Tūrisma uzplaukums – veiksmes stāsts Alūksnes novadam

No partijas “Vienotība” Alūksnes nodaļas 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Alūksnes novada domē ievēlēti trīs deputāti – Dzintars Adlers, Maruta Kauliņa un Askolds Zelmenis. Ar 1. kārtas numuru sarakstā startēja Dz. Adlers, kurš ieguva 1242 vēlētāju balsis (342 plusus un 209 svītrojumus). 2. kārtas numurs bija M. Kauliņai un 1341 vēlētāja atbalsts (382 plusi un 150 svītrojumi). Trešajā vietā ierindojās A. Zelmenis, saņemot 1174 vēlētāju balsis (201 plusu un 136 svītrojumus). Dz. Adlers kļuva arī par Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieku, domes Tautsaimniecības komitejas vadītāju.

Virsmērķis – iedzīvotāju labklājība

Pārskatot “Vienotības” Alūksnes nodaļas deputātu kandidātu paveikto un nepaveikto šī deputātu sasaukuma laikā, redakcija par pamatu izmantoja priekšvēlēšanu programmu. Tā sākas ar saukli “Alūksnes novads ir drošas mājas laimīgai dzīvei un pašvaldības darbs – iedzīvotāju labklājībai.” Domē ievēlētie deputāti strādājot līdz šim uzsvaru likuši uz jaunām darbavietām, ražošanu un tūrisma nozares attīstību, ko alūksnieši vērtē ar dalītām jūtām. “Jā, tas bija virsmērķis – strādāt iedzīvotāju labklājībai. Taču tā nevar veidoties, ja nav pietiekamu ieņēmumu novada iedzīvotājiem un pašvaldībai. Tas ir savstarpēji saistīts. Tādēļ ir ļoti svarīgi izprast ražošanas un tūrisma nozīmi, jo šie ienākumi veido mūsu novada kopproduktu, kas veicina iedzīvotāju labklājību,” skaidro Dz. Adlers. Viņš norāda – katrs tūrists, kurš iebrauc mūsu novadā, veido novada ekonomiku, dienā šeit atstājot vidēji 66 eiro. “Ja šo skaitli pareizināsim ar iebraucēju skaitu, veidojas ievērojama summa,” saka Dz. Adlers un skaidro, ka līdz ar tūristu plūsmas palielināšanos attīstās un stiprinās arī vietējie uzņēmēji. Viņiem ir iespēja radīt jaunus pakalpojumus, objektus, rodas darbavietas, kas nodrošina atalgojumu darbiniekam un nodokļu ieņēmumu pašvaldībai. “Tas ir svarīgākais, no kā veidojas mūsu novada attīstība,” saka Dz. Adlers.

Dzintars Adlers: “Līdz šim novads tik nozīmīgus ieņēmumus, pārdodot tūrismu un kultūru, nekad nav iekasējis.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iedzīvotājiem patiešām ir svarīgi, lai būtu “drošas mājas laimīgai dzīvei”, tomēr, šķiet, ne tuvu tam visi tā šeit, Alūksnes novadā, jūtas. “Ja cilvēkiem būs darbavietas, investori mūsu novadā investēs. Ja būs ieņēmumi, varēsim justies droši gan izglītības, sociālajā un citās jomās, būs brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tas viss atkarīgs no novada ekonomiskās situācijas. Vienmēr esmu uzsvēris, ka prioritāri jārūpējas par jaunu darbavietu radīšanu. Tiklīdz darba nav, cilvēki aizbrauc, novads sāk zaudēt darba spējīgos iedzīvotājus. Pašlaik aktīvi ir tikai 9600 nodokļu maksātāji,” norāda deputāts.

Budžets samazinājies

Tomēr nākamā gada pašvaldības budžets ievērojami samazinās – līdz ar to mazinās arī iedzīvotāju drošības sajūta. Pašvaldības budžets nākamajam gadam būs 11,79 miljoni eiro, no kuriem tikai nepilni septiņi miljoni eiro iekasēti no iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa. Pārējos 4,7 miljonus eiro piešķir valsts no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. “Pašvaldības budžets ir vēl viens instruments, kā mums veiksmīgāk saimniekot savā novadā. Desmit gadu laikā novadā esam zaudējuši aptuveni 4000 iedzīvotāju, tajā pašā laikā amata vietu skaits pašvaldībā nav ievērojami mazinājies. Tas ir ļoti bīstami, jo šīm proporcijām jāpievērš ļoti liela uzmanība, lai mēs nākotnē ar iespējamo budžeta kritumu varētu nodrošināt visu pašvaldības iestāžu veiksmīgu darbību, atlicinot naudu arī novada attīstībai,” domā priekšsēdētāja vietnieks.

Profesionālu finanšu līdzekļu pārvaldības trūkumu Dz. Adlers pieskaita pie nepaveiktajiem priekšvēlēšanu solījumiem. To viņš skaidro arī ar situāciju, ka, lai gan “Vienotības” Alūksnes nodaļa visus šos gadus bijusi domes priekšgalā, tā nav bijusi vadošā. “Neesam ieņēmuši novada mēra amatu, lai varētu vērtēt mūsu vadīšanas stilu, rokrakstu un sadarbību ar valsti. Mums nav bijusi iespēja būt noteicējiem budžeta veidošanā, kā koalīcijas partneri esam tā veidošanas dalībnieki un disciplinēti politiskie partneri “Zaļo un zemnieku savienībai”,” saka Dz. Adlers.

Ir perspektīva

Lai gan “Vienotības” tiešā pārraudzībā nav bijusi sociālā un veselības joma, Dz. Adlers ieguldījumu saskata arī šajā virzienā. “Mūsu partijas biedre, Alūksnes novada domes deputāte Maruta Kauliņa veiksmīgi vada Alūksnes slimnīcu, piesaistot jaunus un talantīgus speciālistus, kuri sniedz jaunus pakalpojumus, kā arī šie speciālisti kalpo kā garants mūsu slimnīcas stabilai nākotnei,” saka deputāts. Tāpat viņš uzskata, ka izdevies labiekārtot telpas feldšerpunktiem lauku teritorijā, sniedzot iespēju apmeklēt ģimenes ārstu tuvāk savai dzīvesvietai.

Savu ieguldījumu saredz arī sociālajā jomā, jo atbalstīta jauna pansionāta atvēršana Mālupes pagastā. “Arvien vairāk uzrunājam uzņēmējus attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, šobrīd tas nav īpaši izdevies, bet, domāju, tas ir tikai laika jautājums, jo valstī un Eiropā arvien vairāk parādās dažādi finanšu atbalsti tieši šai jomai,” domā Dz. Adlers.

Nauda ir, jāprot saimniekot

Neapšaubāmi mērķis numur viens veicamo darbu sarakstā bija veselības veicināšanas centra izbūve, bet pašlaik to vēl nav izdevies īstenot. “Mums šo projektu intensīvi politiski noraidīja bijušais VARAM ministrs, pieminot apšaubāmus iemeslus. Taču tas nenozīmē, ka esam apstājušies, turpināsim mērķtiecīgi risināt šo jautājumu, lai saglabātu investoru, lai nākotnē varētu projektu īstenot. Mēs nevaram atļauties pazaudēt tik nozīmīgas investīcijas, 100 un vairāk jaunu darbavietu, jaunus pakalpojumus un labu projektu Alūksnes novadam,” saka Dz. Adlers.

Arī solījums realizēt Alūksnes daudzfunkcionālā sporta centra projekta būvniecību nav piepildījies. “Šis mērķis nav īstenots. Kādēļ nav? Neesam saņēmuši valsts finansiālu atbalstu. No valsts puses bijuši tikai solījumi, un vairāk par 300 000 eiro tehniskā projekta izstrādei nav izdevies piesaistīt. Valsts budžetā sportam naudas trūkst. Nē, nauda valstij ir, tikai jāprot saimniekot,” saka Dz. Adlers un uzsver, ka, viņaprāt, valdība ir pasīva un nevēlas atbalstīt reģionus ar investīcijām.

Nav izdevies uzlabot arī slēpošanas un biatlona sporta bāzes “Mežinieki” attīstību. “Uzturēt un sakārtot to esam palīdzējuši, bet investīcijas piesaistīt kam lielākam nav sanācis. Nākotnē uz to jātiecas,” norāda Dz. Adlers.

Tāpat nav pabeigta solītā novada skolu ēku infrastruktūras modernizēšana un materiāli tehniskās bāzes uzlabošana. “Mācību vidi jāveido perspektīvu, lai bērnus ieinteresētu mācīties. Uzlabojumi pašlaik ir veikti tikai novada vidusskolā, darbi notiek ģimnāzijā,” norāda deputāts.

Cer piesaistīt

Runājot par paveikto un nepaveikto vides un infrastruktūras attīstībā, deputāts norāda, ka pašlaik vēl nav izdevies uzbūvēt daudzdzīvokļu māju jaunajiem speciālistiem, kā solīts, taču darbs rit. “Pašlaik notiek komunikācija ar Ekonomikas ministriju, kas izstrādā noteikumus jaunajai programmai, kurai esam iesūtījuši savus priekšlikumus. Pašvaldība arī šobrīd cenšas nodrošināt jaunos speciālistus ar dzīvokļiem, bet tie ir ne visai labā stāvoklī un pašlaik jau visi aizņemti,” saka domes priekšsēdētāja vietnieks. Uz jautājumu, vai nebūtu lētāk kvalitatīvi izremontēt pašvaldībai piederošo dzīvojamo fondu vai iegādāties to no privātpersonām, nevis celt jaunu daudzdzīvokļu ēku, Dz. Adlers atbild apstiprinoši. Viņš norāda – tas ir lētāk, ja vien šis dzīvojamais fonds ir: “Vieglāk pašvaldībai apsaimniekot savu vienkopus esošo dzīvojamo fondu, nevis pirkt no privātpersonām dažādās pilsētas vietās.”

Visus šos gadus turpinājusies asfaltēto ielu un grantēto ceļu rekonstrukcija pilsētā un novadā. Lauku teritorijā lielākais apjoms paveikts, tas darīts ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu, nelielos apjomos ar ceļu fonda naudu. “Esam centušies arī rast finanses, lai sakārtotu nelielus ceļu posmus, kas svarīgi laukos esošās uzņēmējdarbības veikšanai. Šobrīd ir cerība, ka valdība piešķirs lielāku finansējumu “Latvijas Valsts ceļiem” un tie beidzot varēs pabeigt Ilzenes, Liepnas virzienos grantēto ceļa asfaltēšanu,” saka Dz. Adlers.

Turpretim nav izdevusies solītā Alūksnes iekšezera attīrīšana no apauguma. Dz. Adlers tic, ka nākotnē izdosies, jo fondu līdzekļus šim mērķim viņš saredz.

Tūrisma nozare uzplaukusi

Atjaunojot nozīmīgākos kultūrvēsturiskos objektus, mērķis bija tos izveidot par ilgtspējīgiem tūrisma objektiem. “Tūrisma nozare Alūksnē ir ļoti uzplaukusi, un Tūrisma informācijas centrs veiksmīgi apkalpo šos objektus. Tāpat attaisnojies arī dabas māju izbūves projekts Veclaicenē, bet plānoto neesam izpildījuši attiecībā uz Zeltiņu raķešu bāzes tūrisma piedāvājumu un tam nepieciešamā finansējuma piesaistes avotu. Kopumā šogad no stacijas šķūņa un pussalas skatu torņa apmeklētājiem vien būs ieņemti aptuveni 70 000 eiro, kas norāda uz interesi par Alūksni. Līdz šim novads tik nozīmīgus ieņēmumus, pārdodot tūrismu un kultūru, nekad nav iekasējis. Domāju, tas ir liels veiksmes stāsts Alūksnes novadam!” saka deputāts.

–Kāda ir jūsu attieksme pret arhitektūras un kultūras pieminekļu saglabāšanu Alūksnes novadā? Kāda ir bijusi jūsu personīgā rīcība šajā gadījumā?

Dzintars Adlers:

– Vairāku mūsu novada pagastu centros atrodas vietējās nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi. Tā ir ļoti liela vērtība novadam, kas jāsaglabā un kas pievērš lielu uzmanību mūsu teritorijai. Šie pieminekļi ir maksimāli jāsaglabā un jāatjauno, kādi bijuši senāk. Es ierosināju veidot darba grupu, kas uzlabos pilsētas teritorijā apbūves noteikumus, kuros pašlaik ir ļoti daudz nepilnību. Esmu aicinājis tajos iekļaut stingrākas prasības, jo nereti, veicot kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanu, iedzīvotāji izmanto neatbilstošus, lētākus būvmateriālus, kas kropļo šīs ēkas.

Pašvaldība drīkst atbalstīt arī šo ēku privātīpašniekus, tikai šim nolūkam jāpilnveido saistošie noteikumi, ko, ceru, nākotnē arī izdarīsim. Jāsaprot, cik lielu finansējumu mēs no pašvaldības budžeta šim mērķim esam gatavi atvēlēt. Mums jāvirzās uz šo mērķi, līdzīgi, kā to jau tagad praktizē kaimiņi igauņi, kuri motivē privātos īpašniekus atjaunot kultūrvēsturiskos pieminekļus. Valsts arī veido kultūras pieminekļu atbalsta programmu, bet šī summa ir ļoti niecīga.

–Vai novada domē ir nepieciešami divi domes priekšsēdētāja vietnieki?

Dzintars Adlers:

– Alūksnes novada domē vispirms ir nepieciešama stabila politika, bet to iespējams izveidot tad, kad ir stipra koalīcija. Tā veidota, iesaistot divus domes priekšsēdētāja vietniekus, un manā skatījumā tas ir ļoti svarīgi. Tā ir uzvara, ja koalīciju iespējams izveidot bez diviem vietniekiem, bet pašlaik nesaskatu, kā to izdarīt. Domes priekšsēdētāja vietnieki darba procesā noteikti aizvieto kādus speciālistus.

Divpadsmit gados, kopš esmu domes priekšsēdētāja vietnieks, esmu apzinīgi strādājis, lai uzlabotu novada ekonomisko situāciju un piesaistītu papildu investīcijas. Te kā pirmos varu minēt Alūksnes novada iekļaušanu Latgales programmā, Kultūras centra atjaunošanu un citus projektus, lai novads saņemtu papildu finansējumu. Man par to ir liels gandarījums, tādēļ nejūtos mūsu iedzīvotājiem palicis parādā.

Maruta Kauliņa:

– Nākamgad būs vēlēšanas un jauna dome, kas lems, vai turpmāk būs divi vai viens priekšsēdētāja vietnieks. Pašlaik šo abu vietnieku darbs ir attaisnojies, jo viens no viņiem vairāk ir tendēts uz ekonomisko attīstību, investīciju piesaisti novadam, bet otrs strādā izglītības un sociālajā jomā, kas arī nav viegls darbs. Zināmā mērā šie abi vietnieki aizvieto speciālistus, kuri noteikti pretējā gadījumā būtu papildus nepieciešami šo pienākumu veikšanai.

–Kā vērtējat Alūksnes pašvaldības izpilddirektores darbu – komunikāciju, vadības stilu, perspektīvas – skalā no 1 – 10?

Dzintars Adlers:

– Novads pēdējos gados ir ievērojami attīstījies, tas ir arī izpilddirektora nopelns un sadarbība ar politiķiem. Nevēlos šo darbu vērtēt ar atzīmi, atgādināšu tikai to, ka izpilddirektora izvēle bija tas klupšanas akmens, kādēļ 2009. gadā nekļuvu par novada domes priekšsēdētāju. Tolaik šis cilvēks bija politiski saistīts, un man izvēle bija jāizdara 24 stundu laikā. Tolaik man nebija pārliecības, vai mums veidosies sadarbība, vai tā būs veiksmīga. Toreiz šo lēmumu nepieņēmu, bet citi politiskie partneri rīkojās, un mūsu partija domē palika opozīcijā aptuveni sešus mēnešus.

Izpilddirektoram ir ļoti daudz darba pienākumu, tas ir grūts. Izpilddirektora darbs vispirms ir pakļauts domes priekšsēdētāja rīkojumiem, tad pakāpeniski arī priekšsēdētāja vietniekiem un pārējiem deputātiem. To veikt ir grūti, nemaz nerunājot par augstu kvalitāti arī tādēļ, ka domē ir stipra opozīcija.

Maruta Kauliņa:

– Izpilddirektores veikto darbu kā deputāte vērtēju ar 8. Neviens mēs neesam izcils un ideāls. Izpilddirektoram ir ļoti daudz pienākumu. Šogad tie ir vēl papildinājušies ar pārraudzību pašvaldības kapitālsabiedrībās. Taču izpilddirektora galvenais pienākums ir darba funkciju deleģēšana citiem. Funkcijām jābūt sadalītām un, ja katra struktūrvienība domē strādā kārtīgi un atbildīgi, darbiniekiem var uzticēties.

Izpilddirektoram nav jāveic darbinieku pienākumi, kas būtu pārāk liela administratīvo resursu šķērdēšana. Tomēr šim cilvēkam jābūt lietas kursā par deleģēto uzdevumu izpildes gaitu, jāveic darba kontroles funkcija, lai varētu darbu plānot tālāk.

Ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem

“Uzskatu, ka pašvaldības budžeta līdzekļus pašlaik tērē neapdomīgi, tur, kur bieži vien tas nebūtu vajadzīgs. Pierādījums tam – par katru cenu cenšas realizēt ambiciozus projektus, piemēram, panākt veselības veicināšanas centra celtniecību. Ja attiecīgās iestādes izvērtējušas projekta nelietderīgumu, tad tā tam arī jābūt. Taču “Vienotība”, kas īpaši iestājas par to, uzsver, ka tur būs 100 jaunas darba vietas. Nav taču zināms, kas tajās strādās, jo tā būs medicīniska rakstura iestāde! Jau tagad slimnīcā trūkst kvalificēta medicīniskā personāla. No vienas puses, tā, protams, ir laba doma, bet ne velti ir radies teiciens: “Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem.” Tāpat kategoriski esmu pret Alūksnes ezera krasta apbūvi, un, ja tas notiek, tā ir kāda konkrēta cilvēka interešu lobēšana.

Man, manam draugu un paziņu lokam nav pieņemami tas, ka galvenais laukums pie administratīvās ēkas ir domāts tikai prestižam, prezentācijai. Visur ārzemēs, kur vien esmu bijis, pilsētas centrālais laukums ir pieejams iedzīvotājiem, tūristiem, tur notiek dažādi pasākumi, tirdziņi. Bet pie mums? Šādu gadījumu ir daudz, un tos visus uzskaitīt nav iespējams. Bieži vien, jautājot konkrētā lēmuma pieņemšanas iemeslus, dzirdu atbildi – tas ir politisks lēmums. Kā var tā būt, kas šajos lēmumos ir slēpjams, ko nozīmē politisks lēmums?

Piekrītu, izdarīts arī daudz labu, lietderīgu darbu, tomēr šie “traipi uz skaistā apģērba” redzami skaudrāk.”

Pilsētai redzama krasa izaugsme

“Viennozīmīgi, mūsu pilsētas krasu izaugsmi pēdējo trīs gadu laikā redzu. Man nav kauns uzņemt ciemiņus un rādīt viņiem savu pilsētu – vide ir sakopta, atjaunoti vēsturiskie objekti, ir, ko tūristiem redzēt, ir, ko šeit darīt. Sakoptā vidē patīkami dzīvot ir arī mums, vietējiem iedzīvotājiem. Pilnībā ir uzlabots pilsētas tēls uz kopējā Latvijas fona. “Vienotība” vislielāko uzmanību veltījusi tūrisma nozares attīstībai, un tas ir ļoti nozīmīgi. Pats strādāju lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, taču ļoti jūtu, ka audzis ir arī manas saražotās produkcijas pieprasījums tirgū. Šeit vairāk, īpaši vasarā, iebrauc cilvēku, tādēļ ir pieprasījums pēc pakalpojumiem un uzņēmumiem aug apgrozījums.

Skatoties plašāk novadā, prioritāte noteikti jāpiešķir ceļu sakārtošanai, taču tur ir gan valsts, gan pašvaldības nozīmes ceļi, kuru stāvoklis atkarīgs no saņemtā finansējuma.

Nezinu, vai pēdējo gadu izaugsmi varu pieskaitīt tieši pie “Vienotības” Alūksnes nodaļas nopelniem, bet kopējo domes darbu vērtēju pozitīvi. Deputāti strādā gan koalīcijā, gan opozīcijā un dažreiz ir grūti panākt vēlamo rezultātu, ja nav atbalsta. Deputātam jāprot kolēģus pārliecināt, iet uz konstruktīvām sarunām, tā ir spēja pusēm vienoties, lai pieņemtu saprātīgu lēmumu.”