Sociālajā nozarē akūti nepieciešamas pārmaiņas

“Akūti nepieciešamas pārmaiņas,” tā par sociālā dienesta darbu Alūksnes novadā saka Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. Savukārt jaunizveidotā Smiltenes novada pašvaldība sociālo darbu organizē un atbalstu iedzīvotājiem sniedz, saglabājot labāko pieredzi no katra novada.

Pirmajā Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Sociālais darbs pārmaiņu laikā” publikācijā
– Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes vadītājas Ilzes Postas redzējums un Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītājas Intas Siliņas pieredze šajā darbā.

Pārmaiņas nav bijušas 20 gadus

Līdz ar Alūksnes novada domes vadības maiņu, pašvaldībā gan no iedzīvotājiem, gan sociālās sfēras darbiniekiem saņemti vairāki norādījumi par nepilnībām sociālā darba organizēšanā un izpildē, kā arī par nepieciešamību sakārtot šīs nozares darbu novadā. Tādēļ, būtiski izmainoties valdības likumdošanai šajā jomā, Alūksnes novada pašvaldība sociālajā jomā plāno un pamazām ievieš ievērojamas pārmaiņas. “Tās nav veiktas teju 20 gadus, un saprotam, ka ir akūti nepieciešamas. Alūksnes novada domei ir savs redzējums, kā šajā jomā strādāt turpmāk,” jau pērn Alūksnes novada domes decembra sēdē teica domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers.

Sociālo lietu pārvaldei Alūksnes novadā ir plaša struktūra. Tās struktūrvienību pienākums ir iedzīvotājiem pašvaldības teritorijā nodrošināt sociālo palīdzību, sociālos pakalpojumus un veikt sociālo darbu. Pārvaldi kopš februāra vada alūksniete Ilze Posta, un tās centrālā administrācija atrodas Uzvaras ielā 1, Alūksnē. Taču sociālie darbinieki strādā arī novada pagastos, pārvaldes pārziņā ir sociālās aprūpes centri “Alūksne” un “Pīlādži” Mālupē. Savu mājvietu Sociālo lietu pārvaldē radis arī Dienas centrs un radošās darbnīcas, bet trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji ēkā var saņemt dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumus.

Pieprasījums pieaudzis

Pēc sociālās palīdzības savas dzīves laikā vēršas teju katrs trešais iedzīvotājs. “Tiklīdz kādam no iedzīvotājiem rodas finanšu grūtības, fiziskais vai psihoemocionālais apdraudējums, talkā nāk Sociālo lietu pārvaldes speciālisti. Ar sociālo darbu saprot sociālā dienesta speciālistu profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, neitralizēt vai mazināt nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz katru personu atsevišķi un sabiedrību kopumā,” laikrakstam stāsta I. Posta.

Sociālā dienesta darbu var iedalīt divās lielās nodaļās – pakalpojumu un palīdzības nodaļā. Palīdzības nodaļa galvenokārt fokusējas uz iedzīvotāju materiālās situācijas izvērtēšanu, lai saprastu sociālā statusa atbilstību attiecīgā pabalsta piešķiršanas nepieciešamībai. “Iedzīvotājiem, kuri pēc palīdzības dodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu, jāņem vērā, ka sociālā dienesta funkcijas neaprobežojas tikai ar pabalstu sadali jeb sociālo palīdzību. Pabalstu piešķiram, pamatojoties uz palīdzības prasītāja materiālo resursu – ienākumu un īpašuma –
novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību. Tam seko arī kontroles funkcija un apsekošana, jo nākas sastapties arī ar gadījumiem, kad iedzīvotāji manipulē ar šo informāciju,” skaidro I. Posta. Sociālos pakalpojumus iestāde sniedz, tikai, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

“Diemžēl pieprasījums pēc sociālajiem pabalstiem ir tikai pieaudzis. Tas vēl vairāk palielinājās “kovida” laikā, kad situāciju pasliktināja ne tikai slimošana, bet arī tai līdzi “nākošie” psiholoģiskie faktori,” atklāj I. Posta.

Sniedz arī sociālā darba pakalpojumus

Viena no sociālā darba prioritātēm ir sociālā darba pakalpojums. Šo darbu pārvaldes speciālisti veic, nevērtējot materiālo situāciju. Alūksnes novada iedzīvotājiem ir iespēja dzīvesvietā saņemt arī tādus pakalpojumus kā aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti, asistenta pakalpojumu, atbalsta grupas pakalpojumu pieaugušām personām un bērniem, dienas aprūpes centra, ģimenes asistenta, specializētā autotransporta pakalpojumu, sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra pakalpojumu, veļas mazgāšanas un higiēnas, krīzes istabas pakalpojumus. Bez iepriekšminētajiem nodrošina arī sociālos pakalpojumus institūcijās, kā pieaugušajiem, tā arī bērniem.

Intensīvi strādā dažādās jomās

Arī sociālie pakalpojumi iedalās divās kategorijās. Daļu no tiem nodrošina valsts, bet citus – pašvaldība. Pašvaldībām ir pienākums nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņemšanas iespējas pensijas vecuma cilvēkiem un personām ar fiziska un/vai garīga rakstura traucējumiem. Tāpat pašvaldības, izvērtējot iedzīvotāju vajadzības, savā teritorijā piedāvā citu nepieciešamo palīdzību, piemēram, aprūpi mājās un citus pakalpojumus, kas katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi. Šie pakalpojumi pilnībā vai daļēji ir finansēti no pašvaldības budžeta. “Pašlaik Alūksnes novada pašvaldībā notiek ļoti intensīvs darbs, lai izvērtētu biroja “Aprūpe mājās” darbību. Līdzšinējā finansēšanas sistēma ir novecojusi, tādēļ nepieciešamas pārmaiņas, kas jau top,” atklāj I. Posta.

Radošo darbnīcu darbību bērniem ar attīstības traucējumiem un invaliditāti iestāde nodrošina, piesaistot šim nolūkam atbilstošus speciālistus. “Piedāvājam četrus pakalpojumu veidus – Montesori nodarbības, kanisterapiju, logopēda un fizioterapeita pakalpojumus. Klientiem pērkam arī psihologa pakalpojumu, jo mums nav šāda speciālista. Arī šie pakalpojumi vēl nav pietiekamā apjomā, strādājam pie finansējuma risinājumiem,” saka vadītāja.

Problemātisks pašlaik ir arī darbs ar bērniem, kuri palikuši bez vecāku vai aizbildņu apgādības. Sociālo lietu pārvalde šo darbu veic sadarbībā ar Bāriņtiesu. “Tomēr šī problēma jārisina valstiskā līmenī. Mums būtu ļoti nepieciešams netāls krīzes vai SOS centrs, jo tikai ar krīzes istabām Mārkalnes pagastā vien nepietiek. Tajās nevaram ievietot nepilngadīgus bērnus. Bieži vien institūcijas atsakās uzņemt šos bērnus, jo tās strādā pēc brīvprātības principa, bet ne visas ģimenes ir emocionāli gatavas savā ģimenē uzņemt šādus jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem vai uzvedības problēmām. Drīzāk – lielākā daļa to nevar. Secinājums ir tāds, ka vecā sistēma – bērnunami – būtībā vairs nepastāv, bet jaunā sistēma –
audžuģimenes un aizbildņi – vēl nedarbojas tā, kā būtu nepieciešams,” problēmu skaidro I. Posta.

Pārkārtojumi veikti arī sociālā darba nodrošināšanai novada pagastos. “Veidojam sociālo darbinieku mobilās brigādes, kas uz pagastiem dosies konkrētās dienās un konkrētā laikā. Pašlaik, lai to realizētu, īslaicīgas grūtības vēl sagādā transporta un loģistikas jautājumu risināšana,” teic vadītāja.

Šeit un tagad

“Nav noslēpums, ka šis darbs ir psiholoģiski grūts,” pašreizējo situāciju raksturo Sociālo lietu pārvaldes vadītāja. Viņa atzīst, ka ar ļoti lielu cieņu izturas pret saviem darbiniekiem, jo viņus vērtē kā sava veida misionārus, kuri darbu veic pārliecības dēļ. “Jāuzsver, ka cilvēkos pašlaik jūtama sakāpināta trauksmes sajūta, agresija, kas nereti izpaužas arī pret sociālajiem darbiniekiem, tādēļ strādāt nav viegli un vienkārši,” saka I. Posta. Sociālie darbinieki par savu darbu noteikti ir pelnījuši ievērojami augstāku darba samaksu.

Sociālo lietu pārvalde nepārtraukti ir risinājumu meklēšanas procesā. Pretendējot uz šo amata vietu, Ilze Posta to apzinājās. “Tas ir milzīgs izaicinājums sev, tomēr, vērojot no malas, skaidri bija redzams, ka šeit notiekošajos procesos ir nepieciešamas pārmaiņas. Man ir savs redzējums, kā tos mainīt, tādēļ nācu šeit strādāt ar pārliecību, ka zinu, kas jādara. Esmu gandarīta, ka pašvaldībā, lai gan bieži vien viedokļi dalās, mani uzklausa, un darbs virzās uz priekšu. Tā ir vienīgā pastāvīgā lieta – pārmaiņas šeit un tagad!” saka I. Posta.

Labākais no katra novada

Jaunajā Smiltenes novadā, kur teritoriālās reformas rezultātā apvienojās trīs pašvaldības – Apes, Raunas un Smiltenes novadi, sociālo darbu organizē un atbalstu iedzīvotājiem sniedz, saglabājot labāko pieredzi no katra novada. “Uzlabojumi ir katrā teritorijā. Izmaiņas ir un atsevišķos palīdzības veidos atbalsts ir palielinājies. Visvairāk mainījies sociālās palīdzības atbalsts, piemēram, mājokļa un veselības aprūpes pabalstus pirms tam Apes pusē saņēma tikai trūcīgas personas. Šobrīd uz šo palīdzību pretendē arī maznodrošinātās personas,” stāsta Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa.

Pašvaldība iedzīvotājiem piešķir ne tikai sociālās palīdzības pabalstus, kas ir obligāti visā valstī un tie noteikti ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem, bet sniedz arī citus atbalsta veidus. Smiltenes novadā tie ir pabalsti veselības aprūpei, izglītības ieguves atbalstam, ēdināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs, dzīvojamo telpu remontam, sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai un krīzes situācijās. Tie ir pabalsti, kurus var saņemt trūcīgas un maznodrošinātas personas, izņemot pabalstu krīzes situācijās, ko var saņemt visi iedzīvotāji neatkarīgi no ienākumiem. Ir arī pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti, kurus deputāti lēma saglabāt un turpināt izmaksāt. Tas ir ēdināšanas atbalsts pirmsskolas un izglītības iestādē daudzbērnu ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, aizbildnībā esošiem bērniem un audžuģimenēs ievietotiem bērniem.

Kas mainījies?

Kas līdz ar teritoriālo reformu mainījies bijušā Apes novada iedzīvotājiem? Pieaudzis bērna piedzim-
šanas pabalsts – iepriekšējo 150 eiro vietā vecāki, ja abi deklarēti Smiltenes novadā, saņem 300 eiro. Pabalsts nozīmīgās dzīves jubilejās – 30 eiro. Atzīmējot Latvijas Republikas atjaunošanas gadadienu, represētās personas un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki ik gadu saņem 50 eiro pabalstu.

Apes pusē palielinājies audžuģimenēm paredzētais atbalsts. “Smiltenes novads audžuģimenēm maksāja vairāk kā noteiktās minimālās summas noteikumos, līdz ar to gan Apes, gan Raunas novadu teritorijās summas pieauga, jo maksāja minimālās summas. Ikmēneša pabalsts bērna uzturam ir 300 eiro, apģērba un mīkstā inventāra iegādei pirmreizēji bērnu ievietojot ģimenē maksā 200 eiro, bet katrā nākamajā gadā pabalsts bērna apģērbam ir 100 eiro gadā un mīkstajam inventāram 50 eiro gadā. Individuālo mācību piederumu iegādei pabalsts ir 50 eiro gadā. Pašvaldība pilnā apmērā sedz ēdināšanas izmaksas izglītības iestādēs. Veselības uzlabošanai var saņemt 100 eiro gadā. Apdrošinām arī Smiltenes novada audžuģimeņu vecākus, kuri rūpējas par mūsu novada bērniem. Šiem vecākiem piešķiram arī simbolisku atlīdzību jeb pabalstu par audžuģimenes pienākumu pildīšanu – 50 eiro mēnesī,” skaidro I. Siliņa.

Vairāk pakalpojumu

Novadā palielinājies pieejamo sociālo pakalpojumu klāsts, saglabājot arī esošos pakalpojumus, piemēram, aprūpe mājās. Smiltenes novadā šobrīd notiek Daudzfunkcionālā sociālā aprūpes centra būvniecība, kurā būs nodrošināti sabiedrībā balstīti pakalpojumi –
Dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem, Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un rehabilitācijas centrs, bet kamēr centra vēl pašiem nav, pašvaldība apmaksā izdevumus, ja šādus pakalpojumus izmanto citos novados. Jauns pakalpojums, kas pieejams bijušā Apes novada iedzīvotājiem – ģimenes asistents. No jauna piedāvā arī īslaicīgo sociālo aprūpi SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” sociālās aprūpes nodaļā. Ar visu sociālo pakalpojumu klāstu var iepazīties Smiltenes novada pašvaldības saistošajos noteikumos.

Darbinieki būs mobilāki

Vaicāta, vai pietiek kapacitātes strādājot lielā novadā, I. Siliņa neslēpj, ka tas ir izaicinājums, jo īpaši laikā, kad sociālajā dienestā maina darba formu, ieviešot specializāciju. “Atdalām sociālo palīdzību no sociālā darba ģimenēm ar bērniem un pilngadīgām personām. Darbinieki nebūs “universālie kareivji”, kuri dara visu. Sociālajā dienestā ir vairākas vakantas darba vietas. Ar darbinieku meklēšanu gan neveicas, sludinājumam nav atsaukušies kandidāti ar atbilstošu izglītību,” skaidro I. Siliņa. Kā jaunā sistēma ietekmēs tieši bijušā Apes novada teritoriju? “Visi jau esošie darbinieki saglabā darba vietas, bet mainās viņu pienākumi un atbildība. Vairs nebūs tā, ka iedzīvotājs varēs vērsties pie viena darbinieka un uzdot visus interesējošos jautājumus. Darbinieki būs mobilāki un viens speciālists apkalpos divus vai trīs pagastus. Piemēram, sociālā darbiniece Apē Laila Cekule joprojām sniegs sociālo palīdzību un līdztekus veiks darbu ar pilngadīgām personām, bet sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem ir Aija Drīle. Abas apkalpos Apes pilsētu un pagastu. Nedaudz situācija mainās Trapenē, Gaujienā, Virešos – tur darbinieki pārvietosies uz blakus pagastiem, sniedzot specializēto palīdzību. Kamēr brīvās vakantās sociālo darbinieku vietas nav aizpildītas, sociālā darbiniece Trapenes pagastā Undīne Uskliņģe un sociālā darbiniece Gaujienas un Virešu pagastos Anita Bušmane veiks visus pienākumus sociālā atbalsta jomā. Šobrīd vakantas vairākas darba vietas, meklējam darbinieku darbam ar pilngadīgām personām uz noteiktu laiku ” stāsta I. Siliņa.

Vienādo algas

Darbinieku sociālajā jomā trūkst visā Latvijā, izņēmums nav arī Smiltenes novads. “Darbinieku trūkst, neaizpildītas ir trīs vakances. Ir darbinieki, kuri veic vairākus darba pienākumus – viens cilvēks veic divu darbinieku darbu. Sociālie dienesti savā starpā konkurē darbinieku piesaistē, piemēram, Valmieras novadā ir brīvas 12 vakances sociālajā jomā. Darbinieki aiziet no darba, lielākoties sasniedzot pensijas vecumu un zemā atalgojuma dēļ. Teritoriālās reformas kontekstā esam vienādojuši visas atlīdzības noteiktos amatos. Visā novadā visi darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, saņem vienādu atlīdzību un līdzīgi tas ir citos amatos,” skaidro I. Siliņa. Visas telpas, ko pirms novadu reformas izmantoja sociālie dienesti, joprojām tiek izmantotas. “Problēmas ar telpu nodrošinājumu ir Smiltenei, Sociālais dienests ir nepietiekami nodrošināts ar telpām. Varētu vairāk organizēt speciālistu konsultācijas un sniegt palīdzību, bet to kavē tieši telpu trūkums,” norāda I. Siliņa.

“Covid” pandēmija radījusi arī jaunu pozitīvu praksi, piemēram, uzlabojusies komunikācija starp novadu sociālajiem dienestiem, valsts iestādēm un arī pašvaldībām. “Komunikācija ar Labklājības ministriju norit ļoti operatīvi un ir metodiski atbalstoša. Notiek vienāda atbalsta procesa organizēšana visā valsts teritorijā, ministrija ir lietas kursā par aktuālajām problēmām, situāciju risinājumiem novados. Ļoti ceru, ka šī sistēma saglabāsies turpmāk. Ja sadarbības procesi turpināsies, tad arī būs lielāka vienāda skaidrība un kopīgs risinājums visā valstī,” piebilst dienesta vadītāja.

Izstrādās stratēģiju
Smiltenes novadā uzsākts darbs pie sociālajai jomai svarīga dokumenta izstrādes – Smiltenes novada pašvaldības Sociālās jomas attīstības stratēģijas 2023. – 2033. gadam izstrādes. “Kopumā sociālā jomas profesijās iezīmējas jauni virzieni, kā kvalitatīvāk un efektīvāk nodrošināt gan palīdzību, gan pakalpojumus visām iedzīvotāju grupām. Pakalpojumiem jābūt vienlīdzīgi pieejamiem visā valsts vai novada teritorijā. Visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgi jāsaņem palīdzība. Lai šos procesus ieviestu un sekotu jaunākajām profesionālām pārmaiņām nozarē, izmantotu Eiropas fondu iespējas sociālo pakalpojumu attīstībai, mums vispirms jādefinē, ko gribam sasniegt. Sociālā atbalsta sistēmā ir daudzi virzieni, tādēļ izvirzīsim savas prioritātes. Katrai teritorijai, arī Smiltenes novadam, jāizvēlas savi virzieni jeb stratēģiski svarīgākās jomas sociālajā darbā, kas jāattīsta. Pašiem sev jānosaka kā tālāk strādāsim un ko vēlamies sasniegt,” atzīst Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa.

Aivita Lizdika, Agita Bērziņa