Reklāma

Izpildījuši vairāk par pusi solītā, taču paliek arī parādā

2017. gada pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), no kuras domē iekļuva pieci deputāti – Arturs Dukulis, Modris Lazdekalns, Viola Aija Kaparšmite, Jānis Zeltiņš un Druvis Mucenieks.

A. Dukulis Alūksnes novada pašvaldību vada otro sasaukumu un startēs arī uz nākamo, jo, kā pats saka, grib “pabeigt labi iesāktos darbus un atdot parādus”, jo nenoliedz, ka ir arī solītie un nepaveiktie darbi.

“Ja kādu vēlētāju tagad uz ielas pārsteigtu ar jautājumu – cik procentus no saviem solījumiem ZZS izpildījusi, šaubos, vai lielākā daļa vispār zina, ko “zemnieki” solījuši, lai pateiktu, kas nav izpildīts. Pārskatīju mūsu programmu – ļoti daudz ir izpildīts, taču palikuši arī parādi. Un, ja cilvēki saka, ka “nav izpildījuši necik”, tad man ir pretjautājums – vai tiešām šo četru gadu laikā novadā, Alūksnē nekas nav mainījies uz labo pusi? Vai tad uzbūvētās, renovētās būves un salabotās ielas nokrīt no debesīm? Piemēram, kā domājat, cik ilgi jau renovētā Pils iela? Sešus gadus! Bet man pašam šķiet, ka jau mūžību. Paveiktie labie darbi ļoti ātri aizmirstas, un tas nav pārmetums, tas ir cilvēka dabā.” Viņš arī uzsver, ka priekšvēlēšanu solījumu programmā ZZS centušies salikt pēc iespējas reāli darāmus darbus. “Diemžēl to paveikšana ne vienmēr ir atkarīga no mūsu gribas,” piebilst ZZS līderis.

Lepojas ar Alūksnes atpazīstamību

“Manuprāt, vislielākais panākums divu sasaukumu laikā ir lepošanās ar savu dzimto vietu. Ja pirms gadiem astoņiem viens otrs kautrējās teikt, ka ir no Alūksnes, nomales, tad tagad mēs dzirdam: o, jūs no tās skaistās un sakoptās Alūksnes! Regulāri dažādu Latvijas pašvaldību pārstāvji, ciemojoties Alūksnē, jautā – kā jūs to un to dabūjat gatavu. Tas ir visas domes, visu darbinieku nopelns, ne tikai ZZS. Mēs visi kopā esam izdarījuši daudz tāda, par ko citi vēl tikai domā,” uzsver A. Dukulis, piebilstot, ka arī pats lepojas, ka dzīvo Alūksnes novadā.

Ieskicējot paveikto, ZZS līderis uzsver, ka no solītā izpildīts vairāk par pusi. “Uzsākta uzņēmējdarbības vides sakārtošana, tostarp arī pilsētas ielas un pagastu ceļi. Te ietilpst gan Pilssalas attīstība, gan industriālās teritorija Rūpniecības ielā. To var novērtēt jebkurš, pabraucot pa Rūpniecības ielu. Līdzīga rosība notiek arī Jaunlaicenē. Tagad uzrunājam arī lauku uzņēmējus, nav tā, ka pagasti ir aizmirsti. Tagad nevar būvēt infrastruktūru ne uz kurieni, Eiropa prasa sasniedzamus rādītājus, proti, uzņēmējiem, kam šī infrastruktūra būs noderīga. Līdzībās runājot, mēs nevarētu renovēt skolas, ja tur nebūtu bērnu. Pagastos varētu daudz vairāk izdarīt, ja mums būtu labāka saikne ar vietējiem uzņēmējiem. Ja viņi rada darba vietas, mēs paralēli strādājam pie infrastruktūras. Šis jautājums ir dienaskārtībā,” saka A. Dukulis.

Nav veselības centra un sporta zāles

“To, ko neesam izpildījuši, visi zina un jautā – kad būs solītais veselības veicināšanas centrs. Atbilde man bija jāsaņem līdz 26. augustam, saņēmām šonedēļ. Veselības centra jautājumā nostāja nav mainījusies – lāpstu duram zemē tikai tad, kad esam atrisinājuši jautājumu ar investoru un apsaimniekotāju, kaut arī mums ir tiesības to darīt. Arī plānoto ceļu tur nebūvēsim, lai mums pēc tam nepārmet, ka tas izbūvēts uz nekurieni. Tā kā uztraukumam nav pamata. Cilvēki ne vienmēr izprot šos procesus, tādēļ esmu vienmēr gatavs skaidrot jebkura jautājuma virzību.”

Komentējot sabiedrības pretrunīgos viedokļus par šo jautājumu, A. Dukulis uzsver, ka grib radīt ilgtermiņa projektu, nevis dažiem gadiem. “Tas būs ne tikai Alūksnes novada mēroga projekts, bet pāri Alūksnes novada robežām. Domāju, jebkurš veselības centra apsaimniekotājs būs ar mieru noteiktas dienas piedāvājumu atvēlēt bērniem un skolēniem. Te ir līdzīgi kā ar Alūksnes kultūras centru, kura vērienam sākumā bija skeptiķi, taču tagad 500 vietas zālē tiek aizpildītas bez problēmām,” atgādina A. Dukulis.

Otrs nozīmīgākais projekts, kas nav vēl īstenots, bet ZZS programmā solīts, ir sporta centrs. “Mums bija ļoti gara diskusija ar skolu un sabiedrības pārstāvjiem par to, kurā vietā un cik lielu šo centru celt. Domas dalījās arī domē. Vieni uzskatīja, ka jāceļ citviet, mazāks un lētāks. Ja tā, tad mēs būtu uzcēluši kārtējo angāru ar palīgtelpām. Taču gribam gan vieglatlētikas iespēju, gan džudo zāles, tāpēc projekts ir dārgāks. Otra “cepšanās” bija par izvēlēto būvniecības vietu, kas, dažuprāt, ir purvā. Taču visa Alūksne ir uz purva, visas lielās ēkas celtas uz pāļiem! Šo vietu izvēlējāmies, lai tā būtu pēc iespējas tuvāk izglītības iestādēm, internātam, lai tai ir vajadzīgā noslodze. Apes kalnā vai Mežiniekos šāda ēka noteikti izmaksātu daudz lētāk, bet esam par ilglaicību,” uzsver A. Dukulis.

Kā zināms, pašvaldība centru bija gatava būvēt 50 pret 50 izmaksas dalot ar valsti. “Ja šāda vienošanās būtu panākta, mēs šo centru jau būvētu. Iepriekšējā valdība mums piešķīra finanses tehniskā projekta izstrādei, lai virzība būtu ātrāka, mēs pielietojām metodi “Projektē un cel”. Redzot, kāda veidojas valdības attieksme pret sporta centra nepieciešamību Alūksnē, mēs noslēgtajā līgumā projektēšanai paredzējām termiņu, savukārt celtniecībai – iespēju to uz gadu atlikt. Decembrī tas aprit, tad redzēsim. Varbūt šis līgums būs jālauž un būsim spiesti sludināt jaunu konkursu,” stāsta A. Dukulis.

Tagad situācija esot nedaudz mainījusies. “Sakarā ar koronavīrusa ietekmi Eiropas Savienība paredz sadalīt lielas naudas, un šajās programmās nav minēts, ka nedrīkst tās izmantot sporta būvju celtniecībai. Viena no prasībām – jābūt augstas gatavības projektam, lai sildītu ekonomiku, un mums sporta centram tāds ir. Vajadzētu tikai pusi no paredzētajām finansēm. Jautājums, vai Eiropas naudas dalītāji sadzirdēs alūksniešu vajadzību. Ja mums šādu naudu piešķirtu, rīt varam sākt būvēt.”

Autoostas ēku projektē

Plusu solījumu listē A. Dukulis pievilktu arī pie sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes. “Jā, vieglāk uzbūvēt jaunu ēku, nekā renovēt telpas sociālās aprūpes centrā “Alūksne”, kas atrodas vēsturiskā ēkā, toties beidzot virzās jautājums par sociālo māju Mārkalnes skolā. Paldies deputātiem, kuri atbalstīja ēkas iegādi Uzvaras ielā 1 sociālo pakalpojumu centra izveidei, jo iepriekšējā sasaukumā tas neizdevās. Nākamgad centrs vērs durvis,” stāsta A. Dukulis.

Analoģiski viņš skaidro arī autoostas jautājumu: “Iepriekšējā sasaukumā netika atbalstīts mans rosinājums ēku iegādāties, bet tagad mums autoosta ir tāda, kāda ir. Ēkas īpašnieki ir vērsušies domē ar plāniem autoostu pārbūvēt. Mūsu prasība bija, lai būve saskaņotu ar centra vēsturisko zonu un atbilstu pašvaldības koncepcijai par šīs teritorijas attīstību. Ēkā paredzēts saglabāt un atjaunot autoostu. Pašlaik notiek projektēšana.”

Sociālajos tīklos neiet, latvāņus likvidē

Piesakot “Deputātu revīzijas” rakstu par ZZS, redakcija saņēma līdz šim visvairāk vēlētāju jautājumu. Jautāts, cik iedzīvotāji ir aktīvi ikdienā un kā veicas ar viņu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos, A. Dukulis atzīst, ka tā joprojām ir uzlabojama. “Tur jau tā lieta, ka iedzīvotāji var nākt kopā un vienoties, kuru ceļu taisīt, bet, kad rīkojam sanāksmes, var minēt, cik atnāk. Vai pieteikties centralizētajai kanalizācijai. Bet pēc tam ir neapmierināti. Un vai vienmēr diviem trim skaļākajiem aktīvistiem, kuri grib autobusa reisu, ir taisnība?” retoriski jautā A. Dukulis. Taču iedzīvotāju viedoklī viņš ir gatavs ieklausīties katrā laikā. “Ja mēs vēlēšanās startējām ar saukli, ka novadam ir vajadzīgs saimnieks, tad ir jautājums, kādu saimnieku gribam. Vai tādu kā plašajā kaimiņvalstī, kas iet visiem pāri, vai tādu, kurš ieklausās darbinieku, speciālistu un iedzīvotāju viedoklī. Mēs esam tie, kas ieklausās.” Uz apvainojumiem sociālajos tīklos gan viņš neatbild, jo “nav tik daudz laika, lai sekotu tur notiekošajam”. Savukārt par “Alūksniešu memēm”, kas nav oficiāls pašvaldības sociālo tīklu konts, viņš neatbild. Par to, ka “Google” meklētājā trešais ieraksts par A. Dukuli joprojām vēsta par dēla īpašumā nepļautajiem latvāņiem, viņš ir lietas kursā. Pašlaik latvāņu likvidēšana esot procesā.

Pienākums novest līdz galam

Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gada 5. jūnijā atlikuši deviņi mēneši. Kurus no solījumiem ZZS vēl plāno pagūt? “Pabeigt ģimnāzijas renovāciju un visus citus projektus, kas iesākti, tostarp ielu remontus. Būtu apmierināts, ja izdotos vismaz uzsākt veselības centra un sporta centra būvniecību, jo “kāja ir kārtīgi ielikta durvīs”, tam ir jāizdodas. Gribētu arī, lai pavasarī jau sāk strādāt sociālo pakalpojumu centrs un atrisinās Mārkalnes centra jautājums. Jāgatavojas arī skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Alūksniešiem mēs esam parādā kārtīgas pilsētas simtgades svinības. Daudz iesāktu darbu.” Tieši tādēļ, jautāts, vai kandidēs nākamajās vēlēšanās, A. Dukulis atbild pozitīvi. “Kaut arī esmu vadījis jau divus sasaukumus un kādam var nepatikt mans gadu skaits, uzskatu, ka man ir pienākums novest līdz galam uzsāktos darbus, tādēļ startēšu. Ja ne es, tad partijā ir arī citi kandidāti, kuri ir spējīgi vadīt domi,” saka A. Dukulis un aicina arī citus būt aktīviem.

VIEDOKĻI

Nedomā par mazo cilvēku

“”Latviešu zemnieku savienība” ir viena no vecākajām partijām, ko Alūksnē dibināja izdevējs Alfreds Bērziņš. Vienai no vecākajām partijām vajadzētu godam nest savu vārdu, un es ceru, ka tā ir.

Tā pompozā puse, kas attiecas uz spalvu spīdināšanu, tā domei izdodas spoži, bet vai tā nes kādu labumu vietējiem iedzīvotājiem, nezinu. Darba vietas nerodas, arī sociālā aprūpe būtu jāaktivizē. Paldies pašvaldībai par atbalstu – dzīvokli, bet man kā 3. grupas invalīdam nekādu priekšrocību nav, par to vajadzētu padomāt, jo šādu iedzīvotāju ir daudz.

Sākot ar Eiropas Savienības direktīvām un beidzot ar pašvaldības lēmumiem, priekš mazā cilvēka nekas netiek izdarīts. Arī plānotās vērienīgās būves būs vairāk tiem, kas iebrauc. Tāpat esmu secinājusi – ja neesi kādā sabiedriskā organizācijā, neviens par tevi neliekas zinis. Tas būtu maināms.”

Vēlas līdzsvaru

“Ļoti pozitīvi, ka vadībā esošā partija ir veikusi pamatīgu izrāvienu pilsētas popularizēšanā un tūrisma attīstības veicināšanā – tūristu plūsma ir liels atspaids viesmīlības nozares uzņēmējiem, man nav kauns uzņemt viesus. Priecē, ka pašreizējā dome reāli cīnās par iedzīvotājiem svarīgām iespējām – savulaik par slimnīcu, tagad – par veselības veicināšanas centra būvniecību.

Taču ir lietas, kas vēl jāsakārto. Ir labi, ka tiek attīstīta uzņēmējdarbība, taču tā nevar veiksmīgi darboties bez kvalitatīviem ceļiem. Nedrīkst aizmirst par pamatiedzīvotājiem, kas šeit dzīvo, strādā un grib braukt pa normāliem ceļiem un ielām. Malienas ielas posms, piemēram, kur gadiem laužu savu mašīnu. Tāpat ir sāpīgi braukt garām pansionātam, kas izskatās bēdīgi… Gribas līdzsvaru un attīstību, tajā pašā laikā neaizmirstot par tiem, kuri šeit dzīvo.”

– Kurā vietā un kurā brīdī pazuda plāns nojaukt vai atjaunot tā saucamās Lujāna pilsdrupas, kurā brīdī tas kļuva neaktuāli? Un, ja neaktuāli, tad kas šajā vietā turpmāk plānots. Ierosinājums ir sakārtot un izveidot tūrisma informācijas centru.

Arturs Dukulis: – Turpinās Alūksnes muižas parka attīstības projekts pilsētas centra virzienā, tā saucamo Lujāna pilsdrupu apvidū. Šeit tika atcelts plāns būvēt veselības centru, jo kultūrvēstures speciālisti norādīja, ka tā nav piemērota vieta šādam objektam, un dome ieklausījās. Lujāna pilsdrupas netiks nojauktas vismaz līdz tam brīdim, kamēr būs skaidrība, ko mēs liksim tur vietā. Pašlaik arhitekts Laimonis Šmits, kurš izstrādā muižas parka koncepciju, šeit plāno atjaunot vēsturiskos muižas parka vārtus, aiz kuriem turpināsies franču dārzs ar Kanovas vāzes reprodukciju, celiņiem, apgaismojumu. Paredzēts arī kompakts tūrisma informācijas centrs. Šis sasaukums to nepagūs realizēt līdz galam, cerams, turpinās nākamais.”

– Alūksnes muižas parks ir skaists, tiek atjaunoti objekti, peldvieta “Vējiņš” labiekārtota. Bet “Vējiņā” nav tualetes un pārģērbšanās kabīnes. Varbūt vajadzētu?

“Projektā ir paredzēta gan tualete, gan pārģērbšanās kabīne, gan vēl cits. Objekts nav pabeigts. Tas iznāca diezgan dārgs, un mēs dažus darbus atlikām. Tualete nav tikai būdiņa, bet būve, kas iekļaujas parka ainavā un kam jāizbūvē arī kanalizācija. Ja kāds vēlas iepazīties ar projektu, to var izdarīt domē.”

Vai domes plānos ir beidzot pārvietot bibliotēku uz kādām piemērotākām telpām vai nē?

“Tas ir totāls parāds alūksniešiem. Kad vēl strādāju pirmajā sasaukumā, pašvaldībai bija iespēja iegādāties ēku, kur pārcelt bibliotēku, taču tas neizdevās. Tad jautājums tika atrisināts daļēji, pārceļot vismaz dzimtsarakstu nodaļu citviet. Tagad gaidu, kad bibliotēkas vadītāja nāks ar savu redzējumu, kur mēs to īsti gribētu. Vai renovējam ēku, kur tā atrodas pašlaik un kaut ko pieceļam klāt vai – pēc ģimnāzijas abu korpusu renovācijas bibliotēkas vajadzībām atbrīvojam sākumskolas ēku. Bet varbūt paveras vēl kāds variants. Taču tam ir pārskatāmā nākotnē jāatrisinās.”

– Kāda ir jūsu attieksme pret arhitektūras un kultūras pieminekļu saglabāšanu Alūksnes novadā? Kāda ir bijusi jūsu personīgā rīcība šajā gadījumā?

“Tie ir jāsaglabā, bet šeit jāņem vērā, vai kultūras piemineklis var pildīt tam paredzētās funkcijas. Piemēram, neviens negribēs dzīvot vēsturiskā mājā un iet uz ķemertiņu aiz stūra. Tātad vēsturisko jāprot savienot ar mūsdienīgo. Esmu atbalstījis visus projektus, kas plāno pils un muižas parka teritorijas attīstību.”

– Kāda ir attieksme pret sava novada iedzīvotājiem? Pašlaik jautājumus, ko pašvaldība risina, dara to tūristu labā vai “ķeksīša pēc”. Ko šāda attīstība dod Alūksnes novada iedzīvotājam?

“Pārmetumiem, ka Alūksne ir tikai tūristiem nevis vietējiem cilvēkiem, nepiekrītu. Kultūra kultūras centrā visiem, veselības veicināšana – visiem. Piemēram, arī jaunie celiņi Pilssalā – ne tikai viesiem, bet arī vietējiem – veselīgām pastaigām, nūjošanai. Jaunu uzņēmēju ienākšana, viņu piedāvājums – arī vietējiem. Strikti izdalīt – kas vietējiem, kas viesiem, nemaz nevar. Tādēļ, ja kāds neapmierināts alūksnietis kaut ko no tā visa neizmanto, tas vairs nav jautājums man. Vienīgi retoriski jājautā – vai esam jau tādu līmeni sasnieguši, ka vairs paši nezinām, ko gribam?”

– Kad Alūksnes novada domē tiks likvidēta pārspīlētā birokrātija?

“Atbildēt varu pavisam īsi – tad, kad augstākstāvošās iestādes samazinās savas prasības pēc dažādām izziņām un saskaņojumiem, tad arī mēs to izdarīsim.”

– Kā jūs vērtējat Alūksnes pašvaldības izpilddirektores darbu skalā no 1-10?

“Deputātu darbu lielā mērā vērtē pēc tā, kā strādā administrācija. Vīrs var iedot naudu, bet, ja sieva neprot gatavot, tad nekā. Te tas pats. Mums ir laba sadarbība, un savādāk nemaz nevar būt. Droši vien, ja es zemu vērtētu izpildvaras darbu, tad pašvaldībai būtu cita izpilddirektore. Tādēļ vērtējums ir 8, 9.

– Vai tik mazam novadam nepieciešami divi priekšsēdētāja vietnieki?

“Šī diskusija būs vienmēr. Ja cilvēki ir ievēlēti un abi atbildīgi strādā uzticētajās komitejās, tas atvieglo domes priekšsēdētāju un ļauj viņam vairāk veltīt laiku finanšu piesaistei un tamlīdzīgi. Protams, te ir arī politiskais aspekts. Nekad negribētu domē strādāt tādos apstākļos, ka no rīta esi pozīcijā, bet vakarā jau opozīcijā vai otrādi. Tas ir viens no instrumentiem, kā noturēt līdzsvaru.”

– Jūsuprāt, cik iedzīvotāju Alūksnes novadā būs pēc pieciem gadiem?

“Regulāri sekoju līdzi iedzīvotāju skaitam. Uz 7. augustu novadā ir 15900 iedzīvotāju. Šogad iedzīvotāju skaits pamazām nostabilizējas, un pēc pieciem gadiem arī būs tuvu 16 tūkstošiem.”

Kad tiks savests kārtībā ceļš starp Zeltiņiem un Ilzeni (Jaunzemiem)? Ilzenē ZZS uzvarēja ar nospiedošu pārsvaru, bet no ceļa ne ziņas līdz šai baltai dienai.

Lasīju, ka līdz 2022. gadam būšot asfalts gan uz Liepnu, gan Ilzeni, uz ko, protams, cerēsim, ka piepildīsies, bet vai un kādus ceļus novadā vēl domāts asfaltēt?

Arturs Dukulis: – Pašvaldība šo abu minēto ceļa posmu rekonstrukcijas nepieciešamību ir iesniegusi gan “Latvijas valsts ceļu” programmā, gan arī administratīvi teritoriālās reformas investīciju programmā autoceļu attīstībai, kas tiks realizēta 2020. – 2022. gadā. Tie nav pašvaldības ceļi, par kuriem varu apsolīt, ka rīt vai parīt būs, bet tie ir iekļauti. Šos abus ceļu posmus mēs programmās rakstām jau abus deputātu sasaukumus. No savas puses esam izdarījuši maksimāli, ko varējām. Esam vienisprātis ar ilzeniešiem, ka šie 2,8 kilometri ir jāatjauno, un jāatjauno tā, lai pavasarī tie ir caurbraucami. Tāpat ar Liepnas ceļu. Katru mēnesi sazvanos ar “Latvijas Valsts ceļiem”, kur man jau “labdien” vietā saka: “Jā, jā, neesam jau Liepnas ceļu aizmirsuši!” Kad būs? Mana prognoze: 2,8 kilometru garais posms varētu būt nākamgad, jo nav garš. Savukārt Liepnas ceļš – jāgaida, kad 300 miljonu Administratīvi teritoriālās reformas programmu apstiprinās Ministru kabinets, tad tas varētu būt 2021. vai 2022. gadā. Ja ne, ceļš tāpat ir iekļauts “Latvijas valsts ceļu” programmā, kur rinda pienāks jebkurā gadījumā. Iespējams, tas notiks pa posmiem tāpat kā līdz šim.

Alūksnes novadam ir paveicies, ka novada centrs ir vidū, un no tā kā stari iziet galvenie ceļi. Turpmāk valsts ceļu programmā paredzēts sakārtot arī ceļu posmus Vidzemes šoseja – Jaunlaicene un Jaunlaicene – Gobas. Un protams – Liepna, Ilzene ir prioritātes.

Runājot par ielām, prioritāri sakārtojama Alūksnē ir Lielā Ezera iela no Tirgotāju ielas līdz Alūksnes pilsētas sākumskolai. Ņemot vērā, ka centrs, Pilssala pamazām sakārtojas, tad virzīsimies uz pilsētas nomalēm.

Kāds ir veselības veicināšanas pakalpojumu centra “biznesa plāns” – kur ir pieejama informācija par to, kā SPA spēs atpelnīt pašvaldības ieguldīto naudu?

– Kādēļ tiek ieguldīta nauda trošu ceļa veidošanā par 165 000 eiro un kafejnīcas remontēšanā par 120 000 eiro, bet no nomniekiem tiek pieņemta nomas maksa tikai 50 eiro mēnesī? Vai šādi pat, par kapeikām, tiek plānots un sagaidāms SPA pienesums pašvaldībai?

Arturs Dukulis: – Ja mēs pašvaldības telpas kādam iznomājam, pašvaldībai nav mērķis uz tā rēķina pelnīt, taču cilvēkiem reizēm mēdz būt tāds priekšstats. Pašvaldības mērķis ir radīt labvēlīgus priekšnoteikumus, kas palīdzēs attīstīties uzņēmējdarbībai, sociālajām vajadzībām, celties iedzīvotāju dzīves līmenim, bet ne jau ar to pelnīt. Pelnītāji būs uzņēmēji, un ieguvēji būs iedzīvotāji, jo uzņēmējs radīs darba vietas, un caur šīm darba vietām mums parādīsies vairāk nodokļu maksātāju, pildīsies budžets un nāks atpakaļ pie iedzīvotājiem pašvaldības īstenotos projektos. Vai tad, ja pašvaldība atjauno ielu par miljonu, man būtu jārēķina, kad es to miljonu dabūšu atpakaļ? Vai parku sakārtojam tāpēc, lai pie sētas pārdotu biļetes par ieiešanu? Tas ir dīvains domāšanas veids.

Visiem jautājumā minētajiem objektiem tika izsludināts konkurss, varēja pieteikties telpu nomai, trošu ceļa nomai – kāpēc tie skeptiķi nepieteicās? Par to, ka pēdējā laikā daudzi uzņēmēji saskata Alūksni kā labu vietu savam biznesam, ir jāpriecājas, un es priecājos.

– Ja Alūksnes novada dome uzsāka Alūksnes autoostas pirkšanu, veica novērtējumu, ieguldīja līdzekļus, kāpēc pieļāvāt, ka jūsu vietnieks pārdod autoostu citai personai?

Arturs Dukulis: – Par autoostas iegādes vajadzību iepriekšējo sasaukumu neizdevās pārliecināt, tādēļ jautājums ir ieildzis, kaut gan tagad virzās. Ēkas īpašnieki pie šī jautājuma strādā un ir vērsušies arī domē ar plāniem autoostu pārbūvēt. Mūsu prasība bija, lai būve saskanētu ar centra vēsturisko zonu un atbilstu pašvaldības koncepcijai par šīs teritorijas attīstību. Ēkā paredzēts saglabāt un atjaunot autoostu. Pašlaik notiek projektēšanas darbi.

– Kādu novērtējumu 5 ballu sistēmā jūs dosiet par savu darbu, kā arī par pārējo ZZS deputātu darbu domē?

Arturs Dukulis: – Ir izpildīta vairāk kā puse no ZZS solītā pirms vēlēšanām, tāpat daudzi darbi jau ir pusceļā, tādēļ – ap 4. Īstais vērtējums jau nebūs ilgi jāgaida – nākamvasar vēlēšanās iedzīvotāji to paudīs ar savu balsojumu.

– Druvi Muceniek, kādu pienesumu jūs esat devis, būdams kā Alūksnes novada domes deputāts, Alūksnei? Novērtējiet savu darbu piecu ballu sistēmā – kādu atzīmi liksiet?

Druvis Mucenieks: – Esmu pierādījis, ka jebkurš var būt deputāts. Bet, ja nopietnāk, tad es domāju, ka liels pienesums bija tas, ka es kā pirmais no deputātiem rīkoju iedzīvotāju pieņemšanas ne tikai pilsētā, bet arī pagastos, dalos dzirdētajā ar kolēģiem un plānojam, ko un kā darīt, lai šos jautājumus risinātu.

Iniciatīvu ziņā es uzsvērtu kultūras jomu. 2017. gada nogalē pēc manas iniciatīvas kopā ar Alūksnes Kultūras centru ar filmu “Ar putām uz lūpām” aizsākām regulārus Latvijā radīto filmu seansus. Tāpat stāvēju pie šūpuļa tam, lai Latvijas Nacionālais teātris iekļautu Alūksni savā viesizrāžu kartē. Kopā ar pašvaldību, draugiem, Alūksnes un Apes novada fondu 2019. gada Alūksnes pilsētas svētkos rīkojām labdarības koncertu.

Esmu daudz palīdzējis cilvēkiem risināt viņiem svarīgus jautājumus pašvaldībā, ja ne gluži atrisinot visu viņu vietā, tad savedot kopā ar speciālistiem, kuri palīdzējuši visu nokārtot.

Pats taustāmākais jau noteikti būtu infrastruktūras uzlabošanas projekti, kurus vienmēr esmu atbalstījis un atbalstīšu arī turpmāk.

– Vai Druvis Mucenieks pārstās lietot kontu “Alūksniešu memes” sociālajā platformā “Facebook.com” kā anonīmu partijas mobingu? Ļoti neglīti, ka komentārus šis indivīds var pateikt tikai aiz anonīmas maskas.

Druvis Mucenieks: – Ironiski, ka šo jautājumu uzdod anonīms komentētājs. Es nekad neesmu kautrējies publiski izteikt savu viedokli, citreiz vietā, citreiz arī nevietā, bet alūksnieši jau paši zina, cik man reizēm augstos toņos iet interneta diskusijas ar politiskajiem oponentiem.

Kas attiecas uz “Alūksniešu memēm”, ja cilvēkam nav ne kripatiņas pašironijas, tad šīs lapas saturu var uztvert kā aizvainojošu. Ja šīs lapas saturs kādu pārāk satrauc un uzbudina, ieteiktu atsekot lapai un nomierināties.

– ZZS deputāti, kādu atzīmi jūs liksiet par savu darbu pēc piecu ballu sistēmas?

Viola Aija Kaparšmite: – Galvenais, kas ir panākts, – stabilitāte. Mūsu komanda ir par sadarbību, un to esmu mācījusies arī pati, kaut arī mūžīgā opozīcija reizēm sarūgtina. Es sev liktu 4. Trīs es neliktu nevienam, jo cenšas visi, bet uz 5 vēl jātiecas.

Modris Lazdekalns: – Man šķiet, ka būtu godīgi atturēties no pašvērtējuma. Tas jāprasa vēlētajam vai, kā šajā gadījumā, konkrēti tam, kurš/-a šo jautājumu uzdeva. Katrā ziņā, esmu centies būt šajā darbā produktīvs un bez liekas izrādīšanās, ar mērķi koncentrēties uz rezultātu, nevis demonstrēt citiem, cik tavs deputāta darbs un pienākumi šķiet svarīgi.

Tajā pašā laikā man ir svarīga Alūksnes novada attīstība un ilgtspējība, lai te būtu vieta ražošanas un pakalpojumu attīstībai, un šāds virziens ir jau iezīmējies. Ja veidosies un attīstīsies novada ekonomiskā bāze, būs arī vairāk iespēju sociālajām, izglītības un jaunatnes, kā arī kultūras jomām.

Jānis Zeltiņš: – Šī man ir pirmā politiskā pieredze. Četros gados esmu daudz mācījies, kas man noderēs turpmākajā darbā, ja kandidēšu. Divnieku nelikšu, domāju, ka 3 esmu nopelnījis.

Druvis Mucenieks: – 5 ballu sistēmā novērtēju savu darbu ar 3, varbūt neesmu attaisnojis visas uz sevi liktās cerības, bet arī neesmu vienkārši atsēdējis.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.