Deķi katrs uz savu pusi nevelk

No vēlētāju apvienības “Gaujiena” 2017. gadā Apes novada domē ievēlēti divi deputāti – Andris Rubins un Jānis Uskliņģis. A. Rubinam politiskā pieredze ir salīdzinoši lielāka, taču apvienības biedru J. Uskliņģi viņš uzteic kā nozīmīgu jaunās paaudzes pārstāvniecību ar savu skatījumu, jo “šis darbs būs jāturpina jaunajiem.”

Vērtējot savu darbu šajā sasaukumā, A. Rubins bez pārdomām pārliecinoši saka – 98 % labi. “Ņemot vērā esošos apstākļus un pieejamos līdzekļus, kā arī valsts politiku, ir paveikts gandrīz maksimāli iespējamais, jo likumdošanā ļoti šaura vieta atvēlēta procesiem, ko vietvara var ietekmēt,” vērtē deputāts, norādot, ka veiksmīgais darbs bijis galvenokārt pateicoties šī sasaukuma salīdzinoši lielajai vienprātībai. “Apes novada domē nav izteiktas koalīcijas vai opozīcijas, skatījums uz to, kas novadam vajadzīgs, ir vairāk vai mazāk vienāds. Tas palīdz rezultatīvāk strādāt. Neatminos nevienu jautājumu, kurā es būtu balsojis pret,” vērtē A. Rubins. Tāpat deputāts uzsver, ka, startējot vēlēšanās, viņam nav bijušas lielas ambīcijas, līdz ar to solījumu programmā nav izvirzīti tādi mērķi, ko nevar sasniegt. “Tie ir pragmatiski un salīdzinoši izpildāmi,” saka A. Rubins.

Grūti ietekmēt, tomēr atgādina

Taču ne visi. Priekšvēlēšanu programmā vēlētāju apvienība “Gaujiena” pauž ieceri likumdevējam izteikt vairākus grozījumus normatīvajos aktos, sākot no rosinājuma Latvijā audzētajām ogām un augļiem samazināt PVN likmi un beidzot ar neapliekamā minimuma pacelšanu. Jautāts, kā veicies ar nelielai apvienībai šķietami neietekmējamiem jautājumiem, A. Rubins atzīst, ka “šajā ziņā aktīvi darbojas apvienības kolēģe, uzņēmēja Gundega Sauškina, kura pie katras izdevības veic uzņēmējdarbības lobiju augstākajos varas ešelonos.” “Salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nodokļu slogs Latvijas uzņēmējiem joprojām ir pārāk liels. Nomaksājot tos visus, attīstībai nekas nepaliek. Nodokļu politika nav viegli ietekmējama, un diemžēl mēs novadā nevaram piemērot savējo. Tāpat esam centušies veidot dialogu ar likumdevējiem un valsts kontrolējošām iestādēm par uzņēmējdarbības regulējošo normatīvu vienkāršošanu, jo birokrātija bieži vien traucē strādāt. Ne vienmēr mūs saklausa, bet mēs turpinām atgādināt,” teic A. Rubins.

Taču visādi citādi solītais atbalsts vietējiem uzņēmējiem, viņaprāt, ir sniegts. “Mazajiem uzņēmējiem Apē ierīkotas tirdzniecības vietas, tāpat bija iespēja piedalīties projektu konkursā uzņēmējdarbības uzsākšanai un citos, attīstās arī “Industriālais parks,” kas atdots uzņēmēju rīcībā,” saka A. Rubins. Īstenoti arī vairāki starptautiskās sadarbības projekti.

Neizdodas iecere

A. Rubins uzskata, ka šajā laikā izdevies nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu veselības aprūpes pieejamību. “Bijām vienoti Alūksnes slimnīcas statusa aizstāvēšanā. Pēdējā laikā Apes novadā izveidoti jauni zobārstniecības kabineti, tāpat ir pietiekams arī ģimenes ārstu nodrošinājums. Pat, ja ārsts nav katrā ciemā pastāvīgi uz vietas, viņš ir pieejams noteiktās dienās,” uzskata deputāts.

Tāpat, rūpējoties par veco ļaužu un cilvēku ar īpašām vajadzībām interesēm, Gaujienā sociālais dienests pārcelts uz pašvaldībai piederošo māju pirmajā stāvā, padarot to pieejamāku apmeklētājiem. “Nav nekādu nelabvēlīgu izmaiņu arī sociālā centra “Trapene” darbībā, tajā darbs turpinās kā līdz šim”, vēstī A. Rubins.

Mainījies sākotnējais apvienības uzstādījums nodrošināt darba drošības speciālista pakalpojumus novada iestādēm un uzņēmumiem. “Mazajiem uzņēmumiem speciālistu algot ir par dārgu, tādēļ radās doma par atbalstu no pašvaldības puses. Taču tas neizdevās, jo Ministru kabineta noteikumi paredz ierobežojumus tajā, cik uzņēmumus drīkst apkalpot viens speciālists,” neizdevušos ieceri komentē A. Rubins.

Uzticas būvniecības kontrolei

Izglītības jomā aktuālākais jautājums pēdējā laikā neapšaubāmi bijis Gaujienas vidusskolas pārcelšana uz internātskolas ēku, kas izraisīja plašas diskusijas un emocijas. Kāda nostāja šajā jautājumā bija Gaujienas deputātam? “Man nebija pamata apšaubīt Būvniecības valsts kontroles biroja aizrādījumus gan par mehānisko stiprību, gan par ēkas stabilitāti. Pēc šī atzinuma skola pilī vairs nevarēja atrasties, tādēļ biju par pārcelšanu uz ēku, kas, atšķirībā no pils, celta skolas vajadzībām, kaut arī bija sāpīgi, jo pats tajā esmu mācījies,” saka A. Rubins, uzsverot, ka pašlaik tiek darīts viss, lai pils stāvoklis nepasliktinātos. “Projekta rezultātā tiek sakārtota un labiekārtota pils nogāze, lai nenotiek nobrukšana. Protams, šos darbus gribētos turpināt, taču naudas ir tik, cik ir, un pašlaik vairāk nevarējām atļauties,” komentē deputāts.

Jurģus šajā mācību gadā piedzīvojusi arī Gaujienas Mūzikas un mākslas skola, un A. Rubins zina stāstīt, ka kolektīvs ar pārcelšanos ir apmierināts. “Tehniskie jautājumi ir atrisināti un tagad viss ir kārtībā, viss notiek,” vērtē deputāts.

Plānoto mazpulku darbību novadā gan nav izdevies veicināt, toties, kā deputāts uzsver, novadā ir jaunsargi. “Šajā ziņā ir svarīgs līderis, kurš prot jauniešus iedvesmot,” vērtē A. Rubins.

Pietrūkst vietu bērnudārzā

Atzinīgi viņš vērtē startēšanu “Erasmus” projektos, vērtējot, ka jauniešu starptautiskā sadarbība tiek atbalstīta, kā solīts. Tāpat viņu priecē sadarbība ar Igauniju. Šogad paredzētie braucieni, protams, atcelti. “Jaunatne ir rosīga, tikai kā arī citviet, ir aktīvākie, kuri piedalās visur, un ir tādi, kuri nepiedalās nekur,” viņš piebilst.

Toties nav izdevušies pieaugušo tālākizglītības organizēšanas plāni. “Bija domāts Gaujienas vidusskolā izveidot vakarskolas plūsmu tiem, kuri vēlas pabeigt vidusskolu, taču tam nebija atsaucības no potenciālās auditorijas puses,” atminas A. Rubins.

Pirmsskolas izglītībā gan viss esot kārtībā, un viņš lepojas ar pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” attīstību. “Neskatoties uz to, Apes novadā uz bērnudārziem ir rinda. Tas, no vienas puses, ir ļoti labi, taču slikti, ka dārziņš interesentu nevar uzreiz uzņemt. Risinājumu meklējam,” saka deputāts.

“Anniņas” būtu jāceļ no jauna

“Manuprāt, kultūra un tās norises Apes novadā ir ļoti labā līmeni. Tai ir atbalsts gan no iedzīvotāju puses, gan no pašvaldības, mums ir labi kultūras speciālisti,” vērtē deputāts. Pats viņš nav no pastāvīgajiem kultūras norišu apmeklētājiem, taču zina, ka iedzīvotājiem tas ir svarīgi, tādēļ šajā laikā atdzimis tautas nams. Arī bibliotēkas, viņš vērtē, esot pat ar salīdzinoši labāku materiāltehnisko bāzi nekā kaimiņos. “Vienmēr dzirdu atsauksmes no iedzīvotājiem, ka ir pieejamas jaunākās grāmatas, ko vien vēlas. Gaujienā ir jauki iekārtota bērnu literatūras nodaļa. Prieks arī par kaut ko netradicionālu – āra lasītavas izveidi Vidagā,” vērtē deputāts.

Muzeja izveide Apē gan joprojām ir ieceres līmenī, savukārt esošajiem vajadzīgs remonts. “Piemēram, “Anniņas” būtu jāceļ no jauna, remonts neatmaksātos. Pēc ugunsgrēka ēka tika atjaunota vairāk kā butaforija, un tagad būtu saprātīgi to uzbūvēt no jauna,” savu viedokli pauž A. Rubins, uzteicot muzeja vadītāju Inetu Riepnieci, kura aktīvi meklē iespējas piesaistīt līdzekļus ar projektiem.

Andris Rubins: “Neatminos nevienu jautājumu, kurā es būtu balsojis pret.”

Noraida pārmetumus

Tā kā redakcija atsevišķās intervijās saklausījusi pārmetumus pašvaldībai par šķietami novārtā pamesto Gaujienu kā tūrisma galamērķi, jautāju arī deputāta – gaujienieša domas. “Lai īpaši izceltu Gaujienu tūrisma jomā, uz to mērķtiecīgi jāstrādā. Iespēju robežās to arī dara, šajos gados radušās daudzas ieceres, izstrādātas tūrisma takas un maršruti, kopta muižas teritorija. Esam saklausījuši pārmetumus par savu laiku nokalpojušām norādēm, kas varbūt jāatjauno, taču viss pārējais ir kārtībā. Nebūs tā, ka šeit gids kuru katru brīdi būs gatavs interesentu izvadāt pie rociņas, šobrīd šim nolūkam nevaram atļauties atsevišķu darbinieku, taču ar pieteikšanos šāda iespēja ir,” stāsta deputāts, uzsverot, ka Gaujiena tiek kopta, tagad ar vērienīgu projektu atbalstu, kā arī ar sabiedrības atbalstu – tikko rīkota talka, kurā muižas parka teritorija attīrīta no vecajiem kokiem un kritalām. “Te gan arī sākās iebildes. No vienas puses, grib, lai sakopj, bet no otras, uztraucas par sauso koku izciršanu. Divi grāvji, kuros sabiedrība krīt, bet ir taču jānoturas uz ceļa,” domā deputāts.

Toties rosīgi attīstoties mājražošana un mājamatniecība, kuru darbība tiek atbalstīta un popularizēta, pat izsūtot īpašus piedāvājumus e-pastos. “Pandēmijas laikā tas notiek pat vēl aktīvāk.

Neapmierina būvniecības projekti

Jautāts, kā veicas ar regulāru komunikāciju un informācijas apriti ar novada iedzīvotājiem, īpaši tagad, kad gaidāmas pārmaiņas administratīvajā dalījumā, A. Rubins domā, ka tā ir pietiekama. “Iedzīvotāju sapulces nav saplānotas laika grafikā, bet notiek, ja vajag diskutēt par kādu aktualitāti. Piemēram, pirms pandēmijas bija sanāksme, kurā stāstījām par koku ciršanu muižas teritorijā, par tūrisma maršrutu “Dižgaru ceļš”,” saka A. Rubins un norāda, ka arī pats ir vienmēr pieejams un gatavs uzklausīt iedzīvotājus.

Arī ar politisko un saimniecisko pārvaldību deputāts ir apmierināts un uzskata, ka budžets tiek plānots pietiekami efektīvi, nodrošinot taisnīgu un proporcionālu līdzekļu sadali starp pārvaldēm. Jautāts, vai vienmēr bijis ar visu vienisprātis, A. Rubins atzīst, ka viņu lielākoties mēdz neapmierināt būvniecības projektu tehniskais izpildījums.

“Par atsevišķu projektu izstrādi prasa lielu naudu, bet izpildījums nav atbilstošs. Piemēram, ceļu būvniecībā. It kā visas normatīvās prasības ievērotas, bet, objektu apskatot, jāsecina, ka tā neviena privātpersona sev nebūvētu. Esam devuši atpakaļ pārstrādāšanai,” stāsta A. Rubins, kurš parasti iestājoties par kvalitatīvu ceļiem un “pieskatot” remontdarbu izpildījumu.

Pārvaldēs uz vietas kāds būs

Gatavojoties reģionālajai reformai, bažas radīja pakalpojumu nodrošināšana un attīstīšana iedzīvotājiem iespējami tuvāk dzīves vietai. Vai šajā ziņā viss ir, kā iedzīvotājiem solīts, un tā būs arī Smiltenes novada sastāvā? “Pašlaik jā, un vērtējot pēc savstarpējām sarunām ar Smiltenes un Raunas novadu domēm, tā būs arī turpmāk. Modelis, kādu vēlamies redzēt pēc gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, paredz, ka pārvaldēs uz vietas būs cilvēks, kurš te sniegs līdzšinējos pakalpojumus un nodrošinās informācijas apriti. Simtprocentīgi man vēl nav skaidrs, kā ritēs pārvaldība un citi ierastie procesi līdz ar jauno administratīvo dalījumu, bet vismaz par pusi jautājumu esmu skaidrībā,” teic deputāts.

Jautāts, vai ir skaidrībā arī ar saviem nodomiem turpmākajā politiskajā karjerā, proti, iespējamo startu nākamajās pašvaldību vēlēšanās, A. Rubins saka: “Ir doma, ka jāpiedalās, bet vēl nezinu, kādā politiskajā spēkā, jo mazajām vēlētāju apvienībām būs maz izredžu. Ir vismaz divi varianti, taču neesmu par to vēl runājis.” Motivācija tam ir. “Gribas pabeigt labi uzsākto, īpaši Gaujienā, ko nākotnē redzu kā sakoptu lauku ciematu ar uzturētu muižas teritoriju un pili, kam atrasts pielietojums. Katrā ziņā, situācija nedrīkstētu pasliktināties.”

– Kādu nostāju un kāpēc jūs personīgi atbalstāt: Apes novadam teritoriālās reformas laikā pareizāk ir pievienoties Smiltenes novadam, kā tas jau nolemts, vai tomēr vajadzēja apvienoties ar Alūksnes novadu?

– Palieku pie savas sākotnējās nostājas par labu Smiltenes novadam. Īpaši, runājot par Gaujienu, ir daudz priekšnosacījumu, kas norāda, ka izdevīgāk pievienoties Smiltenei. Attālums, līdzšinējā sadarbība, ražošana. Stiprākie novadi būs tie, kur ir attīstīta uzņēmējdarbība, ražošana, eksports, un Smiltenes novadā tas ir.

– No Gaujienas šajā sasaukumā ievēlēti trīs deputāti. Vai tas devis Gaujienai kādu labumu?

– Gaujienas pārstāvji nekad nav cīnījušies par kaut kādu labvēlību Gaujienai, un tas nekad nav bijis mūsu mērķis. Esam par vienlīdzīgu attīstību visā novadā visās nozarēs. Domāju, ka mūsu sasaukumā neviens deķi uz savu pusi nevelk.

– Gribētu lūgt deputāta Andra Rubina komentāru par šādu situāciju un kā iespējams, ka tāda radusies: Apes novada domes deputātam ir zeme Gaujienā, blakus viņa īpašumam “Latvijas Valsts mežos” mazie ērgļi ir izveidojuši ligzdu un automātiski šajā teritorijā ir mikroliegums. Šim deputātam blakus sanāk 40 hektāri aramzemes, bet vasarā tajā mehāniski neko nedrīkst darīt, jo traucē mazajam ērglim ligzdot. Zemes īpašniekiem, kuru īpašumā izveidots mikroliegums, pienākas ikgadēja kompensācija par negūtajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības. Piešķiramās kompensācijas apmērs ir atkarīgs no mikroliegumā noteiktā saimnieciskās darbības ierobežojuma veida. Interesantais fakts ir tas, ka mikrolieguma robeža iet tieši pa šī deputāta zemes gabalu, savukārt kaimiņos esošās zemes neietilpst šajā zonā. Tas acīmredzot ir vietējais oligarhs vai viņam ir pazīstams tas, kurš zīmēja karti un šo mikrolieguma zonu, jo šī robeža iet tieši pa viņa zemes robežu.

– Zinu, par ko stāsts. Īpašumā šī zeme man nekad nav bijusi, tas bija nomāts zemes gabals, īpašnieki bija ārzemnieki. Nomas līgums par šo zemes gabalu man beidzās apmēram pirms četriem gadiem, un mantinieki zemi pārdeva. Līdz ar to es šo zemi neesmu četrus gadus apstrādājis, īpašnieks ir cits. Taču man ir viedoklis kā meža speciālistam. Uzskatu, ka robežas nav pareizas. Esmu lasījis atzinumus par šajā vietā ligzdojošo mazo ērgli, jo tā ietilpst manā mežziņa apgaitā. Pie manis kā mežziņa ir konsultējies arī tagadējais zemes īpašnieks. Skatoties kartē, var redzēt, ka ir liegums, tad pārrāvums un tad atkal liegums. Tā nevajadzētu būt. Tāpat arī ērgļa dēļ uzliktie ierobežojumi. Sanāk, ka nevar iesēt graudus, jo sēšana notiek pavasarī, kad ērglis ligzdo. Taču kādēļ gan putns atlidoja ligzdot uz vietu, kur līdzās notiek saimnieciskā darbība, kas tur ir notikusi vienmēr? Tātad viņu tas netraucē. Striktā likumdošana reizēm pārsteidz, ir jāmeklē vidusceļš.

Vajag jaunus cilvēkus ar redzējumu

“Gaujiena un interesēšanās par to, kas šeit notiek, man vienmēr bijusi aktuāla. Ar Gaujienu saistās arī viena skumja lieta, proti, savulaik neizdevās īstenot baznīcas atjaunošanu, tādēļ ar prieku un baltu skaudību skatos uz apeniešiem, kuri uzbūvēja savu lūgšanu namu.

Par Gaujienas pils likteni pārdzīvoju cilvēciski, taču, būdams reāli domājošs cilvēks, saprotu, ka pils ilgtermiņā nevar būt skola. Par šo māju jādomā plašākā mērogā. Jāmeklē jauni cilvēki ar jaunu redzējumu, kā pili izmantot. To pašu vienmēr domāju, braucot garām Veras skolai, par ko man sāp sirds, ka tāda skaista māja, izdevīga vieta starp Alūksni un Smilteni netiek pienācīgi izmantota.

Bet man ir cerība uz jaunatni, jo tā Gaujienas skolā ir ļoti spējīga. Tāpat gribu uzteikt cilvēkus, kuru ieguldījumu Gaujienā nevar nepamanīt – Viesturu Dandenu, Laimu Poševu, Inetu Riepnieci, Raivi Kalniņu, Inesi Lukjanoviču. Nākotne turas uz fanātismu, entuziasmu. Arī turpmāk novēlu nevis vilcināties un šaubīties, bet uzdrošināties un risināt.”

Pietrūkst saimnieciska redzējuma

“Kā uzņēmēja par šī domes sasaukuma darbu neko sliktu nevaru teikt. Vienmēr sagaidīta pretimnākšana, īpaši šajā pandēmijas laikā, tāpat iespēju robežās atbalstīta arī skolēnu ēdināšana. Saprotu, ka Apes novada domei naudas ir tik, cik ir, tādēļ reāli tā var atbalstīt tikai skolas un izglītību. Bet ir lietas, ko Ape nevar pacelt – ceļu sakārtošana vai cita infrastruktūra. Arī jaunajiem uzņēmumiem droši vien ir grūtāk, vecie jau turas.

Grūti runāt par Gaujienas izaugsmi. Būtu labi, ja visu varēt noturēt pašreizējā līmenī. Tomēr jāatzīst, ka tas nav izdevies skolu jautājumā, pārcelšanās no pils uz citām telpām arī bija sāpīgs jautājums, bet saprotu, ka tam visam “apakšā ir nauda.” Tomēr rodas jautājums – vai tomēr šo cīņu deputāti līdz galam izcīnīja? Deputātiem gan nav jābūt emocionāliem, taču, manuprāt, pietrūka saimnieciska, plānveidīga redzējuma.”