Viens nav darītājs – visiem jāgādā par novada attīstību

No Vidzemes partijas saraksta 2017. gadā Alūksnes novada domē ievēlēti trīs deputāti – Aivars Fomins, Laimonis Sīpols un Verners Kalējs. Pirmie divi visus šos gadus ir koalīcijā, bet V. Kalējs – opozīcijā. Šādu šķelšanos jau uzreiz pēc vēlēšanām V. Kalējs skaidro ar “uzmešanu” no A. Fomina puses, bet pats A. Fomins “par sevi un Laimoni” saka – tā esot viedokļu nesakritība.

“Verners visur meklēja negācijas, īpaši pret vienu personu, sākumā gan tik asi tas nebija, bet vispārināti. Sākoties darbam domē, viņš uzskatīja, ka mēs ar Laimoni balsojam nepareizi, bet mēs savukārt atbalstījām lēmumus – gan populārus, gan nepopulārus – kas vērsti uz attīstību. Manuprāt, aiz naida pret vienu personu nevar balsot pret lietu, kas būtiska visam novadam. Savā starpā ar Verneru, protams, joprojām sarunājamies,” saka A. Fomins un nenoliedz, ka pats par kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās nākamgad “jau lēnām sāk domāt un atjauno saraksta sastāvu”, bet ar V. Kalēju par to nav runāts.

Aivars Fomins: “Katram deputātam vajadzētu izmantot savus kontaktus, iespējas, lai novadam palīdzētu, nevis likt spieķus riteņos.”

Revīzija kā atgādinājums

Vidzemes partija programmā uzsvēra, ka galvenais ir Alūksnes novada iedzīvotājs ar veselīgu dzīvesveidu tīrā, sakoptā vidē, kuram dota iespēja realizēt sevi darbā, mācībās, sportā un atpūtā. Vai tā novadā dzīvojam? A. Fomins uz to atbild uzreiz par visu priekšvēlēšanu programmā solīto. “Mana sfēra vairāk ir kultūra, izglītība un sociālais, bet iestājamies arī par visu pārējo. Uzskatu, ka nevienā tēmā viens cilvēks nedrīkst teikt, ka viņš to izdarījis, jo jebkuru darbu novadā var izdarīt tikai ar tavu attieksmi un to, vai tev bijis vairākuma atbalsts. Tāpat par neizdarīto – tev var būt ģeniāla ideja, bet bez atbalsta nekā nebūs. Turklāt programmas rakstām pirms vēlēšanām un tikai pēc tām uzzinām, kurus ievēl un vai mūsu mērķi saskan. Nevienu deputātu neesam atgrūduši vai sūtījuši opozīcijā – tā ir viņu izvēle.

Vidzemes partija pašlaik nav izpildījusi divus punktus – labi, ka tos ieraudzīju tagad: neesam ieviesuši jaunu novada budžeta sadales kārtību un neesam panākuši, lai Alūksnē pie izglītības iestādes neatrodas spēļu zāle. Tas diemžēl nav tik viegli, bet, pateicoties “Deputātu revīzijai”, kas par to atgādināja, sāku apkopot dokumentus.”

Būs švaki

A. Fomins piebilst – “pateicoties mūsu “mīļajai” valdībai, pašvaldību budžeti 2021. gadam ir būtiski samazināti”, kas apdraudēs ieceru īstenošanu. “Tik slikti, kā veidojas budžets nākamajam gadam, nekad nav bijis. Nezinu, ko novadā vēl samazināsim, jau tagad visām iestādēm būs par 10% mazāks budžets, kādam pat vairāk. Pagastu pārvaldēm un skolām būs švaki. Un sliktie būs novada deputāti, nevis tie, Rīgā, kuri par laukiem nepadomāja. Būs daudz nepopulāru lēmumu, jo novada budžets būs mazāks par gandrīz diviem miljoniem eiro,” saka A. Fomins un ieskicē nākotni: būs mazāk kultūras pasākumu, paredzama mazo skolu slēgšana. “Jā, pašlaik mums “griež iekšā” ģimnāzijas remonts – katru dienu sazināmies ar skolas direktori, lai zinātu, cik strādnieku objektā, ar būvniekiem, kam esam pat draudējuši ar līguma laušanu. Ir bail prognozēt, kad remonts beigsies – pašlaik ir cerību stariņš, jo apakšuzņēmumos pienāca klāt SIA “Ozolmājas”. Rati čīkstēdami, bet uz priekšu ripo, jo domē visi tam seko līdzi.”

Skolu problēmas

Pašvaldības stipendijas veiksmīgi izmantotas jauno mediķu piesaistei novadam – vai tās nevajag arī citiem speciālistiem, kuru novadā trūkst? A. Fomins atzīst – tās aizpildījušās bez pašvaldības atbalsta. Pēdējos gados novadā gan darbu nav sācis, piemēram, neviens jauns skolotājs, bet arī šajā nozarē vērojama speciālistu novecošana. “Pedagogi ir. Pirms septembra atsevišķos priekšmetos trūkst, bet skolas savā starpā to atrisina. Protams, joprojām ir braukājošie pedagogi – tas man nepatīk, bet citādi nesanāk pilna slodze. Nevar pasaukt skolotāju uz nekurieni, kur viņš neko nenopelnīs, arī jaunie tur nestrādās. Domāju, pēc ģimnāzijas remonta skolu nākotne novadā atkal tiks pārskatīta. Pašvaldībai nebūs tādu līdzekļu, lai dotētu skolu ar 20 – 30 bērniem. Protams, nav arī izdevīgi bērnus vadāt uz attālākām skolām, bet nav jau izvēles – nav skolēnu… Pašlaik katra skola ir atradusi savu nišu,” saka A. Fomins.

Šā sasaukuma laikā likvidētas pamatskolas Ilzenē, Jaunlaicenē, internātskola Liepnā. Kāda ir šo pagastu dzīve, kad vairs nav skolu? A. Fomins uzsver – uzturēt divas mazas skolas ar niecīgu bērnu skaitu nebija loģiski. “Ilzeniešu sētā iebrauc Lejasciema skolēnu autobuss – viņi tur iegūst labu izglītību, kāpēc tam pretoties? Par Ilzenes skolas ēku interesi izrādīja Lejasciema viesu nama veciem ļaudīm īpašnieki, apskatīja telpas, bet beigās atteica. Jaunlaicenē bija daudz braukājošo pedagogu, kuri ar ģimenēm tur nedzīvoja, tur mocījām pirmsskolas grupu, bet reāli tajā bija tikai četri pieci bērni, tagad arī viņi tiek vadāti uz gaišām, siltām telpām Ziemeru pamatskolā. Jaunlaicenē ir attīstīta uzņēmējdarbība, muzejam ir ļoti labas aktivitātes. Bet Liepnā ir sporta zāle pie vidusskolas – tur labiekārtojām skolas internātu, bet mūsu cerētās atsaucības tā izmantošanā diemžēl nav…”

Baseins nav izvirtība

Programmā solīts izvērtēt finansiāli apjomīgu projektu un darījumu lietderīgumu, ņemot vērā iedzīvotāju domas, lai nerastos nelietderīgi līdzekļu tēriņi un nepieaugtu kredītu slogs. Vai tādu lēmumu šobrīd nav? “Bija situācijas, kad kredīti jāņem. Tagad valstī kredītus vairs tā nepiešķir. Vienmēr jau darot domā, ka atkal būs pārmetumi par dārdzību, uzpūstām cenām, bet būvējot atklājas neparedzētas lietas un vajag papildu līdzekļus – un atkal ir lielais kliedziens. Joprojām uzskatu, ka arī veselības centru Alūksnei vajag – baseins ir elementāra lieta, varēs bērnus mācīt peldēt, bet Alūksnē daudzi iedomājušies, ka baseins būtu kaut kāda izvirtība. Neiesi pats – tavs mazbērns aizies! Mūsu roka vienmēr bijusi pacelta “par” tūrismu Alūksnes novadā. Mēs ar Laimoni savos lēmumos esam ļoti paredzami un praktiski, nevienā brīdī neesam domājuši par pašlabumu, jautājumus skatām pēc būtības, nevis principa.

Savulaik Annā pēc vēlēšanām pirmajā ievēlēto deputātu sapulcē teicu: “Viss – vēlēšanas beidzās, tagad esam viens saraksts un visi strādājam Annas pagasta labā.” Tāpat vajadzētu būt arī Alūksnes novadā, kur katrs deputāts izmanto savus kontaktus, iespējas, lai novadam palīdzētu, nevis koalīcija brauc uz Rīgu, risina sarunas, dara, bet opozīcija kritizē, liek spieķus riteņos un tikmēr, kamēr koalīcija brauc uz Rīgu, divreiz piezvana un saka, ka nevajag!” vērtē A. Fomins.

Sociālie pakalpojumi vienuviet

Solīts veicināt bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, nodrošinot viņiem apmācības, komunikāciju ar līdzcilvēkiem. A. Fomins skaidro – vidusskolā un Ziemeru skolā jau ir pieejamība, top ģimnāzijā. “Uzvaras ielas 1 ēkā, kur remonts jābeidz nākamgad februārī, būs visi sociālie pakalpojumi vienuviet – tas būs ļoti liels ieguvums novada iedzīvotājiem. Personām ar garīga rakstura traucējumiem būvēsim mājiņas piepilsētā, kur būs arī atbildīgā persona, kura viņus pieskata. Tas tomēr būs labāk, nekā ja šādi cilvēki dzīvotu daudzdzīvokļu mājās. Iepirkums jau bijis,” saka A. Fomins.

Pirms pusotra gada Mālupē atvēra otru pansionātu – vai tagad novada iedzīvotājiem vairs nav jāmitinās citu novadu pansionātos? Nē – joprojām daži dzīvo Trapenes vai Balvu pansionātos. “Viņi tur ir pieraduši un negrib pārmaiņas, tie ir padsmit cilvēki. Toties tagad Alūksnes novada pansionātos vairs nav rindu, Mālupē ir darbavietas – fantastiski! Es joprojām nesaprotu, par ko toreiz protestēja cilvēki, ka gribējām likvidēt Mālupes skolu, jo tā savā darbībā mocījās,” saka A. Fomins.

Deputātu ielikti

Vidzemes partija bija „pret”, ka savulaik uz diviem un trim pagastiem ir viens vadītājs, ar šo gadu atkal ir viens katrā pagastā. A. Fomins vērtē, ka tagad pagastos gan ir citas un mazāk funkciju, kā pirms gadiem 15. “Agrāk pagasta vadītājs bija iedzīvotāju ievēlēts, bet tagad tie ir novada deputātu ielikti, līdz ar to pagastu vadītāju neatkarība ir zudusi. Pašlaik daudzos pagastos ir jauni vadītāji, viņiem jāiestrādājas. Kultūras iestāžu reformā ar šo gadu arī bija nepopulāri lēmumi, kas jāpieņem.”

Savukārt mazās uzņēmējdarbības attīstīšanā A. Fomins atzinīgi vērtē “pop-up” principa pakalpojumu attīstīšanu Alūksnē. “Tur mums ir padsmit dažādi projekti, uzrunājot un iedrošinot jaunos uzņēmējus izmēģināt spēkus, pašvaldībai atbalstot sākumposmā ar telpām, reklāmu un citu. Projektā bija daudzas citas Eiropas valstis, bet Alūksnei bija viens no veiksmīgākajiem projektiem – par to paldies pašvaldības darbiniecēm Kristīnei Lācei, Sanitai Spudiņai un Mārai Saldābolai. Tas ir novada sasniegums, nevis Vidzemes partijas.”

Par maz aizstāv savējos

Trīs darbi, ko līdz vēlēšanām vēl izdarīs? “Jāpabeidz remonts Uzvaras ielas 1 ēkā. Jāapstiprina 2021. gada budžets, kur neapmierināto būs ļoti daudz un visu grūtāku padarīs gaidāmās pašvaldību vēlēšanas.

Diemžēl līdz šim par maz esmu aizstāvējis savas nozares iestāžu vadītājus, darbiniekus no uzbrukumiem, kas pret viņiem vērsti no atsevišķiem deputātiem, reizēm no sabiedrības. Es sev to pārmetu. Apjukuma vai neizlēmības dēļ neesmu laikus noreaģējis, lai cilvēku aizstāvētu… Piemērs tam ir arī oktobra domes sēde, kad Dzintars Adlers nepamatoti apvainoja Alūksnes muzeja direktori Diānu Pelaku par darba pienākumu veikšanu. Pēc tam sazinājos ar D. Pelaku, atvainojos. Pašlaik muzejā ir izcila darbinieku komanda, kas dara daudz un labi,” saka A. Fomins.

– Kāds ir jūsu kā Kultūras, izglītības un sociālo jautājumu komitejas vadītāja, domes priekšsēdētāja vietnieka ieguldījums tieši kultūras jomā?

Aivars Fomins: – Jau teicu, ka viens cilvēks pašvaldībā neko nedara. Kultūras centri, parki – tas viss ir kultūra, bet tas viss ir kopdarbs. Esmu atvērts dažādiem priekšlikumiem, visu pārrunājam, bet vienu konkrētu lietu pateikt nevaru.

– Vai novadam nepieciešami divi priekšsēdētāja vietnieki?

Aivars Fomins: – Šajā modelī jā. Arī komitejas, ko vada abi vietnieki, ir politiskais atbalsts un veicina informācijas apmaiņu. Nepopulāros jautājumos un lēmumos tas nodrošina domes darba politisko stabilitāti.

– Laimonis Sīpols ir Alūksnes novada domes deputāts kopš 2009. gada, bet Liepnas pagastā šajos gados viss ir samazinājies: aptiekas, gatera, kūdras ieguves, internātskolas vairs nav, cilvēku ir mazāk. Ko L. Sīpols ir darījis, lai to visu novērstu un aizkavētu? Kādu viņš redz Liepnas nākotni, pats tajā dzīvodams un saimniekodams?

Laimonis Sīpols: – Ja tas viss būtu atkarīgs no L. Sīpola, tad skatījums uz nākotni būtu pavisam citādāks. Diemžēl esam sasaistīti vienā ekonomiskajā sistēmā ar visu Latviju. Likumus un noteikumus pieņem Saeima un Ministru kabinets, mums tie ir jāpilda. Ekonomisko darbību nevaram Liepnā vairāk attīstīt, ja nav ceļu infrastruktūras. Par Liepnas ceļa asfaltēšanu esmu iestājies, kopš esmu deputāts – visas partijas tik sola, tad valstī mainās pie varas esošie un atkal nekā, ir citi attīstības plāni. Cilvēkiem ir grūti gan atrast darbu, gan pašiem uzsākt uzņēmējdarbību, jo Liepna atrodas nomalē, kur ceļš ved tikai uz vienu pusi – pie mums iebrauc un izbrauc. Ja Liepnas ceļam būtu cietais segums, domāju, situācija būtu labāka – iedzīvotāju skaits nebūtu tik krasi samazinājies un pagasts būtu vairāk attīstījies. Liepnā ir bijuši centieni attīstīt lielāku kokapstrādes uzņēmumu, bijuši slēgti līgumi ar “Latvijas valsts mežiem”, bet diemžēl, kad rudeņos un pavasaros slēdz ceļus kravu transportam, tas paralizē šo uzņēmumu darbu.

Esam darījuši visu, ko varējām: Liepnas pagastā pie vidusskolas uzbūvējām sporta halli, sakārtots Liepnas centrs, pagastā ir feldšerpunkts un ģimenes ārsta pieņemšana. Jā, Liepnā darbavietu skaits ir samazinājies, tādēļ cilvēkiem pagastā nav, ko darīt. Pašvaldībai to ir grūti ietekmēt.

Saredzu, ka tuvākajos gados Liepnā varētu attīstīties lauksaimniecība, neliela pārstrāde. Man gribētos, lai līdz Liepnai ved asfaltēts ceļš, lai cilvēki šeit gribētu dzīvot, jo pagastā ir tīra vide, iekārtotas atpūtas vietas, bet lai cilvēki var aizbraukt pa labu ceļu līdz novada centram, izglītības iestādēm. Cilvēki šeit ir strādīgi, viņi grib te dzīvot, bet tas ir grūti, turklāt mūsdienās dzīvot laukos ir krietni dārgāk, nekā pilsētā. Diemžēl pēdējos gados Latvijā ir attīstīta tikai Pierīga. Pēdējos gados Liepnu ir pametušas daudzas ģimenes, trakākais, ka jaunieši te nepaliek un nesaskata nākotni.

Atbildes uz lasītāju jautājumiem

Gatavojot materiālus rakstu sērijai “Deputātu revīzija”, saņēmām daudz lasītāju jautājumu arī “Vidzemes partijas” deputātiem Alūksnes novada domē. Tos visus nevarējām ietilpināt 13. novembra rakstā, tādēļ šodien publicējam turpinājumu – deputātu atbildes uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem. Atgādinām, ka lasītāji jautājumus var iesniegt gan saraksta līderim, gan ikvienam no Alūksnes vai Apes novada domē konkrētā saraksta ievēlētajiem deputātiem.

– Īsi definējiet: kāda ir jūsu attieksme pret arhitektūras un kultūras pieminekļu saglabāšanu Alūksnes novadā? Kāda ir bijusi jūsu personīgā rīcība šajā gadījumā?

Aivars Fomins: – Tie noteikti ir jāsaglabā, bet izmaksas ir ļoti lielas. Kaut vairāk būtu projekti, kur piesaistīt finansējumu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai. Pašvaldība nevar ieguldīt līdzekļus privātos īpašumos. Alūksnes pilsētā ir bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, par ko ir jārūpējas, un pašvaldība to arī dara.

– Kāda ir pašvaldības attieksme pret sava novada iedzīvotājiem? Pašlaik jautājumus, ko pašvaldība risina, dara tūristu labā vai “ķeksīša pēc”. Ko šāda attīstība dod Alūksnes novada iedzīvotājam?

– Tūrists atbrauc un aizbrauc, bet viss radītais paliek Alūksnes novadā. Manuprāt, iedzīvotājs vienubrīd ir neapmierināts, bet, kad pie viņa atbrauc ciemiņi, lepojas ar Alūksnē paveikto, ved rādīt skaistākās vietas, objektus, labiekārtoto teritoriju un pats ir perfekts gids! Personīgi mana attieksme pret iedzīvotājiem nemainās ne pirms, ne pēc vēlēšanām – vienmēr esmu gājis, kur vajag, aicina, piedalījies dažādās aktivitātēs sabiedrībā.

Vides un infrastruktūras ziņā ir divas dažādas Alūksnes: 2009. gadā, kad izveidoja novadu, un 2020. gadā. Tiem, kuri saka, ka Alūksnē iegulda par daudz un “lauku tantei to nevajag”, mana atbilde ir – jaunais ārsts, kad aicinām viņu darbā uz Alūksnes novadu, uzreiz jautā: “Kas jums novadā vēl ir bez darba – izglītības iestādes, kultūra, infrastruktūra, dzīvojamā platība?” Mums ir, ko piedāvāt, tādēļ pēdējos gados uz novadu ir atnākuši divi jauni ģimenes ārsti. Šo speciālistu pašlaik trūkst pat Valmierā un Rīgas tuvumā! Bet mums ir arī pašvaldības stipendijas un dzīvokļi jaunajiem mediķiem.

– Kad Alūksnes novada domē likvidēs pārspīlēto birokrātiju?

– Mēs domē birokrātiju neizdomājam, mēs paši esam nelaimīgi no birokrātijas, ko liek ievērot, nodrošināt, lai būtu “birokrātiski pareizi”. Mēs prasām to, kas likumā noteikts.

– Kā vērtējat Alūksnes pašvaldības izpilddirektores darbu (komunikāciju, vadības stilu, perspektīvas) skalā no 1 – 10?

– Ar Janīnu Čugunovu kopā strādājam no pirmās dienas. Uz 8.

– Jūsuprāt, cik iedzīvotāju Alūksnes novadā būs pēc pieciem gadiem?

– Ļoti gribu ticēt, ka iedzīvotāju paliks vairāk caur ražošanu, kas novadā tiek attīstīta, un visu pārējo. Pēc pieciem gadiem slikti nebūtu 15 000 iedzīvotāju, kas ir vairāk, nekā pašlaik.

– Kā A. Fomins no Alūksnes bibliotēkas apmeklētāju skatu punkta vērtē tās pieejamību? Kad Alūksnē būs mūsdienīga Gaismas pils?

– Jā, pie tā ir jāstrādā. No ēkas pārcēlām Dzimtsarakstu nodaļu uz administratīvo ēku, lai bibliotēkai būtu vairāk telpu un tā varētu pārkārtoties. Zāli bibliotēka jau izmanto, pārējās telpas diemžēl jāremontē, lai izmantotu – tas ir bibliotēkas ziņā. Cita risinājuma bibliotēkas jautājumā vai projekta pašlaik diemžēl nav.

– Ar kādām sajūtām divas reizes dienā A. Fomins braukā garām Annas skolas ēkai, kas tagad pamesta, tukša..?

– Izjūtas ir briesmīgas, jo skolu pats arī remontēju, asfaltējām piebraucamos ceļus. Pašlaik ēkai jumts ir caurs un ūdens tek līdz pat otrajam stāvam, katra diena ēku grauj arvien vairāk. Risinājuma pašlaik nav. Pašvaldība varētu vēl piemaksāt, lai kāds tur sāk kaut ko darīt.

Savulaik bija izstrādāts projekts, bija interesents, tika apzinātas izmaksas – tad, kad pašvaldība domāja, kur izvietot otru pansionātu novadā. Lai Annas skolas ēkā izveidotu pansionātu, vajadzētu vairāk nekā 1,5 miljonu eiro ieguldījumu. Privātais gribēja piesaistīt fondu finansējumu, bet, ieraugot ieguldījumus – pazuda. Ir personas, kuras interesējas par vietu alternatīvās skolas izveidei, bet skaidrības nav.

Drīzāk varētu būt interese par Annas sporta angāru, bet ne kā par sporta bāzi, bet rūpniecisko objektu. Pašlaik tajā iedzīvotāji joprojām var sportot, bet apmeklējums ir niecīgs, lai gan pilsēta ir tuvu un ceļš asfaltēts.

– Vai deputāts Verners Kalējs ir īstenojis savus mērķus, ar kādiem kandidēja 2017. gadā Alūksnes novada pašvaldības vēlēšanās? Toreiz viņš pauda, ka neapmierina Dzintara Adlera darbs. Kā ir tagad – viss apmierina?

Verners Kalējs: – Dz. Adlera darbs turpinās tāpat, kā toreiz, jo atbalstītāju pārsvars ir viņa pusē. Mēs esam tikai pāris, “kuri kladzina” un traucē viņiem strādāt, kā viņi paši to dēvē. Protams, es joprojām neatbalstu daudzas lietas, kas notiek novadā, bet diemžēl šajā gadījumā teiciens, ka arī viens ir karotājs, nestrādā. Kad piekritu startēt vēlēšanās 2017. gadā, Aivars Fomins un Laimonis Sīpols apsolīja, ka palīdzēs īstenot manu nostāju pret novadā notiekošo, bet diemžēl uzreiz pēc domes vadības iecelšanas amatos es tiku “uzmests” no viņu puses. Nenoliedzu, novadā šo gadu laikā ir darīti arī labi darbi, bet uzskatu, ka to visu varēja izdarīt lētāk, ne tik grandiozi, atlikušos līdzekļus tērējot vēl citu vajadzību īstenošanai. Piemēram, Alūksnē vajadzētu vēl vienu bērnudārzu, jo pašlaik grupās ir daudz bērnu, pilsētā visiem vietas nepietiek, bet līdz šim naudu gulda tikai vienā jomā – tūrismā. Papētot nākamā gada budžetu, secinu, ka tur, kur vajadzēja lielāku atbalstu – tiem pašiem bērnudārziem – finansējums samazināts visvairāk, vidēji par 17 procentiem, kas nav pareizi. Ne Alūksne, ne Latvija nav tūristu meka. Es tādas lietas nevaru atbalstīt.

Man nepatīk, kā tiek izpārdoti un izsaimniekoti pašvaldībai piederoši īpašumi, kas it kā pašvaldībai esot nevajadzīgi. Piemēram, bijusī Veclaicenes skolas ēka Romeškalnā – savulaik tajā ieguldīja lielus pašvaldības līdzekļus, tad gribēja pārdot par kapeikām, 22 000 eiro, bet es pieaicināju televīziju, šis gadījums izskanēja nacionālā mērogā, kā rezultātā izsolē pieteicās vairāki pretendenti un nosolīja ēku ar zemi, mežu, ezeru par 81 000 eiro! Šie 59 000 eiro ir mans pienesums novadam, par ko neviens īpaši priecīgs, protams, nebija, jo lietas nenotika, kā plānots.

Man nav pieņemama arī veselības veicināšanas centra būvniecība Alūksnē tā, kā tas bija iecerēts – mēs, opozīcija, iebildām tam: es, Līga Langrate un Jana Zilkalne. Bet esam kā saucēja balss tuksnesī, jo nevaram trijatā būt pret divpadsmit deputātiem. Manuprāt, tas bija iepriekš rūpīgi saplānots projekts ne jau alūksniešu labā. Pirms dažiem gadiem intervijā Dz. Adlers vietējā laikrakstā pauda, ka veselības centra būvniecība Alūksnē būs viņa mūža darbs un, kad tas būs izdarīts, viņš varēs iet prom no vietējās politikas, jo savu būs sasniedzis. Veselības centra būvniecībā ieguldītu nodokļu maksātāju naudu, bet labuma guvēji no tā visa būtu, manuprāt, maza saujiņa cilvēku. Nevaru iedomāties daudzus alūksniešus, kuri varētu regulāri šādu centru apmeklēt, un nedomāju, ka šāda centra dēļ uz Alūksni brauktu daudzi tūristi no citurienes. Jā, pretī solīja daudzas darbavietas, bet cik līdzekļu vēl vajadzētu, lai šiem cilvēkiem samaksātu algas, lai uzturētu baseinus, veiktu regulāru ūdens attīrīšanu, apmaksātu visus komunālos maksājumus? Tagad, kad juta, ka veselības centra projekts “neaizies”, atkal atcerējās, ka ir arī Alūksnes sporta centra projekts par desmit miljoniem eiro, un tagad runā, ka to vajag.

Ja runājam par sporta zāles projektu, sākumā, izvēloties vietu, diskusijas bija par esošā angāra vietu, kur bija par šauru, un purvs Jāņkalna ielas malā, ko arī izvēlējās, neņemot vērā, ka Alūksnē jau ir negatīva pieredze ar ēku būvniecību purvainās vietās. Miljonus vajadzētu, lai vietu vien sagatavotu, “norokot” naudu zemē, ko neviens ne redzēs, ne saskaitīs. Es, kā jau nepareizi domājošais, toreiz izteicu priekšlikumu – pie ģimnāzijas, kur pirms gadiem divdesmit izbūvēja esošo sporta zāli, būvēt vēl vienu piebūvi un tur veidot gan sporta zāli, skrejceļu, gan arī baseinu – virzienā uz Rīgas ielas pusi. Tas izmaksātu krietni lētāk; vieta ir augstāka, ar stingru pamatu un nebūtu jārok ārā kūdra, jāaizber purvainā vieta; skolēniem nebūtu jāiet pāri tranzītielai, lai tiktu uz sporta zāli – viss būtu turpat, pie skolas. Turklāt pašvaldībai ir iecere nākotnē uz ģimnāzijas ēku pārcelt arī pilsētas sākumskolu, un tas būtu vēl izdevīgāk. Es arī atbalstu, ka bērniem jāmācās peldēt un baseinu Alūksnē vajag, bet ne jau tik dārgu un tālu ārā no pilsētas, kā tas būtu vietā pie “Jaunsētām”. Sākumā šo manu priekšlikumu atzina par labu, bet tad atrada arvien vairāk trūkumu, izdomāja nereālus iebildumus un nobalsoja “par” sporta centru purvainajā vietā.

Esmu arī lielas pūles ieguldījis, lai palīdzētu alūksniešiem pēc Torņa ielas 15 gāzes eksplozijas un centies ieviest skaidrību.

Alūksnē galvenais objekts ir Pilssala un Tempļakalna parks, bet jau vairākkārt esmu rosinājis, ka vajadzētu izkopt Kapsētas pussalu – visapkārt tai izcirst krūmus, veidot ainavu. Es palīdzēšu noorganizēt Vislatvijas kapu sakopšanas talku Alūksnē! Manuprāt, uz kapsētu vasarās aiziet desmit reižu vairāk cilvēku nekā uz Pilssalu, tādēļ pie kapsētas vajadzētu sakārtot piebraucamo ceļu – tā arī ir Miera iela, kas iestiepjas līdz pat Baltajam krustam. Šo ceļu vajadzētu noasfaltēt, izveidot labiekārtotu stāvlaukumu, lai aizgājēja pavadītājiem lapenē nebūtu vasarās jāstāv putekļos. Pašvaldībai jāstrādā vairāk sava novada iedzīvotāju labā.”

Pašvaldības atbalsts ir lietderīgs

“Alūksnes novada pašvaldība ir līdz šim veiksmīgi sakārtojusi teritoriju Alūksnē ap ezeru, kur ir dažādi pakalpojumi, izklaides iespējas. Tas piesaista cilvēkus vasarā, bet pietrūkst iespēju, ko Alūksnē darīt rudeņos un ziemās – par to jādomā. Šovasar Bānīša stacijas rajonā atvēra jaunu ēstuvi – burgernīcu ar pašvaldības atbalstu telpu jautājumā. Šādas vietas Alūksnei un novadam nāk tikai par labu. Pašvaldības atbalsts uzņēmējiem būtu lietderīgs arī turpmāk, lai cilvēki paliktu šeit un neizbrauktu no novada. Atzinīgi vērtēju pašvaldības ieguldījumu dzīvnieku patversmē “Astes un ūsas” Alūksnē, kam pateicoties, var palīdzēt dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām. Ir daudzas pašvaldības, kur šis jautājums atstāts novārtā, bet Alūksnē tā nav. Cerams, ka tas arī turpināsies.

Gribētos, lai vēl vairāk visā novada teritorijā uzlabotu ceļu stāvokli. Jau dara, lāpa bedres, atjauno segumu, bet gribētos, lai pagastos tas būtu vēl izteiktāk. Lai novadā paliktu arvien mazāk grants seguma ceļu, tas būtu arī drošāk.”

Izskata varbūtību atgriezties

“Alūksne ir strauji attīstījusies pēdējo gadu laikā, īpaši tūrisma, kultūras nozarē un novada, pilsētas vides labiekārtošanā. Domāju, pašvaldība izmantojusi iespējas, lai veicinātu novada attīstību. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 15 gadus dzīvoju Rīgā, bet ģimenes apstākļu pēc pārcēlos atpakaļ uz Alūksni. Man bija bažas – vai bērns tiks bērnudārzā, kur strādāšu, Alūksnē taču nekas nenotiek, bet man ļoti veicās, jo kā pedagogs pieteicos vakancei bērnudārzā “Sprīdītis”. Darba gadi “Sprīdītī” sniedza man neizsakāmi bagātu pieredzi. Alūksnes novadā ir ļoti spēcīgas izglītības iestādes, arī par ārpusskolas nodarbībām un darbošanos sevis attīstībā nav, par ko sūdzēties.

Pašvaldība vēl vairāk varētu domāt par jaunu darbavietu radīšanu, jaunu mājokļu būvi vai veco renovēšanu. Lielbritānijā par to ļoti gādā, un jūtama cieša sadarbība ar privātiem investoriem. Nodrošināt dažādus pakalpojumus uz vietas Alūksnē, piemēram, banku filiāles, specifiskus ārstus, lai cilvēkam, īpaši senioriem vai tiem, kuriem nav sava auto, nav jādomā, kā tikt uz Rīgu vai citur.

Lielbritānijā dzīvoju trīs gadus. Ne tādēļ devos projām, ka Alūksnē vai Latvijā būtu slikti, bet lai būtu kopā ar ģimeni, vīru. Dzīvoju pie Londonas. Esmu mājsaimniece, nesen pabeidzu kursus skaistumkopšanā. Joprojām izskatu varbūtību, ka mēs visi kopā varētu kādreiz atgriezties.”