Deg mūža svece. Cik nu ilgi šajā saulītē katram atļauts. Mēs skrienam kā vēji cauri dzīvei un, trakās steigas nogurdināti, dažkārt pat neredzam, ka no mums kā tāds sabaidīts putnēns aizbrien rīts.
Deg mūža svece. Cik nu ilgi šajā saulītē katram atļauts. Mēs skrienam kā vēji cauri dzīvei un, trakās steigas nogurdināti, dažkārt pat neredzam, ka no mums kā tāds sabaidīts putnēns aizbrien rīts. Lampa veltīgi lej gaismu. Īgnumā aizmirstam pat labdienu pasacīt. Tikai dzīves nozīmīgākajos brīžos atviegloti nopūšamies, ka svecē vēl plīvo liesmiņa. Es vēl nezinu, kuros ceļos man kritīs matos pārslas un kādas miglas tās apklās.
