī. Pirms tam sociālo lietu pārvaldē veikusi pavisam citus pienākumus – konsultējusi pabalstu jautājumos, tādēļ gaidāmo darbu uztver kā lielu izaicinājumu.

Sabīnei karjeras izvēle atbilst iekšējam aicinājumam, un viņa pati lēš, ka tā ir viena no veiksmīgākajām izvēlēm, kas piedzīvota. “Jau skolas laikā mani saistīja mācību priekšmeti, kuros cilvēks var iepazīt sevi un apkārtējos, tādēļ bija skaidrs, ka varētu padoties darbs ar cilvēkiem. Vienmēr cenšos palīdzēt otram, iedziļināties otra problēmās, tādēļ šķita, ka sociālais darbs man ir īstais, kas tā arī izrādījās,” stāsta S. Līce.

Viņa studējusi Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā tolaik pirmo gadu īstenotajā programmā “Sociālais darbs”, praksi gājusi toreizējā Alūksnes novada sociālajā dienestā, praktizējoties pie sociālā darbinieka Alūksnē un Bejā. Sociālajā darbā kopumā jau aizvadīti seši gadi, kas šķiet daudz. “Ar augstskolā iegūtajām zināšanām nekad nepietiek. Katru dienu iegūstu jaunu pieredzi un zināšanas, kas man palīdz turpmāk,” vērtē Sabīne.

Lai palīdzētu citiem, jāsāk ar sevi

Galvenā mācība, ko Sabīne guvusi specializētajos kursos, ir tā, ka sociālajam darbiniekam vispirms ir jāstrādā pašam ar sevi, tikai tad viņš būs pietiekami stiprs, lai ar atdevi varētu palīdzēt otram. “Jo labāk sociālais darbinieks pazīst un izprot sevi un savu pieredzi, jo adekvātāk spēj pieņemt lēmumus darbā ar klientu un apzinātāk pielietot sevi kā šīs profesijas instrumentu. Tādēļ sākotnēji grupu darbā izzinām sevi, un tā ir pamatlieta, kas vēlāk palīdz nesalūzt, neizdegt, lai varētu maksimāli palīdzēt klientam,” stāsta sociālā darbiniece.

Jautāta, vai sociālo darbu var veikt jebkurš, īpaši tādā sensitīvā jomā kā darbā ar varmācības upuriem, S. Līce domā, ka ne. “Šis nav darbs, uz kuru kādu var pierunāt un mudināt, reklamēt vai ieteikt, un ne visos gadījumos to var arī iemācīties. Vēlme palīdzēt cilvēkiem un izprast viņu problēmu – tā tevī vai nu ir vai nav, un to izgaismos tikai prakse. Vai nu tu dari ar entuziasmu vai “ķeksīša” pēc – tā ir atšķirība,” domā speciāliste.

Prast atpazīt vardarbību

Sabīne uzsver – svarīgākais darbā ar vardarbībā cietušām personām ir vardarbības atpazīšana. “Pieredze rāda, ka gan cietušais, gan varmāka vardarbības klātesamību noliegs, ja vien nebūs skaidri saskatāmas fiziskas vardarbības pēdas, bet pat tad. Tādēļ sociālajam darbiniekam jāprot saskatīt pašas netveramākās pazīmes. Svarīgi saprast, ka vardarbība var izpausties visdažādākajos veidos, tā nav tikai fiziska, un emocionālā rada tikpat lielu postu cilvēka psihei. Nozīmīga ir arī neatlaidība. Var gadīties, ka mēs ar klienti tiksimies pat sešos, septiņos gadījumos, bet varbūt astotajā viņa izlems savu dzīvi mainīt. Liela veiksme ir panākt, ka klients vispār sadarbojas, jo tikai tad paveras vārtiņi uz iespēju palīdzēt,” stāsta S. Līce.

Sabīne uzsver, ka sociālajam darbiniekam jākļūst par klienta uzticības personu, jārada drošības sajūta situācijā, kad to nevar gūt nekur citur. “Tikai tad ir cerības, ka viņš atvērsies. Darbā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām sociālajam darbiniekam ir risks pārlieku lielai empātijai vai savukārt – nosodījumam. Tādēļ svarīgi vispirms izprast savu psiholoģisko nostāju, lai tā netraucē pieņemt profesionālus lēmumus, nospraust robežas,” tā Sabīne.

Pat klients ar nazi

Līdz šim Sabīne vēl nav vadījusi nevienu vardarbības gadījumu – tā tas saucas sociālā darba terminoloģijā, – taču tam ir gatava. “Teorija ir viens, prakse – pavisam kas cits. Turklāt katrs gadījums ir individuāls. Tās metodes un instrumentus, ko pielietoju vakardienas gadījumā, es nevarēšu pielietot šodien,” saka jaunā darbiniece. Sabīne atklāj, ka viņu mazliet uztrauc darbs ar vardarbību veikušām personām, jo šajos gadījumos minētie uzticības vārtiņi paveras ļoti reti. Kolēģes prakse liecinot, ka darbs mēdz būt arī bīstams. “Veras durvis, ienāk klients ar nazi un paziņo, ka darīs pašnāvību. Sociālā darbiniece saglabājusi aukstasinību un paziņojusi, ka viņai tagad ir pusdienlaiks. Reizē traģiski un smieklīgi, bet šajā gadījumā tas nostrādāja. Acīmredzot tā ir profesionalitāte – zināt, kā kurā situācijā rīkoties, kādu pieeju izmantot,” stāsta Sabīne.

Jautāta par viņas priekšstatu par vardarbības kā sociālas parādības apmēriem Latvijā un ko varētu darīt, lai situāciju uzlabotu, Sabīne ir pārliecināta – sabiedrībai kopumā jākļūst redzīgākai, ar pilsonisko apziņu iesaistīties.

“Kursus sociālajiem darbiniekiem, kuri strādās ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, pasniedz pieredzējuši speciālisti no krīžu centriem “Skalbes” un “Dardedze”, un no viņiem mēs iegūstam daudz informācijas par vispārējo vardarbības ainu Latvijā. Organizācijas dara visu, lai sabiedrība ieklausītos – bukleti, kampaņas, akcijas, taču tas ne vienmēr uzrunā sabiedrību. Kāda ģimene regulāri dzird vecāku klaigas un bērnu raudas kaimiņos, bet izliekas to nemanām. Negrib iejaukties, sūdzēties. Šādai attieksmei ir jāmainās. Lai nepienāk brīdis, kad vienaldzīgais pats kļūs par upuri,” uzskata S. Līce.

Virzās uz specializāciju

Sabīni darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām virzījusi Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece Ina Raipule, kurai pašai ir ievērojams stāžs sociālajā darbā un pieredze darbā ar grupu organizēšanu un vadīšanu vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām tandēmā ar psihologu. “Pēdējo grupu vadījām šī gada sākumā un kopš tā laika tās nav organizētas. Neregulāras tās bija arī pandēmijas laikā, jo uzskatu, ka šāds pakalpojums ir efektīvs tikai klātienes nodarbībās. Turklāt efektivitāte ir augstāka lielās grupās, mazās dalībnieki kautrējas atklāties. Procesā ir Sociālās pārvaldes strukturālās izmaiņas, noslogotos universālos sociālos darbiniekus sadalot specifikācijās, tādējādi arvien uzlabojot sociālā darba kvalitāti. Arī universālie darbinieki labi veic savu darbu, taču tas ir pārslodzes risks, turklāt specializējies darbinieks varēs strādāt padziļinātāk un individuālāk. Tieši tāpēc mums būs jauns speciālists darbā ar vardarbību veikušām personām, atsāksim arī grupu nodarbības,” atklāj I. Raipule.

Tas ir ļoti svarīgi, jo, kā liecina speciālistes rīcībā esošā statistika, vardarbības gadījumu skaits pieaug. “Īpaši straujš pieaugums bija pandēmijas laikā, kas tagad īpaši nav krities. Nevarētu teikt, ka radās jauni klienti, drīzāk – jau esošajiem, uz vardarbību tendētajiem, šīs tieksmes pastiprinājās,” stāsta I. Raipule.

Arvien vairāk sieviešu reibumā

2021. gadā Sociālo lietu pārvalde saņēmusi 90 ziņojumus no policijas par vardarbības gadījumiem ģimenē. Kā zināms, kārtībsargiem šādos izsaukumos ir pienākums ne tikai noskaidrot visus notikuma apstākļus, bet arī sagatavot ziņojumu par notikumu, kas ir vienots informatīvs dokuments un nodrošina efektīvu iesaistīto institūciju sadarbību ar mērķi novērst vardarbību ģimenē. “Pēc ziņojumiem secinām, ka pieaudzis sieviešu skaits, kuras 90 % gadījumu bijušas alkohola reibumā. Sabiedrībā radies priekšstats, ka tikai vīrietis ir varmāka, ko pastiprina alkohola reibums, taču arī sievietes šajos konfliktos ir bijušas alkohola reibumā, turklāt arī varmākas, nevis aizstāvamās,” stāsta I. Raipule.

Nepietiekami izmanto nošķiršanu

Kāda ir kārtība, kādā ziņojumos minētās personas saņem sociālā dienesta pakalpojumus? “Atkarībā no tā, kas vardarbības gadījumā iesaistīts – tikai pieaugušie vai arī bērni, vardarbības gadījuma vadīšanu uztic attiecīgajam speciālistam. Izvērtējam, vai cietušo rehabilitācijas pakalpojums sniedzams institūcijā vai dzīvesvietā, vai nepieciešamas individuālas konsultācijas vai grupu nodarbības vardarbību veikušām personām, cik psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas personai nepieciešamas. “Bieži nākas izmantot pakalpojumu institūcijā jeb krīzes centrā, ar ko mums ir sadarbība, kur klients pēc vajadzības var pavadīt līdz pat 60 dienām. Ja situācija īpaši akūta, piedāvājam tūlītēju apmešanos krīzes istabā Mārkalnē. Bieži izmantotas arī psihologa konsultācijas,” stāsta I. Raipule. Sociālie darbinieki redzeslokā nonākušajām vardarbībā cietušajām personām iesaka jau policijas ierašanās brīdī prasīt nošķirt vardarbīgo personu no ģimenes, tomēr šīs tiesības joprojām netiek pietiekami izmantotas, baidoties no sekām. “Te sociālajam darbiniekam ir plašs darba lauks, jo, nošķirot varmāku, mums ir lielākas izredzes efektīvāk palīdzēt,” vērtē I. Raipule.

Būs arī atkarību speciālists

Sarežģītākais sociālajā darbā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām ir rezultātu izmērīšana, jo tūlītēju panākumu šajā sensitīvajā procesā nav. “16 paredzētās grupu nodarbības varmācību veikušām personām katra ilgst divas stundas. 32 stundās cilvēku mainīt nevar. Tas ir ilgstošs process, līdz kaut ko izdodas mainīt vai vismaz redzēt, ka izmaiņas virzās pozitīvā virzienā un, ka viņš vairs “nekritīs” atpakaļ. Vajadzīgi, kā minimums, divi gadi. Bieži vien varmācība iet rokrokā ar alkoholismu, un tad jau ciešā sasaistē jāstrādā arī ar šo problēmu. Ja tiek galā ar to, ir labas izredzes atrisināt arī vardarbības problēmu,” vērtē I. Raipule.

Tas vēlreiz apliecina specializētu darbinieku nozīmību. “Šādā situācijā sociālā gadījuma vadītājs ir sociālais darbinieks darbā ar vardarbībā cietušam un vardarbību veikušām personām, kurš izvērtēs, kādi vēl speciālisti jāpiesaista, lai viņam palīdzētu. Tādēļ tuvākajā nākotnē Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldē darbu sāks arī atkarību speciālists,” I. Raipule.

Ņemot vērā, ka alkohols ir visu nebūšanu sākums, sociālā darbiniece uzsver arī anonīmo alkoholiķu grupas izveides nozīmību. “Grupas vadītājam jābūt cilvēkam, kurš pats izgājis cauri šai dzīves mācībai, un mums ir padomā cilvēks, kurš Alūksnē to varētu uzsākt,” atklāj I. Raipule.

Pārvaldes pārstāve uzsver, ka sociālais darbinieks gan varmākam, gan cietušajam piedāvā daudz palīdzības veidu, taču to maz izmanto. “Motivācija ir gadījumos, kad iesaistīti bērni, jo pastāv drauds viņus zaudēt. Savukārt pieaugušie, kuriem nav ko zaudēt, iesaistās kūtri,” tā I. Raipule. Taču gandarījuma brīži esot. “Pēc grupu nodarbībām vardarbību veikušām personām saņēmu komentāru: vai tad jau beidzam? Un atsevišķi klienti pat izmantoja iespēju papildus apmeklēt psihologa konsultācijas. Sekojam līdzi šo ģimeņu gaitām un redzam arī progresu. Protams, neviens nenāk un paldies nesaka, bet tas ir saprotami,” saka Ina Raipule.

Smiltenes novadā uztrauc speciālistu pieejamība
Smiltenes novada sociālajā dienestā atzīst – kovida ietekmē vardarbības gadījumu skaits novadā ir palielinājies. “Grūti komentēt, vai to sekmēja ģimeņu izolētības apstākļi vai varbūt sabiedrība kļuvusi vērīgāka un vairāk ziņo par dažādiem aizdomīgiem gadījumiem,” vērtē Smiltenes novada sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa. “Redzeslokā nonāk visplašākais klientu loks, taču pēdējā laikā dominē vardarbības gadījumi skolās starp vienaudžiem gan reālajā, gan internetvidē,” stāsta vadītāja.
Sociālo darbu vardarbības gadījumos pašvaldībā veic sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodaļas darbinieki, un arī Smiltenes novada sociālais dienests pamazām virzās uz specializāciju modeli, kad katrs darbinieks strādās ar savu mērķauditoriju. Vadītāja uzskata, ka jaunajā apvienoto novadu situācijā galvenais izaicinājums ir nodrošināt pēc iespējas pieejamāku mērķauditorijas pakalpojumu. “Gadījumos, kad dienesta darbinieki konstatē vardarbības situāciju, par to nekavējoties ziņo policijai un bāriņtiesai. Ja ir iesaistīti bērni –
lemj par viņu izņemšanu no ģimenes un nogādāšanu kādā rehabilitācijas iestādē vai rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu dzīvesvietā. Psihologi, kuri tiesīgi šīs konsultācijas sniegt, strādā uz vietas gan Smiltenē, gan Raunā, gan Apē. Pakalpojums pieejams gan bērniem, gan pieaugušajiem rindas kārtībā, piesakoties iepriekš,” stāsta I. Siliņa. Sociālais darbs notiek arī ar varmāku, piedāvājot rehabilitācijas iespējas, kā arī grupu nodarbības. Smiltenes novada sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Dace Pašuta, kura organizē grupu nodarbības vardarbību veikušām personām, atzīst, ka ar šo mērķauditoriju darbs ir daudz grūtāks. “Te ir ļoti svarīgi kopīgiem spēkiem atrast motivāciju, kas personu rosinās mainīt savu uzvedību,” stāsta D. Pašuta. Rezultatīvākam darbam vardarbības gadījumos D. Pašuta kā akūtu nepieciešamību min speciālistu pieejamību. “Trūkst psihologu un esošajiem speciālistiem jau veidojas rindas. Nedrīkstētu tā būt, ka vardarbības gadījumos uz psihologa konsultāciju jāgaida. Tas jūtams visā novadā. Piemēram, Apē ir speciālists, kurš var nodrošināt pakalpojumu vardarbībā cietušām personām, bet pie speciālista, kurš strādā ar vardarbības veicējiem, klientam jābrauc uz Smilteni,” stāsta speciāliste.
Latvijas tiesību aktos nostiprinātie vardarbības veidi, kuros sociālajiem darbiniekiem jārod risinājumi, lai veiktu efektīvus preventīvos pasākumus un palīdzētu cietušajiem:
fiziska, seksuāla, psiholoģiska, (attiecībā uz bērnu izmanto terminu “emocionāla vardarbība”, kas definēts Bērnu tiesību aizsardzības likumā), vardarbīga kontrole, kā arī vecāku nolaidība (bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana), vajāšana, cilvēku tirdzniecība un terorisms.
Pasaulē kā vardarbības formas sāk apzināt arī kibervardarbību, prostitūciju, pornogrāfiju, noziegumus, kas izdarīti, aizstāvot tā saukto “godu”, un citus, ko Latvijas likumdošana specifiski nav definējusi, tomēr sociālajiem darbiniekiem jārod tām risinājumi.
AVOTS: “METODISKAIS MATERIĀLS DARBAM AR VARDARBĪBĀ CIETUŠĀM UN VARDARBĪBU VEIKUŠĀM PERSONĀM” (2020)

Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” projektu – rakstu sēriju “Sociālais darbs pārmaiņu laikā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Vajadzīga specializēta sociālā darbinieka iesaiste” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.