Deputātu revīzija: atbildes uz lasītāju jautājumiem

Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” 11. decembra numurā rakstu sērijā “Deputātu revīzija” nevarējām ietilpināt visas atbildes uz lasītāju jautājumiem deputātiem Dzintaram Adleram, Marutai Kauliņai un Askoldam Zelmenim, kuri Alūksnes novada domē ievēlēti no partijas “Vienotība” Alūksnes nodaļas. Tās publicējam šodien.

– Kāda ir jūsu attieksme pret arhitektūras un kultūras pieminekļu saglabāšanu Alūksnes novadā? Kāda ir bijusi jūsu personīgā rīcība šajā gadījumā?

Dzintars Adlers: – Vairāku mūsu novada pagastu centros atrodas vietējās nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi. Tā ir ļoti liela vērtība mūsu novadam, kas ir jāsaglabā un kas pievērš lielu uzmanību mūsu teritorijai. Personīgi es ierosināju izveidot darba grupu, kas uzlabos pilsētas teritorijā apbūves noteikumus, iekļaujot tajos stingrākas prasības, jo nereti, veicot kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanu, iedzīvotāji izmanto neatbilstošus, lētākus būvmateriālus, kas kropļo šīs ēkas.

Pašvaldība drīkst atbalstīt arī ēku privātīpašniekus, tikai šim nolūkam jāpilnveido saistošie noteikumi, ko, ceru, nākotnē arī izdarīsim. Jāsaprot, cik lielu finansējumu mēs no pašvaldības budžeta šim mērķim esam gatavi atvēlēt, līdzīgi, kā to jau tagad praktizē igauņi, kuri motivē privātos īpašniekus atjaunot kultūrvēsturiskos pieminekļus. Valsts arī veido kultūras pieminekļu atbalsta programmu, bet šī summa ir ļoti niecīga.

Askolds Zelmenis: – Vislielākā cieņa par šo jautājumu. Nerunāsim par tādām labām lietām kā Bānīša stacija, tās muzejs, Pilssalas mūra fragmenta konservācija, ko pašvaldība ir spējusi izdarīt . 2006. gadā personīgajā īpašumā veicu restaurācijas darbus vienai mazai, oriģinālai mūra sienai. Kad brālis pastāstīja mammai, cik tas izmaksāja, māte tik nopūtās: “Nu – dulls, nu – dulls.” Tā kā attieksme ir visnotaļ pozitīva – ne tikai tērēt atstāto mantojumu, bet arī saglabāt, ieguldīt un atstāt nākamajam paaudzēm.

Maruta Kauliņa: – Attieksme pret kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu man ir visnotaļ pozitīva. Vienmēr atbalstu ar savu balsojumu lēmumus, kas domē šajā sakarā pieņemami. Privātpersonai, iegādājoties īpašumā kultūras un vēstures pieminekli, jārēķinās, ka izmaksas un noteikumi tā sakārtošanai, atjaunošanai un uzturēšanai būs ievērojami augstāki nekā parastam nekustamajam īpašumam.

–Kā vērtējat Alūksnes pašvaldības izpilddirektores darbu – komunikāciju, vadības stilu, perspektīvas – skalā no 1 – 10?

Askolds Zelmenis: – Gan privātajā biznesā, gan pašvaldībā vienmēr var vēlēties vairāk. No vienas puses. Bet, ņemot vērā, ka pašvaldības izpilddirektore spējusi realizēt, gandrīz, lēmējvaras uzdoto daudzu gadu garumā, varam tikai sapņot par šādu “100 % darbinieku”. Vai katrs no mums tāds ir? Vai jūs tādi esat? Es nē!

– Kāda ir attieksme pret sava novada iedzīvotājiem? Vai jautājumi, ko pašlaik risina Alūksnes dome, ir tūristu vai “ķeksīša pēc”? Ko šāda attīstība sniedz Alūksnes novada iedzīvotājiem?

Askolds Zelmenis: – Dome risina savu iespēju robežās gan tūristu, gan uzņēmēju piesaisti. Lai kāds apgalvo pretējo! Ko tas dos iedzīvotājiem? Sakārtota vide, kas ne tikai vilina svešos, bet ir patīkama savējiem. Iespējas apkalpojošajā sfērā. Kā uzņēmuma vadītājs izjūtu, ka novadā ir darbaspēka konkurence. Vai tā ir Igaunija vai Dānija, vai Jaunlaicene, algu līmenis nedaudz, bet aug: es negribu, ka cilvēki nevar atļauties savu sievu un bērnus aizvest vakarā uz kafejnīcu izdzert tēju un kūku apēst.

Maruta Kauliņa: – Koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē atstājusi ļoti negatīvu ietekmi uz tūrisma nozari ne tikai Alūksnes novadā, bet visā Eiropā un pasaulē. Taču vasarā mūsu novadu apmeklēja patiešām daudz tūristu no Latvijas, atstājot šeit, mūsu uzņēmējiem, naudu, iepērkoties un izmantojot pakalpojumus. Tā veicināta pilsētas tēla atpazīstamība un piesaistīti atkal jauni tūristi. Savukārt alūksnieši dzīvo sakoptā vidē, kas arī nav mazsvarīgi.

– Kad Alūksnes novada domē tiks likvidēta pārspīlētā birokrātija?

Maruta Kauliņa: – Birokrātija diemžēl mūsu valstī ir, es arī ar to saskaros savā darbā. Nedomāju, ka Alūksnes novada domē tā ir lielāka nekā citās pašvaldībās.

Askolds Zelmenis: – Birokrātija ir jāmazina nepārtraukti. Apgalvojums, ka šobrīd tā ir pārspīlēta, nav korekts. Bijām viens no pirmajiem novadiem, kas ieviesa centralizēto grāmatvedību. Šobrīd klientu apkalpošanas centrs ir novērsis cilvēku “klejošanu” pa četriem administratīvās ēkas stāviem. Lietas, ko nosaka valsts normatīvie akti, nevaram “uz savu galvu” vienkāršot vai mainīt.

– Vai tik mazam novadam domē nepieciešami divi priekšsēdētāja vietnieki?

Askolds Zelmenis: – Divi domes priekšsēdētāja vietnieki ir “samaksa” par politisko stabilitāti. Katrs no viņiem dod savu artavu un realizē vēlētājiem solīto. Neaizmirsīsim atskatīties, cik un kā ir mainījušies valdības darba paņēmieni. Atcerēsimies, cik vēl pirms padsmit gadiem nekonstruktīvas un ilgas bija domes un komiteju sēdes. Negribu teikt, ka ir ideāli, droši vien, ka pietiktu ar vienu domes priekšsēdētāja vietnieku, bet neko šausmīgu neesam pazaudējuši, viennozīmīgi.

– Cik iedzīvotāju, jūsuprāt, Alūksnes novadā būs pēc pieciem gadiem?

Askolds Zelmenis: – Ja virzīsimies tūrisma attīstībā un uzņēmēju atbalstā, kā iecerēts, problēmām nevajadzētu būt. Ja vēl valsts palīdzētu sakārtot jautājumu ar parādnieku “pieskatīšanu” ne vien uz vietas, bet arī Eiropā, būtu bijis ideāli. Nav noslēpums, ka trešdaļai darba roku ir problēmas ar parādu piedzinējiem un tā tālāk. Jau Igaunijā strādājot viņi ir imūni pret šo, tāpēc šis ir arī nopietns iemesls, ka darbinieki, iedzīvotāji aizplūst vai turpina neatgriezties.

Maruta Kauliņa: – Ja dzimstība nepieaugs, tad iedzīvotāju skaits mūsu novadā turpinās samazināties. Protams, pašvaldībai jādomā, jārada labvēlīgi apstākļi uzņēmējiem jaunu darbavietu radīšanai, jo tieša jaunu darbavietu radīšana nav pašvaldības funkcija.

– Kāpēc pašvaldība tik neatlaidīgi vēlas pārdot savus īpašumus?

Dzintars Adlers: – Nedomāju, ka tas notiek neatlaidīgi. Pašvaldībai ir daudz īpašumu, kas netiek izmantoti un iet postā. Tad labāk tos pārdot īpašniekam, kurš tos sakārtos. Savukārt lielu zemes īpašumu pašvaldībai ir maz, tie ir iznomāti lauksaimniekiem, no kuriem gadā ieņemam aptuveni 40 000 eiro nomas maksas. Starpgabalus un nelielus meža nostūrus gan labprāt atsavinām un pārdodam lauksaimniekiem, ja viņi to vēlas. Stratēģiski nozīmīgās zemes, piemēram, Pleskavas ielā vai Pils ielas malā, kur vēl ir pašvaldības zemes īpašumi, nākotnē jāatsavina ar mērķi – piesaistot investīcijas – un, iespējams, radot pat kādu darbavietu.

Maruta Kauliņa: – Ja kādam pieder nekustamais īpašums, tas jāuztur pienācīgā kārtībā, kas rada finansiālus izdevumus. Ja tas nav iespējams, īpašumu labāk pārdot citam, kurš to spēj un vēlas. Nodokļu veidā nauda atkal atnāks atpakaļ pašvaldības budžetā, jo jaunais īpašnieks maksās par to nekustamā īpašuma, zemes nodokli un citu. Sakārtojot kādu nekustamo īpašumu, ap to sakārto arī vidi, palielina īpašuma vērtību, un tas ir tikai apsveicami.

Askolds Zelmenis: – Neredzu nekā slikta, ka, piemēram, Pededzē kādu piegulošu teritoriju privatizē kāds saimnieks. Kam pašvaldībai 0,7 hektāri šī mantojuma gabala? Vai – kam Igauņu biedrības nams Jāņkalna ielā? Man šķiet, ka tagad ir daudz labāk. Pārdot pašvaldības kapitālsabiedrības vai SIA ir jābūt pārdomātam lēmumam, bet, visticamāk, es arī tam teiktu „jā”.

– Kādēļ Alūksnes sporta centrs jāceļ purvā nevis pie ģimnāzijas, kur vieta atļauj?

Dzintars Adlers: – Piekrītu jautātāja viedoklim, jo vieta purvā dārgi maksās. Projekts pierādīja, ka tur jāiedzen 240 pāļi, kas visu sadārdzina. Vienīgais pluss ir tas, ka objekts atradīsies starp sākumskolu un ģimnāziju. Partneri projektā vēlējās lielāku zāli, kurā ir arī skrejceļš, tādēļ bija jāgatavo jauns tehniskais projekts un izmaksas pieauga. Līdz ar to kļuva grūtāk cīnīties par finansējuma piesaisti, bet ceru, ka tas mums izdosies.

Maruta Kauliņa: – Vieta pie ģimnāzijas uzprojektētajai sporta hallei tomēr ir par mazu, tādēļ bija jāmeklē cita. Ja projekts ir sagatavots augstā līmenī, tad tam jāpiesaista papildu finansējums, darbojoties aktīvāk. Visur valstī samazinās iedzīvotāju skaits, bet, piemēram, Kuldīgā ir liela un skaista sporta arēna. Mēs jau nezinām, cik iedzīvotāju šeit būs pēc, piemēram, 20, 30 gadiem. Iespējams, tas ievērojami palielināsies, un tad vajadzēs lielu sporta halli.

Askolds Zelmenis: – Sporta halles celtniecība ir sāpīgs jautājums. Drīzāk NE celtniecība. Mums būtu sen vairāk cerību, ja tā būtu pieticīgāka, atrastos pie sākumskolas vai ģimnāzijas, ne purvā. Taču tas ir koalīcijas kompromiss, teiktu – neveiksme, kas diemžēl iesprūdis pārliecības līmenī. Neesmu īpašs vieglatlētikas draugs, visu cieņu šai sporta “Mātei”, bet sporta halles jautājumā iet “uz visu banku”, iespējams, bija nepareizi. Taču – vēl nav par vēlu atgriezties pie sākotnējās versijas.

Izmantojot izdevību, gribu arī izteikt savu viedokli par opozīciju domē. Tā noteikti ir nepieciešama, lai “pieskatītu” notiekošo, aizrādītu par kļūdām, dotu savus veselīgus priekšlikumus. Katra “kapeika”, tā teikt, ir svarīga. Bet rakstīt savārstītas vēstules dažādām valsts iestādēm, kā rezultātā Alūksnes novada pašvaldībai atsaka rezervēto, piecus gadus ilgi loloto finansējumu SPA centra izveidei, ir nekorekti, neapdomāti un tuvredzīgi.