Sociālais darbs nenozīmē vien palīdzības sniegšanu cilvēkiem krīzes situācijās, bet arī dažādu sabiedrības grupu izglītošanu un pakalpojumu sniegšanu, lai uzlabotu dzīves apstākļus. Pie tam sociālie dienesti klientiem piedāvā arvien jaunus pakalpojumus un iespējas, tomēr daudzu inovāciju ieviešanu kavē finanšu trūkums.

Labklājības ministrija (LM) nav apkopojusi informāciju par inovācijām un jauniem sociālajiem pakalpojumiem, kurus īsteno pašvaldības. Kādus jauninājumus ieviest, ir katras pašvaldības ziņā, un lielākoties tas saistīts tieši ar katras pašvaldības finanšu iespējām. Piemēram, pirmās drošības pogas valstī ieviestas pirms desmit gadiem, tomēr daļā pašvaldību to joprojām nav, tostarp Alūksnes novadā. Tomēr ministrija ir izstrādājusi Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānu 2022. – 2024. gadam, kas paredz ne vien jaunu pakalpojumu ieviešanu, bet arī atbalstu sociālajā jomā strādājošajiem. Jauns pakalpojums, kas pašvaldībās būs jāievieš, – ģimenes asistents. Alūksnes novadā līdzīgu pakalpojumu jau sniedz projekta ietvaros, un arī Smiltenes novadā ģimenes asistents strādā.

“Ģimenes asistents Smiltenes novada pašvaldībā kā sociālais pakalpojums jau ir pāris gadus. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā. Tiesības saņemt pakalpojumu ir ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē, personai, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, jauniešiem pēc ārpusģimenes aprū-
pes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai,” skaidro Smiltenes novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Ilze Mize. Savukārt Alūksnes novadā projekta ietvaros ar ģimenēm strādā mentors. “Šobrīd tas ir izmēģinājums – mentors palīdz šķietami ikdienišķās situācijās, piemēram, mājsaimniecības vadīšanā. Projektu noteikti vajadzētu turpināt, jo rezultāti ir ļoti labi. Jādomā vienīgi, kā nākotnē to finansēt,” saka Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Ilze Posta.

Poga glābj dzīvības

“Drošības poga” jeb saukta arī par “dzīvības pogu” Smiltenes novadā jau sen tiek izmantota. “Pakalpojumu nodrošina Latvijas Samariešu apvienība, kas bijušā Smiltenes novada teritorijā sniedz arī aprūpi mājās. Bijušajos Apes un Raunas novados aprūpi mājās tāpat kā iepriekš nodrošina pašvaldības algoti darbinieki. Kad “drošības pogu” ieviesām projekta ietvaros, atsaucība bija lielāka, tagad izmanto mazāk. Poga ir ļoti vērtīga. Ir bijuši gadījumi, kad varēja pat glābt cilvēka dzīvību, ātrāk nokļūstot pie mediķiem. Mēnesī klientam tā izmaksā 24 eiro. Ja seniors dzīvo viens pats un ikdienā neviens pie viņa nedodas, tad šie 24 eiro nav liela maksa un atsver drošības sajūtu, ko tā dod. Bērni var doties savās darba gaitās, zinot, ka vecāki ir drošībā, un, ja arī kas notiek, ar viņiem sazināsies un palīdzība tiks sniegta,” stāsta I. Mize.

Alūksnes novadā birojs “Aprūpe mājās” šobrīd vēl ir Sociālo lietu pārvaldes pakļautībā, tomēr paredzētas pārmaiņas – aprūpes pakalpojumu mājās sniegs kā ārpakalpojumu. “Kā vienu no prasībām jaunajam pakalpojuma sniedzējam izvirzīsim iespēju nodrošināt klientus ar drošības pogām. Līdz šim gan pārvaldes klientu vidū pieprasījuma pēc tām nav. Ārkārtas situācijām izmanto telefonus,” stāsta I. Posta. Ne Smiltenes, ne Alūksnes novadu pašvaldībās planšetes senioriem nav ieviestas, arī video zvanu iespējas darbā ar klientiem neizmanto. “Klienti ir ar ļoti vājām prasmēm tehnoloģiju lietošanā. Dažiem nav pat šo tehnoloģiju – joprojām izmanto stacionāros telefonus vai telefonus ar “podziņām”. Ja arī ir viedtālruņi, tad izmantot visas iespējas neprot,” stāsta I. Posta.

Apmācīs klientus

Pārvaldei ir iecere izveidot pašapkalpošanās vietu klientiem – lai paši izdrukātu nepieciešamos dokumentus vai iesniegtu iesniegumus e-vidē. “Protams, klientiem būs jāpalīdz un jāapmāca, esam gatavi to darīt. Pamazām jāradina, jo paši no sevis to neiemācīsies. Šobrīd veidojas situācija, ka mūsu darbiniekiem, piemēram, jādrukā bankas kontu pārskati. Tas nav pareizi, un tā tam nav jābūt. Ja arī pagastos ir pieejama datortehnika, prasmju tās lietošanā nav,” norāda I. Posta. Viņa ir arī skeptiska pret Labklājības ministrijas ieceri izveidot mobilo aplikāciju tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai. “Ideja ir laba, bet būs jāiesaista papildspēki. Cilvēks pats, visticamāk, nemācēs lejuplādēt aplikāciju un aizpildīt pieteikumu – būs jāpalīdz sociālajiem darbiniekiem vai ģimenes locekļiem. Vārdu salikums “mobilā aplikācija” daļai klientu ir svešs,” secina I. Posta.

Vieni prasa, citi neņem

LM iecerējusi izveidot jaunu sociālo pakalpojumu ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. “Šai mērķauditorijai pakalpojumus šobrīd sniedz biedrība “Brīnummāja” un vecāki to iespēju robežās izmanto. Ja pakalpojumu klāsts būtu plašāks, arī noteikti izmantotu. Atbalsts ir nepieciešams. Vispirms gan pašiem vecākiem jānonāk līdz secinājumam, ka bērniņam ir problēmas, un jāved bērni uz nodarbībām, un kopā jādarbojas. Tiklīdz ar šiem bērniņiem pārstāj strādāt, attīstība nenotiek. Tas ir mīts, ka bērnam ar autiskā spektra traucējumiem nevar palīdzēt. Var! Metožu un nodarbību veidu ir ļoti daudz, lai uzlabotu stāvokli. Jā, tas prasīs vecākiem smagu darbu, bet lielākā kļūda ir neko nedarīt,” secina I. Posta.

“Sociālais darbs mainās. Diemžēl tas notiek ne bez grūtībām. Pozitīvi, ka bērni un jaunieši ar invaliditāti var saņemt rehabilitācijas pakalpojumus bez skaita ierobežojuma. Agrāk bija ierobežots reižu skaits, ko varējām piešķirt, tagad ierobežojuma nav. Uzlabojumi veikti arī asistenta darbā – ir finansējums un modelis, kā tam strādāt. Jā, finansējuma joprojām ir par maz, bet darbs notiek. Lielākā problēma ir speciālistu jeb cilvēkresursu trūkums. Darba ir daudz, un varētu paveikt daudz laba. Sabiedrībai ir nepareizs priekšstats par to, kas ir sociālais darbs, tādēļ liela nozīme ir preventīvajam un skaidrojošajam darbam. Sabiedrība kopumā ir diezgan nezinoša, un tas ir saprotams. Zinošs kļūst vien tad, kad ir kādas grūtības un pats iziet šo procesu,” saka I. Posta. Klientus varot iedalīt divās kategorijās – vieni prasa un vēlas saņemt visu, ko vien var, savukārt citi par palīdzības iespējām nezina un nereti arī atsakās no tās, lai gan pienāktos. Problēma esot informētība.

Izglīto un socializē

Inovācija Smiltenes novadā sociālajā jomā ir Eiropas Savienības finansētie pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai. Varējām apgūt lielāku klientu loku un cilvēkiem piedāvāt sociālos pakalpojumus – dažādas aktivitātes, piemēram, nūjošanu, jogu, peldēšanas nodarbības un ekskursiju senioriem, seminārus, nometnes, meistarklases ēdienu gatavošanā, izglītojošas lekcijas par dažādām ar veselību saistītām tēmām. “Pie šī projekta aktivitātēm strādāja mūsu sociālā dienesta darbiniece, kura projektā ar milzīgu entuziasmu iesaistīja ļoti lielu iedzīvotāju skaitu. Interese bija un ir ļoti liela, un ir pat žēl, ka drīz projekts noslēgsies. Sniedzam cilvēkiem ne vien sociālo palīdzību krīzes situācijās, bet šādi varam arī iesaistīt aktivitātēs, izglītot un socializēt. Pie tam teju visās norisēs varēja iesaistīties visas cilvēku grupas bez ierobežojumiem jeb statusiem. Vīrusa “Covid-19” ierobežojumu laikā socializēšanās bija ļoti ierobežota, tādēļ cilvēki novērtēja tikšanās iespējas. Tas bija ļoti vajadzīgs. Gribētos, lai arī pēc projekta varētu šīs aktivitātes piedāvāt. Tas gan nozīmē atrast finanšu resursus pašu budžetā,” stāsta I. Mize.

UZZIŅAI

Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2022. – 2024. gadam paredz mācību organizēšanu sociālajiem darbiniekiem, algu palielināšanu aprūpētājiem un profesijas prestiža celšanu. Paredzēts izveidot starpnozaru paliatīvo aprūpi, terapeitiskos dzīvokļus, izvērtēt atelpas brīža pakalpojuma nepieciešamību ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Jaunu sociālo pakalpojumu veidos pusaudžiem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem un ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Plāns paredz arī dzīves apstākļu uzlabošanu sociālās aprūpes centros dzīvojošajiem, kas sevī ietver klientu privātās dzīves neaizskaramību, klientu skaita samazināšanu istabiņās, ģimeniskas vides veidošanu. Nākotnē jaunums varētu būt mobilā lietotne tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu saņemšanai.

AVOTS: LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA