Reklāma

Turpmāka attīstība iespējama tikai apvienojoties

2017. gada pašvaldību vēlēšanās Apes novadā vislielāko vēlētāju atbalstu guva apvienība “Mēs savam novadam”, par kuru nobalsoja 49,26 % balsstiesīgo, iegūstot domes sastāvā četras vietas. Domē iekļuva Astrīda Harju, Jānis Liberts, Iluta Apine un Ivars Kalniņš. Lai arī šķita, ka viss ir skaidrs – A. Harju turpinās vadīt Apes novadu, kā to darīja iepriekšējos divus sasaukumus, tomēr priekšsēdētājas krēslā viņa pavadīja tikai nepilnu mēnesi, jo pieņēma piedāvājumu kļūt par Saeimas deputāti, līdz ar ko Apes novada domes deputātiem bija jāizraugās jauns vadītājs. Vienbalsīgi par priekšsēdētāju ievēlēja vietnieku Jāni Libertu. A. Harju pēc pusotra gada beidzot pildīt Saeimas deputāta pilnvaras, J. Liberts tomēr saglabāja priekšsēdētāja vietu. Valstī īstenojoties teritoriālajai reformai, kas paredz jau nākošgad Apes un Raunas novadiem apvienoties ar Smiltenes novadu, J. Liberts būs pēdējais Apes novada vadītājs.

Labums visiem pagastiem

“Šie trīs gadi bijuši ražīgi. Esam izdarījuši diez gan daudz labu lietu. Viss, kas novadā paveikts, nav tikai mūsu apvienības nopelns, bet visu deputātu un komandas. Iebraucot novadā, pārmaiņas ir redzamas. Apes pilsētas centrs ir daudz sakoptāks. Ir atjaunots Apes tautas nams, sakārtota apkārtne ap veikaliem, D. Ozoliņa Apes vidusskolā atjaunojām apkures sistēmu. Apē daudzām mājām pievilkām ūdensvadu, ne tik viegli iet ar kanalizācijas sistēmas ierīkošanu privātmājām. Drīz sāksies vērienīgi darbi Avotu ielā. Katrā pagastā ir kaut kas izdarīts. Plānveidīgi katrā pagastā un arī pilsētā esam apstrādājuši ceļus ar dubultās virsmas tehnoloģiju. Par ceļiem esam domājuši visur. Mūsu nostāja ir līdzīgi finansējumu izdalīt visiem pagastiem. Neviens nav aizmirsts,” saka J. Liberts. Virešu pagastā ierīkota bioloģiskā attīrīšanas iekārta, nobruģēts laukums pie skolas, izveidota āra lasītava bibliotēkai, tīrīta Gauja. Trapenē atjaunota apkures sistēma sociālās aprūpes centrā, iztīrīts Peldu dīķis, uzbūvēts hokeja laukums, veikti darbi kultūras namā, šoruden ierīkos rotaļu laukumu.

Gaujienā remontēts tautas nams, kam nomainīts arī jumts. Šobrīd Gaujienā notiek projekta “Dabas gars” darbi, kas paredz mūra stiprināšanu un parka sakārtošanu. “Gaujienā lieli līdzekļi ieguldīti centrālapkures sakārtošanā, iegādājoties un uzstādot jaunu apkures katlu, izbūvējām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu drenāžas laukumu, rekonstruējām stadionu. Uz citām telpām, no pils ēkas uz Gaujienas pamatskolas ēku, pārcēlām Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolu un pirmsskolas grupu, Gaujienas mūzikas un mākslas skolu. Jaunās telpas ir atbilstošas mūsdienu prasībām. Jā, lēmums par pils atstāšanu bija grūts, taču jādomā par audzēkņiem, lai viņiem būtu ērti un labi mācīties. Pašvaldība nav domājusi pils ēku pārdot. Meklēsim finansējumu, lai to sakārtotu. Ja kādreiz izskanējusi doma, ka pašvaldība ēku pārdod, tas ir pilnīgi nepareizi. Primāri pašvaldība pati mēģinās piesaistīt Eiropas finansējumu,” apgalvo J. Liberts.

Daudz pārmaiņu izglītībā

Pārmaiņas ar Gaujienas izglītības iestāžu telpām nav vienīgās sasaukuma laikā notikušās reformas izglītībā. Vidagas Sikšņu pamatskolu reorganizēja par mācību punktu, Trapenes pamatskola kļuva vien par sākumskolu, D. Ozoliņa Apes vidusskolā šogad pēdējo gadu nodrošina vidējo izglītību. “Šis gads izglītībā ir zemākais punkts. Skolēnu skaits ir vismazākais. Ja nekas radikāli nemainīsies un iedzīvotāji neizceļos prom no novada, jau nākamgad vajadzētu būt skolēnu skaita pieaugumam. Attiecībā uz vidusskolu – nevarējām nodrošināt kritērijus, lai saņemtu valsts finansējumu. Nebija pietiekošs skolēnu skaits, un arī kvalitāti nevarējām nodrošināt. Visi deputāti bijām vienisprātis, ka mūsu iedzīvotājiem jāsaņem pilnvērtīga izglītība. Nemānot. Vienīgā iespēja bija finansēt pašiem, bet tā būtu nelietderīga līdzekļu izmantošana. Kamēr varējam izpildīt kritērijus, vidusskola bija,” saka J. Liberts.

Viņš atklāj – jaunveidojamajā Smiltenes novadā vienojušies, ka būs viena vidusskola: Smiltenē. “Raunā, Gaujienā un Apē būs pamatskolas. Sākumskolas būs atkarībā no skolēnu skaita. Mums sākumskola ir Trapenē. Ja audzēkņi būs, nelikvidēs. Tas pats attiecas uz mācību punktu Vidagā. Taču vienojāmies, ka tur, kur pašreiz ir pirmsskolas izglītības iestādes, tās noteikti saglabāsies un arī būs nākotnē,” skaidro J. Liberts. Pamatskolas zināšanas var apgūt Apē un Gaujienā. Kur izvēlas pamatskolas posmā mācīties Virešu un Trapenes pagastu bērni? “Tas ir dažādi. Sākumā vairāk izvēlējās Api, taču šogad, redzot, ka Gaujienā mūzikas un mākslas skolu un pamatskolu pārcēla uz jaunām telpām, daudzi audzēkņi izvēlas mācīties Gaujienā. Jā, bērniem ir agri jāceļas, lai nokļūtu skolā. Piemēram, Trapenes bērni autobusā kāpj jau pulksten 7.20. Diemžēl tā ir,” teic J. Liberts.

Jaunas iestādes un darbinieki

Pēdējos gados Apes novadā darbu sākušas divas jaunas pašvaldības iestādes – “Komunālā saimniecība” un “Apes kultūras un tūrisma centrs”. J. Liberts norāda, ka abu iestāžu izveidošana sevi ir attaisnojusi, taču būtisks ir cilvēciskais faktors – šī brīža abu iestāžu vadītāji, attiecīgi Gundars Pihlis un Iveta Kovtuņenko, esot īstajā vietā un savu darbu dara ļoti labi. “Komunālajā saimniecībā resursi tiek koncentrēti vienā vietā, lai apkalpotu visu novada teritoriju. Ir paveicies ar iestādes vadītāju, bet dažreiz gribētos arī lielāku aktivitāti no viņa komandas. Savukārt kultūras un tūrisma nozarē strādājošos I. Kovtuņenko ir spējusi iedvesmot. Visi ir sasparojušies, pamodināti no miera un aizrautīgi strādā. Rezultāts ir ļoti labs,” saka J. Liberts.

Pērn “Komunālajā saimniecībā” darbā pieņemti divi būvnieki. “Tagad salīdzinoši mazus remontus varam veikt paši. Esam tikai ieguvēji, ieekonomējam līdzekļus, jo firmu algošana izmaksā vairāk. Darbā pieņēmām arī vides speciālistu, kurš atbildīgs par pilsētas kopējo noformējumu. Manā skatījumā, ikvienam, kurš iebrauc pilsētā, ir jājūt, ka tā ir sakopta un ar pārdomātu noformējumu. Pilsētai jābūt sakārtotai ne tikai svētku reizēs, bet arī ikdienā. Attiecībā uz pagastiem vides speciālists iesaka, kā un ko labāk darīt, bet darbus dara pagastos cilvēki uz vietas. Arī šis darbinieks ir attaisnojis sevi,” domā J. Liberts.

Apvienošanās – attīstības vārdā

Vēl 2018. gadā intervijā laikrakstam J. Liberts izteicās, ka negrib apvienoties ar kādu citu novadu. “Diemžēl tāda iespēja nepastāvēja. Kāpēc atbalstīju reformu? Ar to finansējumu, kas pieejams mazajiem novadiem, attīstīties nevar. Varam vilkt garu, bet ne attīstīties. Mums nav tik lielas pieejas struktūrfondiem kā Smiltenes un Alūksnes novadu pašvaldībām, kas ir attīstības centri. “Savā sulā” varētu turpināt vārīties. Lai naudu iegūtu arī mazie novadi, reformai bija jābūt. Ja redzētu kādas attīstības iespējas, Apes novads varētu palikt pats par sevi. Pēdējos divos gados nevarējām pat dabūt kredītu autobusa iegādei, vai tas ir normāli? Diemžēl tāda ir situācija valstī. Piemēram, apkures sistēmu atjaunojām, atlicinot naudu un atsakoties no kādiem darbiem vai lietām,” teic J. Liberts.

Saprotot, ka teritoriālā reforma notiks un nav atliekama, jautājums, ko iedzīvotāji cits citam uzdod – kāda būs dzīve Smiltenes novadā? Vai labāka? “Man kā iedzīvotājam nekas īpaši nemainīsies. Es ļoti ceru, ka pakalpojumi, kā solīts, paliks tajā pašā līmenī. Domāju, ka nauda infrastruktūras uzlabošanai atnāks arī uz Trapenes pagastu,” norāda J. Liberts. Jautāts, kādēļ atbilde skan kā iedzīvotājam, nevis novada vadītājam, un vai tas nozīmē, ka Smiltenes novada domes vēlēšanās nestartēs, J. Liberts atbild izvairīgi. “Neatkarīgi no tā, startēšu vai nē, es būšu iedzīvotājs. Esmu skaidri nolēmis, ko darīšu, bet, lai to uzzinātu, būs jāpagaida līdz vēlēšanām jeb sarakstu veidošanai,” teic J. Liberts.

Nomale jebkurā gadījumā

Iedzīvotāji ir izteikuši bažas, ka Apes novada teritorija būs tālākā Smiltenes novada nomale, tādēļ attīstības nebūs. “Bet arī Alūksnes novadā mēs būtu nomale, tāpat kā Smiltenes novadā. Vidū būtu tad, ja būtu Apes novads. Tā diemžēl nav. Ar to, protams, jārēķinās. Sarunās, gatavojot apvienošanās projektu, pamatnostāja nav mainījusies – būs atbalsta centri Raunā un Apē. Neviens iedzīvotājs nemanīs, ka dzīvojam kādā citā novadā. Ja nu vienīgi manīs to, ka vairāk līdzekļu ieguldīts, piemēram, vides sakārtošanā,” teic J. Liberts.

Solītais izdarīts

J. Liberts pārliecinoši teic, ka visu priekšvēlēšanu programmā solīto ir izpildījuši. Tomēr portālā www.aluksniesiem.lv iedzīvotāju aptaujā atklājas cita aina. Pēc iedzīvotāju domām, nav izpildīts neviens solījums. “Man ir žēl to cilvēku, kuriem tā šķiet. Vai viņi vispār ir no Apes novada, vai viņi ir bijuši un redzējuši, kā dzīvojam Apes novadā? Lai viennozīmīgi pateiktu, ka nekas nav izdarīts, jābūt aklam. Vai šie cilvēki ir lasījuši vēlēšanu programmu?” retoriski jautā J. Liberts.

Vai Apes novads juta kādu pienesumu, laikā, kad A. Harju pildīja Saeimas deputāta pienākumus? “A. Harju Saeimā nokļuva laikā, kad beidza pastāvēt deputātu kvotas. Nekādu finansējumu papildus nesaņēmām. Vienīgais, ko ieguvām – vienmēr zinājām, kas notiek valdībā un ko plāno. Mūsdienās daudz maksā arī informācija,” saka J. Liberts.

– Kādu nostāju un kāpēc jūs personīgi atbalstāt: Apes novadam teritoriālās reformas laikā pareizāk ir pievienoties Smiltenes novadam, kā tas jau nolemts, vai tomēr vajadzēja apvienoties ar Alūksnes novadu?

Jānis Liberts: – Jomās, kurās jau esam sadarbojušies ar Smiltenes novadu, sadarbība izveidojusies uz līdzvērtīgiem pamatiem. Ar Smiltenes novadu ir izveidots arī kopējs civilās aizsardzības plāns. Sarunas vedām gan ar Alūksnes novadu, gan Smiltenes. Nosliecāmies par labu uzņēmējdarbības, nevis tūrisma attīstībai. Alūksnes novadā ir izteikts atbalsts tūrismam, bet Smiltenes novadā – uzņēmējdarbībai. Ar deputātiem ilgi diskutējām par šo jautājumu. Vienojāmies, ka bez nopelnītās naudas ir grūti attīstīt teritoriju, bet nauda pašvaldībai tiek “nopelnīta” caur nodokļiem. Ja ir attīstīta uzņēmējdarbība, tad nauda ienākt pašvaldībā caur nodokļiem.

Astrīda Harju: – Tas faktiski izveidojās vēsturiski. Lai varētu pilnvērtīgi pildīt pašvaldības funkcijas, bija punkti, kā mums trūka. Meklējām sadarbības pašvaldību, kam varētu deleģēt būvvaldes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Ar Smiltenes novadu sadarbība bija abpusēji laba. Smiltenes novads bija ieinteresēts, atsaucīgs un arī izmaksu ziņā pakalpojumi bija samērīgi. Pretēji tam, mēs vīlāmies sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. Izvērtējot visus plus un mīnusus, saskatījām vairāk ieguvumu, apvienojoties ar Smiltenes novada pašvaldību.

– Kādas sarunas Apes novada domes vadībai jau ir notikušas ar Smiltenes novada domes vadību, lai diskutētu, kāda būs Apes novada iedzīvotāju dzīve apvienotajā Smiltenes novadā? Kas tieši jau ir nolemts? Cik Apes novada domes administrācijas darbinieki tiks atlaisti no darba, jo skaidrs, ka visus vairs nevajadzēs.

Jānis Liberts: – Sarunas notiek. Esam iepazinuši, kā darbs notiek katrā pašvaldībā. Lēmuši neko neesam. Ir noslēgts līgums ar firmu, kas izstrādā apvienošanās projektu. Tas būs skatījums no malas, kā novadam būtu jāstrādā. Paralēli tam mēs izstrādāsim savu versiju jeb piedāvājumu, kā, mūsuprāt, novads varētu strādāt. Ar firmas izstrādāto piedāvājumu tiks iepazīstināti visu domju deputāti un arī iedzīvotāji. Runājot par darbiniekiem – jā, tik daudz darbinieku, kā ir šobrīd un tādā sastāvā, nevajadzēs. Taču ir doma veidot atbalsta centrus Raunā un Apē, tādēļ darbinieki būs vajadzīgi.

Astrīda Harju: – Šobrīd visās trīs pašvaldībās iepazīstam, kā funkcijas tiek veiktas katrā teritorijā, kādus pakalpojumus saņem iedzīvotājs. Konkrēta plānojuma vēl nav. Apvienošanās projektu, kāda būs administrācijas struktūra, kā noklāsies pakalpojumi un kas kurā vietā paliek, izstrādā Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde ar komandu. Par darbiniekiem neko konkrētu lēmuši neesam. Smiltenes novada redzējums un solījums ir, ka gan Raunā, gan Apē paliek atbalsta centri kā normāli administratīvie centri ar vietējiem pakalpojumiem. Darbinieku iespējamā darba slodze ir krietni lielāka, kā varētu plānoties citā novadā.

– Kā 2021. gadā veidos Apes novada budžetu? Pusi Apes novada domes deputāti, otru pusgadu – Smiltenes novada deputāti? Valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldībām samazinās par 5 % – ko tas nozīmēs Apes novadam, no kā nāksies atteikties, ko samazināt?

Jānis Liberts: – Likums paredz budžetu veidot visam gadam. Tā arī darīsim, lai varētu strādāt visu gadu. Dzīve Apes novadā nebeigsies ar 2021. gada 1. jūliju. Jaunajam novadam budžeti būs jāapvieno mēneša laikā. Kādi būs prognozējamie ieņēmumi, grūti spriest. Ja 80 % vietā ienākumu nodoklis pašvaldībām būs 75 %, būs ļoti grūti un dramatiski. Nevar aizmirst, ka palielinās arī GMI, ko izmaksā pašvaldība, minimālo algu valstī. Varbūt to izlīdzinās caur dotācijām. Savulaik jau par 1 % samazinājumu bija lieli ķīviņi un pretenzijas, tad noņemot uzreiz 5 %, pašvaldībām būs sarežģīti strādāt.

– Kādēļ Apē arvien nav muzeja?

Astrīda Harju: – Prioritāte bijusi lielie infrastruktūras objekti – ielas, ceļi, ūdensvadi, izglītības iestādes, sporta bāzes. Tās ir lietas, kas īpaši nepieciešamas, lai cilvēki šeit dzīvotu un strādātu. Savulaik plānojām muzeju veidot pie tautas nama, kur jau atjaunojām ēkas jumtu un tapa meti. Ņemot vērā finanšu iespējas nākotnē un lietderību, ir redzējums muzeju veidot E. Zālītes memoriālajā mājā. Muzeja būtība laika gaitā ir mainījusies. Ekspozīcijai jābūt mainīgai, ar virtuālo ceļojumu jeb piedāvājumu. Ceram līdz novadu apvienošanai ekspozīciju iekārtot.

– Kādēļ nav realizēts iesāktais projekts Apē, Skolas ielā tranzīta ceļam P19 no Rūpniecības, Ganību, Skolas ielas krustojumā uz šoseju A2?

Astrīda Harju: – 2017.gadā man bija sarunas ar Satiksmes ministriju, ka saņemsim valsts dotāciju 750 000 eiro apmērā šiem 800 metriem tranzīta ielas posma. Bija jāpieņem drosmīgs pašvaldības lēmums, ka ejam arī ar savu finansējuma daļu. Šo lēmumu deputāti nepieņēma. Šobrīd programmas, kurā varētu veikt darbus, nav. Esmu ievadījusi sarunas ar Smiltenes novada vadību par to, ka pirmais darbs, ko redzu Apē, ir šo 800 metru sakārtošana, jo tas ir stratēģisks mezgls uzņēmējdarbībai. Jau šobrīd Smiltenes novada pašvaldība to akceptēja un piekrīt, ka tā tiešām ir prioritāte. Ceru, ka tuvākajā nākotnē tas tiks izdarīts.

VIEDOKĻI

Strādājuši labi

“Apes novads ir mazs, kompakts un strādā pēc vienlīdzības principa – visu godīgi sadala “uz galviņām”. Dalot naudu, vienmēr ir skatījušies, ko kuram pagastam vajag un proporcionāli sadalīti. Mazais novads šajā ziņā ļoti labi strādājis. Ir prieks, ka pēdējā sasaukuma laikā sakārtoti ceļi, uzklājot dubulto virsmu, uzlabota infrastruktūra, remontētas skolas, bērnudārzs. Vai ir bijis kas slikts? Neko konkrētu nevaru pateikt. Ir teiciens – lai kāda labība būs, nekad nebūs laba. Tauta ir tauta un vienmēr būs neapmierināta ar valdošo varu. Uzskatu, kopumā novads strādājis labi. Apzinos, ko novads reāli var. Var jau gribēt sapņu pilis, bet vai vajag. Kā dzīvosim jaunajā novadā? Vadība šobrīd pie tā strādā, domāju, ka mums būs sava vieta un nākotnes attīstība tiek plānota. Sadarbība ar Smilteni jau notiek, cik man ir informācija. Vienalga, vai novadu pievienoja Smiltenei vai pievienotu Alūksnei, būsim nomale tik un tā.”

Šī nebūs pēdējā reforma

“Vai jūtu kādu labumu no pašvaldības? Nezinu. Kaut ko jau viņi dara, rušinās, bet vai es kā uzņēmējs to jūtu, grūti atbildēt. Reizēm bijis kāds pieredzes apmaiņas brauciens, ko dome organizējusi. Kādu gan vairāk labumu var gribēt. Kopumā vērtējot, šie četri gadi ir bijuši labi, attīstība notiek. Kā lielie Rīgas kungi ļauj, tā mazie te dara. Savādāk nevar būt. Kāda būs dzīve Smiltenes novadā? Nekas nemainīsies. Pēc būtības viss būs kā tagad – ja man no domes ko vajag, varu sazināties elektroniski. Nav nekādas atšķirības, kur iestāžu cilvēki sēž, tikpat labi varētu sēdēt Briselē. Vienīgais, ko vajag uz vietas – sociālo dienestu, lai var reāli cilvēkiem palīdzēt.

Vieta, kur atrodas mana saimniecība, bijusi Valkas apriņķī, Jaunlaicenes novadā, Alūksnes rajonā, Apes novadā, tagad būs Smiltenes novadā. Kāda man jelkad no tā bijusi jēga? Nedomāju, ka šī būs pēdējā reforma. Pārdala siltas vietiņas un viss.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.