Reklāma

Domājot saimnieciski var paveikt daudz

Uzsākot sarunu par trīs gados paveikto, U. Reķe akcentē, ka vēlētāju apvienības “Vireši” pamatvērtība ir cilvēks ar savām vajadzībām, vēlmēm, idejām. Vēlētāju apvienība “Vireši” iestājusies par darbu un sadarbību Apes novada attīstībai. “Vireši” savā programmā solījuši atbalstīt Alūksnes un Apes novada medicīnas iestāžu attīstību, pakalpojumu pieejamību, ko U. Reķe uzsver kā paveikto, jo novadā pieejami primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, feldšeri, pat zobārsts.

Sociālā darbinieka nav

Vēl apvienība solījusi nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumu visiem iedzīvotājiem, nodrošinot sociālo darbinieku Virešos, tāpat solīts atbalstīt vientuļos pensionārus un jaunās ģimenes. Diemžēl tas paveikts daļēji. U. Reķe skaidro: “Sociālo darbinieku Virešu pagastā diemžēl tā arī nevarējām nodrošināt. Ļoti gribējās, lai būtu cilvēks, kurš pazīst savējos. Jo tas, ka cilvēks atbrauc reizi vai divas uz pagastu un ir pieejams uz īsu laiku, nestrādā. Vientuļiem cilvēkiem ir kauns meklēt palīdzību pie svešiniekiem. Ne reizi vien esmu vērsusies novada Sociālajā dienestā informēt par ģimenēm vai vientuļajiem cilvēkiem, jo citādi vairs nav iespējams. Tādēļ, manuprāt, sociālā sfēra nav mums labākā novadā. Manuprāt, te darbība ne vienmēr attaisno uz viņiem liktās cerības.”

Vaicāta, kāpēc tad nav šāda cilvēka, deputāte uzsver, ka viens no noteicošajiem faktoriem, protams, ir atalgojums. “Par šo darbu Virešos var iedot nelielu slodzi. Kurš par šādu algu vēlēsies strādāt? Ja cilvēks grib strādāt, tad viņš strādās tur, kur ir normālas slodzes darbs par normālu algu. Turklāt sociālā darbinieka darbs nav no vieglākajiem.”

Cenšas, cik var
Apvienība solījusi brīvpusdienas visiem novada skolu skolēniem obligātajā izglītības vecumā, tomēr arī šī iecere līdz galam nav paveikta. “Lai kā vēlētos īstenot šo ieceri, jāsaprot tas – cik novadā ir naudas, tik ir. Ielūkojoties 2019. gada pārskatā, redzams, ka novads finansiāli pusdienu izdevumiem tērē vairāk nekā 70 000 eiro. Tā daļiņa, kas ir jāpiemaksā vecākiem, ir mazāka par pusi. Cenšamies, cik varam. Arī ar septembri bērniem pusdienas ir par brīvu. Jāpiemaksā vien par launagu un brokastīm, un tā nav pilnā maksa. No šīs maksas tiek segtas vien produktu izmaksas,” skaidro U. Reķe.

Kļūst sakoptāks

Sabiedriskās kārtības uzraudzībā un pilnveidē ietilpst neapsaimniekoto īpašumu sakārtošana, kas lēniem soļiem tiek veikta. “Grūti veicas, bet neapsaimniekoto īpašumu novadā paliek arvien mazāk un vismaz apkārtne tiek sakopta arī Vidagā. Bija atsevišķas vietas, kas bija nesakoptākas, tagad vismaz zāli nopļauj. Nesaku, ka tas ir mans nopelns, jo par to runājuši un iestājušies ir visi deputāti. Novads ar katru gadu kļūst sakoptāks,” domā U. Reķe.

Pagastos skolām jābūt

Izglītības jomā apvienība solījusi izstrādāt vienotu novada izglītības attīstības programmu, U. Reķe norāda, ka šis darbs veikts daļēji. “Varbūt mums nav tieši atsevišķa dokumenta par šādu programmu, bet attīstības plānā izstrādātas savas sadaļas. Ir jau tā, ka katra skola novadā cīnās par savu vietu zem saules. Bet man šķiet, ka mēs, deputāti, vismaz šajā sasaukumā, esam iestājušies par to, ka skolai ir jābūt katrā pagastā. Vismaz sākumskolas ir saglabātas. Apes novadā nav slēgta neviena skola. Protams, reorganizācijas ir, un katra no tām kādam sāp. Jā, 7., 8., 9. klašu skolēniem ir jābrauc uz citu skolu jau tālāk, bet mazajiem uz vietas ir iespēja iegūt izglītību. Manuprāt, visās Apes novada skolās ir iespēja iegūt labu izglītību.”

Metodiskā atbalsta iestāde

U. Reķe norāda, ka efektīvi izmantots novadam pieejamais ES finansējums izglītības jomas sakārtošanā, tāpat arī nodrošināta pirmsskolas grupu pieejamība visiem bērniem visu gadu, arī vasaras mēnešos. Pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte” Apē izveidota kā metodiskā atbalsta iestāde Apes novada pirmsskolas grupām. “Vasarā devos ar skolotājām uz “Vāverīti” pieredzes apmaiņā par e-klases aizpildīšanu pirmsskolai. “Vāverīte” organizē braucienus uz pirmsskolas iestādēm Rīgā par Montesori pedagoģiju. Būtībā viss notiek. Tiek pasūtīti metodiskie līdzekļi, sadarbība ir. Tā Apes novadā ir vienīgā pirmsskolas iestāde. Viņi bija kompetenču projektā, tāpēc uzskatām, ka ir viszinošākie šajā jomā.”

Sakārto vidi skolās

Savukārt, runājot par vides uzlabošanu izglītības iestādēs, U. Reķe min – lai arī Gaujienā vienā ēkā tagad ir vairākas izglītības iestādes, tomēr tā ir izremontēta. Ir ieceres par apkures uzlabošanu. Arī Trapenē skolas telpas remontē katru gadu. “Gaiteņi bija tumši, drūmi, tagad ir pārkrāsoti. Šogad jau daļēji izremontēta lielā skolas zāle. Vēl sāpīgs jautājums ir parketa grīda, kam plānota rekonstrukcija.”

Kopības sajūta rasta
“Vireši” atbalsta kultūras dzīves attīstību novadā, veidojot vienotu kultūras darba plānu, attīstību, plānojot pasākumu norises laiku, iestāžu sadarbību, izvērtējot pasākumus. Arī šo deputāte vērtē kā padarīto darbu un norāda, ka iepriekš katrs pagasts vilka deķīti uz savu pusi. “Tagad tas notiek, lai gan pirmos gadus gāja grūtāk. Nekur nav tikai mans nopelns, to mēs visi kopā esam lēmuši. Izveidotā aģentūra “Apes kultūras un tūrisma centrs”, kurā ietilpst Apes tautas nams, Gaujienas tautas nams, Trapenes kultūras nams, Virešu saieta nams, Apes bibliotēka, Gaujienas bibliotēka, Trapenes bibliotēka, Vidagas bibliotēka, Gaujienas pagasta Biznesa, izglītības, informācijas un tūrisma centrs, Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”, Elīnas Zālītes memoriālā māja, Trapenes novadpētniecības māja un Virešu novadpētniecības istaba, strādā ļoti veiksmīgi. Izveidots kopīgs Dižgaru ceļš, kolosāla programma. Iepriekš cilvēki nepārtraukti cīnījās katrs par savu pagastu – lai manā iestādē būtu. Tagad ir sajūta, ka domājam vienoti. Uzskatu, ka Iveta Kovtuņeko to ļoti veiksmīgi dara.”

Stāvlaukuma nav

Tomēr palicis arī nepaveiktais – solīts, ka pie Virešu Saieta nama izbūvēs stāvlaukumu. “Nekā. Projektu izstrādāja, bet nedeva atļauju gar ceļa malu izveidot šo laukumu.” Tomēr, meklējot risinājumu, iepretim Saieta namam veikta dubultā ceļa asfalta apstrāde. Arī plānotā interaktīvā karte par Apes novada teritorijā esošajiem īpašumiem uzņēmējdarbībai un investīcijām nav izveidota.
Savukārt amatieru kolektīvu darbību atbalsta, un novadā aktīvi darbojas kā seniori, tā jaunieši.
“Uzlabojumi vērojami arī sporta jomā, tūrisma nozarē un infrastruktūrā, piemēram, izveidots sporta laukums Virešos, arī Gaujienā. Regulāri sakopj tūrisma objektus. Tiek realizēti dažādi LEADER projekti. Arī studentus Apes novadā atbalsta, galvojot studiju kredītus, lai viņi pēc studijām atgrieztos dzīvot un strādāt novadā. Lai arī šādu studentu nav daudz, tomēr atbalsts ir,” norāda deputāte.

Uzņēmējiem labo ceļus

Pie uzņēmējdarbības atbalsta deputāte min Eiropas fondu finansējuma piesaisti, piemēram, ceļu uzlabošanai. “Gaujienā realizēts pārrobežu projekts nogāzes sakārtošanai, arī tā ir uzņēmējdarbības atbalstīšana, jo, piemēram, Dižgaru ceļā viens posms nonāk Gaujienā. Ja tur būs sakārtota vide, tūristi vēlēsies ēst pusdienas Gaujienā, kas atkal ir par labu uzņēmējiem,” spriež deputāte. Vēl viņa min ceļu sakārtošanu – Virešos pie ogu audzētājiem Vilemsoniem, sakārtots ceļš uz trīs fermām Virešos un uz “Augstkalniem”. Izveidotas tirgus nojumes mājražotājiem Apē.

Darbs ar jauniešiem

Darbā ar Apes novada jaunatni “Vireši” bija plānojuši aktivizēt jaunatnes darba speciālista darbu – tas arī noticis, bet šobrīd speciāliste ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. U. Reķe uzskata, ka ar jauniešiem novadā strādāts maksimāli. “Darbojas Apes jauniešu apvienība “Sliedes”, Gaujienā ļoti daudz strādā ar jauniešiem. Rīko pasākumus, nometnes, sportiskās aktivitātes, bez visa jaunatnes speciālista.

Karjeras projekta ietvaros karjeras konsultante Laura Pope brauca uz visām skolām, mācot realizēt programmas, kas attīsta jauniešos uzņēmējprasmes. Daudz aktivitāšu notiek arī jaunatnes iesaitē, izglītošanā un izklaidēšanā,” saka U. Reķe.

Uzlabojumi domes darbībā
Domes darbā solīts uzlabot informācijas apmaiņu starp domes darbiniekiem. “Šoruden tas ir apsīcis, iepriekš mēneša pirmajā pirmdienā iestāžu vadītājiem bija sanāksmes. Bet, kad ir būtiski jautājumi, mēs nākam kopā. Gan grāmatveži, gan tūrisma pārstāvji. Tāpat tiek uzaicināti savas jomas speciālisti, piemēram, mums bija speciālists, kurš dalījās zināšanās par darbu ar grāmatvedības programmu. Arī šajā ziņā viss notiek.”

Ir rīkotas arī iedzīvotāju sapulces. Gaujienā – projektu un skolu reorganizāciju dēļ. “Uzskatu, ka ir pieņemti arī sabiedrībā izdiskutēti lēmumi. Piemēram, par iepriekšminēto aģentūru, kad lēmuma projekts tika izsūtīts, tad vispirms sasauca iestāžu pārstāvjus, lai uzzinātu viņu viedokli par nolikumu, kā tas izstrādāts. Tikai pēc šādām efektīvām sanāksmēm tiek veidots pārdomāts budžeta izlietojums Apes novadā. Vienmēr var vēlēties labāku informācijas apriti, jo vadīt iestādi ir labi tad, ja tev ir informācija, arī par sliktām lietām. Ja laikus zini esošo situāciju, vari skaidrot saviem darbiniekiem, un arī viņiem atdeve darbā ir pilnīgi cita. Piemēram, par novadu apvienošanos, kas un kā notiks, neviens nezina. Ir nemiers, kas mūs sagaida,” atzīst U. Reķe.

Strādājuši labi
Kopumā deputāte Apes novada domes darbību šajos gados vērtē kā veiksmīgu. Viņasprāt, vēlētāju apvienība “Vireši” paveikusi 70 % no vēlēšanu programmā solītā. “Protams, jebkurā darbā un jebkuram gadās neveiksmes un veiksmes. Manuprāt, Apes novada domē esam labi sastrādājušies un strādājam. Finansējumu sadala pēc iespējas loģiskāk. Protams, katram deputātam ir jāpacīnās par savu ieceri un tā jāpamato,” saka U. Reķe.

Viņa atzīst, ka arī pašai nācies Apes novada domē pastāvēt par saviem lēmumiem, ierosinājumiem. Arī tad, kad spriests par skolu reorganizācijām, sākotnēji domāts par to, ka Vidagas skolā jāatstāj 1.- 6. klase. “Tomēr mēs iesniedzām savu priekšlikumu, ka vēlamies kādam pievienoties un būt kādas skolas daļa, jo redzējām, ka varam pastāvēt tādā veidā. Mazajā novadā to visu vieglāk darīt. Jā, valdība “nogriež” naudu un nedod kredītus maziem novadiem, bet mēs domājam vairāk tieši saimnieciski. Mums ir vēlētāju apvienības, jo dzīvojam viens pie otra, blakus pagastos. Mums nav politisko partiju un cīņas par to, kura partija ko sagrābs, neņemot vērā citu partiju priekšlikumus. Apes novada dome strādā pēc principa – ja priekšlikums ir loģisks, ir realizējams un, ja kādai cilvēku grupai no tā ir labums, tad darām!”

– Vai satrauc novadu apvienošanās laikā iespējamās pārmaiņas izglītības jomā?

– Bažas ir par Vidagu, jo bērnu skaits ir mazs. Bet, manuprāt, kolektīvs audzēkņus vienmēr ir sagatavojis atbilstoši katra spējām. Ja mūsu bērns aiziet uz kaimiņu novada skolu un nākamajā mācību gadā republikā iegūst 1. vietu matemātikas olimpiādē, tad ir ielikti labi pamati.

Katrā ziņā, būs savādāk. Ļoti ceru, ka apvienošanās neietekmēs mūsu skolas. Loģiski, ka Smiltene noteiks gala lēmumu. Ļoti ceru, ka attīstīties varēs arī pagasti, ne tikai Smiltene.

Kā novadu reforma ietekmēs pagastu iedzīvotājus?

– Domāju, ka neko diži iedzīvotājiem tas nemainīs. Mainīsies novada nosaukums. Iestādēm būs sarežģītāk visas reģistrācijas, papīru lietas. Jautājums, kas būs tie pakalpojumi, pēc kā cilvēki brauc uz domi. Šobrīd viss notiek elektroniski. Protams, vecākiem cilvēkiem būtu grūti. Bet es ceru, ka visur paliks bibliotēkas, un lielākā daļa bibliotekāru ir zinoši, var šiem cilvēkiem palīdzēt noformēt iesniegumus, apmaksāt rēķinus. Bibliotekāri kļūst par palīgiem tiem, kuri to neprot.

– Cik aktīvi ir iedzīvotāji pieņemšanās?

– Pie manis iedzīvotāji nav daudz nākuši ar saviem jautājumiem. Bet ir tādi, kuri ik pa laikam pastāsta par citiem cilvēkiem, kuriem, piemēram,vajag palīdzību. Ir situācijas, kad ziņo par nebūšanām.

Ņemot vērā Unas Reķes politisko pieredzi, vai plānots piedalīties nākamajās pašvaldību vēlēšanās?

– Vai tā ir politiskā pieredze, tas ir jautājums. Mēs, Apes novads, esam mazs. Pirmo reizi esmu novada domes deputāte, pirms tam vienu brīdi biju deputāte Virešu pagastā, neesmu nevienā partijā. Nevaru un arī nevēlos būt nevienā partijā. Novērots – kad cilvēki aiziet partijās vai uz Saeimu, tad sākotnēji šķiet, ka cilvēks ir “sakarīgs”, bet tad viņš kaut kā mainās, un ne tajā pozitīvākajā virzienā. Tāpēc arī nākotnē neesmu plānojusi iesaistīties vēlēšanās.

VIEDOKLIS

Par iedzīvotājiem nedomā
“Dome kaut ko Apes novada labā dara, bet tas ir izdzīvošanas princips. Iedzīvotāju skaits ir krasi samazinājies. 2021. gadā nekustamā īpašuma nodokļa slogs pieaugs, un līdz ar to laukos palikušie maksās lielāku nodokli, nekā pirms 20 gadiem, kad iedzīvotāju bija vairāk. Uzskatu, ka domes apzinātas vai neapzinātas darbības vai bezdarbības rezultātā iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Viss skaistais lauku attīstības plāns, ko Ekonomikas vai Zemkopības ministrijas izstrādājušas, ir vienkārši sasmērēts papīrs.

Jā, novadā sakārto ceļus. Trapenē pēdējam atjaunotajam ceļam uzlēja cieto segumu, vienīgā atšķirība, kad bija zemes ceļš – nav putekļu. Braucot pa šo ceļu, zobu plombas krīt ārā. Kāda ir šī ceļa kvalitāte, un vai par to kāds atbild?

Es apzinos, ka, iespējams, pieejamie resursi ir ierobežoti, bet neesmu dzirdējis, ka Apes novads valsts līmenī būtu tiecies saņemt lielāku naudu. Domē ir atsevišķi darbinieki, kuri sūta vēstules un lūgumus ministrijām, īsti neizvērtējot, vai tas vispār ir parastajam cilvēkam vajadzīgs.

Apes pašvaldības aparāts ir milzīgs. Tos visus darbus, ko novadam vajadzētu izdarīt, paši darbinieki varētu darīt. Kad pirms pieciem gadiem vēlējos uzzināt informāciju domē, sadarbība bija zibenīga. Tagad vēl joprojām uz pēdējo vēstuli atbildi neesmu saņēmis. Visa pašvaldību un valsts shēma ir uztaisīta tā, ka notiek vienkārša atrakstīšanās: “Mēs par to neatbildam, par to atbild cita ministrija.” It kā mēs esam saistīti, bet patiesībā neesam, jo neviens nezina, ko otrs dara.
Trapenē likvidēja kurtuvi, kas sildīja visas centra mājas, lai uztaisītu sporta zāli, priekš kam? Trapenē ir palikušas sešas klases, nākamgad Apē nebūs vidusskola, Gaujienā vidusskolas nav. Ja uzņēmējdarbības šeit nav, cilvēku te nav. Lauki nevienam nav vajadzīgi.

Tāpat pašvaldības savus īpašumus var nekopt, Trapenes centrā, 100 metrus no skolas, 50 metrus no muzeja ilgus gadus bijusi izgāztuve. Jebkuram privātajam īpašniekam par to uzliktu sodu, pašvaldības par to sodītas netiek, par to neviens neatbild.

Cilvēki aiziet no darba pašvaldībā, jo atalgojums par to, ka viņi pļauj latvāņus, nav adekvāts. Tajā pašā laikā pašvaldības darbinieki katru gadu sev palielina algas. Kur ir kārtība! Laukos vispār vajadzētu maksāt cilvēkiem par to, ka mēs te vispār dzīvojam.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.