Aivita Lizdika
Ārsta profesija jauniešu vidū nav zaudējusi prestižu. Daudzi savu turpmāko dzīvi pēc vidusskolas atestāta iegūšanas izvēlas saistīt ar medicīnu. Tomēr, vai visi no viņiem, pēc Hipokrāta zvēresta nodošanas, atgriežas savā dzimtajā vietā, lai papildinātu vietējo mediķu rindas? Nebūt ne. Reģionu slimnīcās, tajā skaitā arī Alūksnes novadā, ārstu trūkums ir nopietna problēma, jo jaunie speciālisti nereti labprātāk paliek strādāt Rīgā vai dodas uz ārzemēm.
Piesaistīt jaunos ārstus reģionālajām slimnīcām ir ļoti grūti. Dzīvesvietas nodrošināšana, stipendijas ārstiem rezidentiem – arī šīs privilēģijas nebūt nenozīmē, ka speciālists paliks strādāt novadā.
Piešķir stipendijas
Lai piesaistītu jaunos speciālistus novadam, Alūksnes novada dome izdevusi saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā medicīnas studentiem un rezidentiem piešķir un izmaksā stipendiju, tā veicinot tādu kvalificētu speciālistu piesaisti valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī komercsabiedrībām Alūksnes novadā, kas ilgtermiņā ir nozīmīgas novada attīstības nodrošināšanai. Ierosināt domei izskatīt jautājumu par atbalsta piešķiršanu attiecīgu kvalificētu speciālistu sagatavošanai, iesniedzot argumentētu iesniegumu, ir tiesības ikvienai juridiskai personai, kuras saimnieciskā darbība reģistrēta un/vai notiek Alūksnes novadā, kā arī domes priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un pašvaldības izpilddirektoram.
Stipendiju dome studijām ārsta profesijā piešķir vienam mācību gadam – deviņus mēnešus gadā, bet rezidentūrā – 11 mēnešus gadā. Stipendiju uz visu atlikušo mācību laiku līdz 50 % apmēram no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas mēnesī, pēc atkārtota pieteikuma iesniegšanas, pievienojot noslēgtā darba līguma kopiju, ir tiesīgi saņemt studējošie, kuri noslēguši līgumu par pastāvīgu darba attiecību nodibināšanu ar ierosinātāju studiju laikā vai pēc studiju sekmīgas pabeigšanas uz laiku, kas ir ne īsāks par pieciem gadiem. Šī nosacījuma neizpildīšanas gadījumā jaunajam speciālistam pašvaldības ieguldītie līdzekļi jāatmaksā. Noteikums nosaka arī personas pienākumu nostrādāt augstāk minēto laiku nepieļaujot pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu darba devēja uzteikumam.
Savukārt pašvaldības stipendiju uz visu atlikušo mācību laiku 100 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas mēnesī, ir tiesīgi saņemt rezidentūrā studējošie studenti, kuri noslēguši līgumu par pastāvīgu darbu Alūksnes novada ārstniecības iestādēs pēc rezidentūras sekmīgas pabeigšanas vai līgumu ar Alūksnes novada pašvaldību par ārsta privātprakses izveidošanu Alūksnes novadā uz laiku ne īsāku par pieciem gadiem.
Pretendentus izvērtē stipendiju piešķiršanas komisija, bet pēc domes lēmuma par stipendijas piešķiršanu pretendents slēdz par to līgumu ar pašvaldību.
Ne vienmēr tikai stipendija
“Jautājumu par jauno mediķu piesaisti Alūksnes novadam risinām kopīgi ar vietējām medicīnas iestādēm – Alūksnes slimnīcu un Alūksnes Primārās veselības aprūpes centru, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto pacienti gan no Alūksnes novada, gan bijušā Apes, tagad Smiltenes novada,” saka Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. Pašlaik pašvaldība nav saņēmusi signālus, ka akūti trūkst kāda mediķa, bet ik pa brīdim atkal secina, ka tomēr šāda nepieciešamība ir. “Ne vienmēr tikai stipendija būs noteicošais faktors, lai jaunos speciālistus piesaistītu mūsu novadam. Tādēļ strādājam un ilgtermiņā domājam, kā piesaistīt finansējumu, lai izveidotu jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju fondu, kas nav mazsvarīgs jaunajām ģimenēm, kā arī nodrošinātu bērnudārzus, labu izglītību,” saka Dz. Adlers. Viņš norāda, ka ietekmēt jauniešu izvēli pievērsties konkrētai profesijai gan ir ļoti grūti, jo daudziem no viņiem ir svarīgs labi apmaksāts darbs, tādēļ citi skatās uz plašās Eiropas piedāvājumiem. “Mūsu uzdevums ir radīt kvalitatīvu vidi novadā, atbalstīt vietējos uzņēmējus jaunu labi apmaksātu darba vietu radīšanā, lai jaunajiem cilvēkiem nerastos vēlme braukt projām, bet, pēc izglītības iegūšanas, atgriezties savā dzimtajā pusē,” uzskata domes priekšsēdētājs.
Ir, bet vēl nepieciešami
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) veiksmīgi sadarbojas ar vairāk nekā 85 ārstniecības iestādēm Latvijā, nodrošinot izglītības iespējas rezidentiem, kā arī rūpējoties par medicīnas pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Sadarbību sekmējusi arī ārstniecības iestāžu atvērtība un atbalsts augstskolai un topošajiem ārstiem. RSU Rezidentūras studiju fakultātes dekāne profesore Ilze Grope norāda, ka kopīgā sadarbība sniedz būtisku atbalstu rezidentiem, un nākotnē tā būtu jāturpina.
Pēc studijām Stradiņa universitātē tagad Alūksnes slimnīcā darbu uzsācis jaunais ārsts Dāvis Poliņš, kurš Alūksnes slimnīcā strādāja arī rezidentūras laikā. Arī radioloģe Zane Svikle strādā Alūksnes slimnīcā, studijas turpinot ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu. 2019. gadā, pēc studiju pabeigšanas, Alūksnes slimnīcā patstāvīgu darbu uzsāka arī traumatologs ortopēds alūksnietis Edgars Perevertailo, alūksniete neiroloģe Jolanta Umure un divi jaunie ārsti, kuri jau vairākus gadus sevi sauc par alūksniešiem – rīdzinieks ķirurgs Ernests Kasparsons un kuldīdzniece sertificēta ģimenes ārste Baiba Koševare. Visi šie četri mediķi studiju laikā saņēma Alūksnes novada pašvaldības stipendijas, tādēļ līgums paredz, ka viņiem Alūksnes novadā pēc augstskolas pabeigšanas jānostrādā vismaz pieci gadi. Tātad jaunie ārsti mūsu novadā ir, tomēr SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa norāda, ka Alūksnes slimnīcā vēl būtu nepieciešami internā profila un neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi, kuri varētu strādāt slimnīcas Uzņemšanas nodaļā.
Atvērti jaunu speciālistu piesaistei
“Jaunie speciālisti, mediķi Alūksnes novadam jāpiesaista ne tikai ar stipendijām studiju laikā. Valstij mediķiem jāmaksā lielākas, konkurētspējīgas algas, lai jaunie ārsti pēc studiju pabeigšanas būtu ieinteresēti doties strādāt arī uz reģioniem. Reģionu slimnīcās ārstiem pašiem jāuzņemas lielāka atbildība, bet galvaspilsētā mediķiem tuvāk ir dažādu izmeklējumu iespējas, kas rada drošības sajūtu. Arī tas ir viens no nosacījumiem, kādēļ jaunie speciālisti darba vietas meklē lielpilsētās,” domā M. Kauliņa.
“Pašlaik, pandēmijas laikā, klātienes sarunas ar jaunajiem medicīnas studentiem, lai ieinteresētu nākt strādāt mūsu slimnīcā, neizvēršam, tomēr meklējam dažādas iespējas, lai ar viņiem sazinātos, lai darītu zināmu, ka esam atvērti jaunu speciālistu piesaistei,” saka M. Kauliņa.
Poliklīnikā gaida radiologu
Arī Alūksnes Primārās veselības aprūpes centrā jeb poliklīnikā nepieciešami jaunie mediķi, pašlaik it īpaši radiologs, kurš veiktu ultrasonogrāfiskos izmeklējumus. “Par to esmu ievadījis sarunas ar Radiologu asociāciju, ar jauniešiem, kuri studē medicīnu, bet saprotu, ka šāda profila speciālistu pašlaik trūkst visā Latvijā. Pieredzes bagātie mediķi pamazām beidz savas aktīvā darba gaitas, bet jaunajiem ir tendence pēc studijām palikt Rīgā,” stāsta Alūksnes Primārās veselības aprūpes centra izpilddirektors Rolands Puriņš. Viņaprāt, jaunieši izvēli darbam par labu galvaspilsētā izdara tādēļ, ka tur ir daudz vairāk iespēju un izaicinājumu profesionālajā jomā. Problēmu rada arī tas, ka medicīnas iestādei studējošais pašvaldības stipendijas saņemšanai jāpiesaka līdz kārtējā gada jūlijam, bet studenti to, vai viņi uzņemti budžeta grupā, uzzina tikai augusta beigās. “Tas nozīmē, ka jaunieti, kuram jāstudē par maksu, atbalstīt mēs nevaram, jo, pēc Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekānes profesores Ilzes Gropes teiktā, viena studenta izglītošana mediķa profesijā maksā aptuveni 75 tūkstošus eiro, ko nevar atļauties finansēt arī Alūksnes novada pašvaldība,” saka R. Puriņš.
Izpilddirektors arī teic, ka poliklīnikai pašlaik izveidojusies veiksmīga sadarbība ar pēdējā kursa rezidenti psihiatri dakteri Baibu Resgali, kura tagad, sadarbojoties ar dakteri Irēnu Greivuli, reizi mēnesī pieņem pacietus Alūksnes poliklīnikā. “Viņa gan nav mūsu pašvaldības stipendiāte, bet ir ieinteresēta darbam Alūksnē,” saka R. Puriņš.
Veicina pievērsties medicīnai
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina Dubre – Dobre atklāj, ka mediķa profesiju līdz šim izvēlējušies patiešām daudzi ģimnāzijas absolventi. “Skolēni gan skaļi savu nākotnes profesijas izvēli skolā nepauž, lai gan regulāri par šīm tēmām ar viņiem runājam. Lai veicinātu audzēkņu interesi par darbu medicīnas nozarē, savā mācību iestādē, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžu, esam izveidojuši arī Jauno mediķu skolu, kurā nodarbības kopā ar koledžas pasniedzējiem notiek sestdienās. Skolēni dodas arī uz Rīgu, lai tuvāk iepazītu studiju iespējas universitātē, piedalītos dažādās zinātniskajā konferencēs,” stāsta direktore. Tāpat tie skolēni, kuri savu nākotni plāno saistīt ar medicīnu, izmanto iespēju zināšanas ģimnāzijā papildināt arī Jauno ķīmiķu skoliņā, kuras darbība tagad, pandēmijas laikā, gan ir nedaudz pieklususi. Daudzi skolēni mediķa profesiju tuvāk iepazīst arī Atvērto durvju un Ēnu dienās. “Domāju, ka jauniešu izvēli studēt medicīnu un atgriezties strādāt savā novadā noteikti veicinātu arī iespēja piedalīties konkursā par pašvaldības stipendiju studijām un sakārtota novada infrastruktūra,” saka D. Dubre – Dobre.
Trūkst visā Latvijā
“Jau vairākus gadus medicīnas pamatstudiju dažādās specialitātēs uz vienu vietu pretendē vairāki jaunie speciālisti. Rezidentūra ir obligāta – ārsta diplomu ieguvušajiem speciālistiem nav cita ceļa, kā kļūt par sertificētiem ārstiem, bet, ņemot vērā Latvijas kapacitāti rezidentūras studiju nodrošināšanā un pāri palikušo studētgribētāju skaitu, jaunajiem speciālistiem jāmeklē alternatīvas un to var piedāvāt reģionālās slimnīcas,” saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
J. Kalējs atzīst, ka Latvijas reģionu slimnīcas ļoti asi izjūt ārstu – speciālistu trūkumu. Katra gada sākumā Latvijas slimnīcu vadītāji iesniedz informāciju par nepieciešamo speciālistu skaitu, bet saņemtā informācija ir tikai viens no punktiem, pēc kā vērtē un nosaka rezidentūras vietu skaitu. Redzot pieņemtos lēmumus par vietu skaitu un sadalījumu pa specialitātēm, Latvijas slimnīcu vadītāji atzīst, ka trūkstošo speciālistu skaits ir lielāks, nekā plānots nodrošināt vietas rezidentūrā, līdz ar to, rodas speciālistu iztrūkums un ir jādomā, kā aizpildīt trūkstošās vakances.
Jolanta Umure, Alūksne slimnīcas ārste neiroloģe
Stipendija lieti noderēja
Saņemot Alūksnes novada pašvaldības stipendiju, medicīnu studēja arī alūksniete Jolanta Umure. Jolanta, jau mācoties Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 9. klasē, zināja, ka savu dzīvi saistīs tieši ar šo nozari. Jau tajā laikā viņa apmeklēja dabas zinību klasi, kur papildus citiem priekšmetiem apguva arī bioloģiju un ķīmiju, lai gan tagad atzīst, ka studējot šīs zināšanas īpaši nav noderējušas. J. Umure ārsta studijām veltīja sešus savas dzīves gadus un vēl četrus rezidentūrai. Tagad jaunā mediķe stādā Alūksnes slimnīcā par neiroloģi, ar darbu ir apmierināta un savas zināšanas vēl papildina neirosonogrāfijā. “Pašvaldības piešķirtā papildu stipendija studiju laikā patiešām lieti noderēja un sniedza atbalsu jaunajam ārstam. Citiem maniem kolēģiem tagad, strādājot Alūksnes novadā, ir nodrošināta arī dzīves vieta, kas arī nav mazsvarīgi,” domā J. Umure. Jaunā neiroloģe ir sieva vīram Jānim, kurš ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs un mamma diviem mazuļiem – Dārtai un Mārtiņam. “Ļoti svarīgi ir reģionos radīt arī jaunas, labi apmaksātas darba vietas, jo, piemēram, citām manu kolēģu ģimenēm nākas dzīvot šķirti, jo mediķa “otrai pusītei” nav darba iespēju. Tad ģimenes dzīve rit starp divām pilsētām. Tas rada bažas, vai jaunais mediķis pēc pieciem gadiem, kad beigsies līgums ar pašvaldību, paliks šeit un turpinās darbu vai tomēr dosies pie ģimenes. Darba vietas un konkurētspējīgs atalgojums ir ļoti būtisks nosacījums,” domā J. Umure.
Reinis Riekstiņš, students – rezidents uroloģijā
Vēlas būt brīvs savā izvēlē
Alūksnietis Reinis Riekstiņš mediķa profesiju izvēlējās vecvecmammas iespaidā, kura savulaik bija feldšere Mālupes pagastā, kā arī viņam skolā patika bioloģija un ķīmija. Pašlaik Reinis studē 3. kursā rezidentūrā, lai kļūtu par urologu. Lai gan bija zināms par šādu iespēju, Reinis apzināti nepretendēja uz Alūksnes novada pašvaldības stipendiju. “Uroloģija ir samērā šaurs medicīnas novirziens, un pirms trīs gadiem, startējot konkursā šajā specialitātē, jutos gana drošs. Taču tas nekādā ziņā nav saistīts ar to, ka pēc studijām nevēlētos atgriezties savā dzimtajā pusē. Drīzāk vēlos būt brīvs savā izvēlē, jo piecu gadu ilgs studiju laiks ir gana garš periods, lai valstī kas mainītos,” spriež R. Riekstiņš. Taču viņš uzsver, ka pašvaldības stipendija viennozīmīgi ir laba iespēja ne vien novadam iegūt labus jaunus speciālistus, bet arī studentam studiju laikā būt materiāli pabalstītam, atgriezties strādāt savā dzimtajā vietā, kur lokālajās slimnīcās jaunais ārsts var justies patstāvīgāks.
Reinis uzskata, ka jaunajam speciālistam, lai viņš dotos strādāt uz reģionu, mazsvarīga nav konkrētās vietas infrastruktūra, darba vietas arī citiem ģimenes locekļiem, bērnudārzs un izglītības iestāde, kā arī darba kolektīvs medicīnas iestādē, kuru students jau iepazinis rezidentūras laikā. Tāpat svarīgas ir kultūras iespējas un iegūtie draugi.
“Ja vien ir interese, jaunajiem cilvēkiem iesaku izvēlēties mediķa profesiju. Tā ir stabila, ir attīstības iespējas, izglītība visas dzīves garumā. Darbs dinamisks, taču jāatceras, ka uz mediķi arī gulst atbildība par visvērtīgāko – cilvēka dzīvību,” saka Reinis. No studiju 3. kursa R. Riektiņš voluntēja Alūksnes slimnīcā, un par šo laiku pateicas pieredzējušajiem slimnīcas mediķiem, īpaši Valdim Skultem, Marutai Kauliņai, Leonīdam Perevertailo, kā arī visam slimnīcas personālam.
Liene Stabinge,liepneniete
Dalās pieredzē
Arī Alūksnes novada attīstības programmas 2021. – 2027. gadam tematiskā darba grupa “Speciālistu piesaiste novadam” tiekoties runāja par to, kā šo darbu veicināt nākamajā plānošanas periodā. Grupas dalībniece liepneniete Liene Stabinge pastāstīja savu pieredzi par laiku, kad kopā ar savu vīru ģimenes ārstu Jāni Stabingi un bērniem pārcēlās uz dzīvi Liepnas pagastā. “Mūsu ģimene ir reāls piemērs tam, kā pirms 16 gadiem Liepnas pagastā piesaistīja jaunos speciālistus. Mūs tolaik uzrunāja pats pagasta pārvaldes vadītājs, izrādot interesi par to, kādēļ mēs esam izvēlējušies dzīvot Liepnā. Tas bija svarīgi, tādēļ uzskatu, ka arī tagad būtu nepieciešams kāds augsta ranga pašvaldības speciālists, kurš nodarbojas ar to,” stāsta L. Stabinge. Viņa uzsver – ļoti būtisks nosacījums bija tas, ka pašvaldība ģimenei tolaik piedāvāja dzīvesvietu. Ne mazāk svarīgs bija arī tolaik saņemtais atbalsts no vietējiem uzņēmējiem, kuri ģimeni ievadīja Liepnas sabiedriskajā dzīvē, Lieni uzaicināja dziedāt sieviešu ansamblī. “Tolaik meklējām dzīves vietu visā Latvijā, bet ne mirkli neesmu nožēlojusi, ka izvēlējāmies Liepnu. Domāju, ka šajā laikā esmu arī savu artavu devusi novada attīstībā,” tagad saka L. Stabinge.
Reklāma