Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Kad dvēseles trauks ir pilns…

Foto: Unsplash/ attēlam ilustratīva nozīme

Uz šīm pārdomām mani uzvedināja pilnais papīrgrozs. Es to iznesu un saturu sabēru konteinerā, kur jau priekšā bija sabērti dažādi sadzīves atkritumi. Neviļus es aizdomājos par cilvēku dvēselēm un to, cik bieži mēs sevi piemētājam ar skaudību, intrigām, meliem, neticēšanos, kad dvēseles trauks ir pilns tad to cenšamies izmest ne jau konteinerā. Bieži mūsu dusmas, nepārdomāti vārdi tiek pārmesti uz savu tuvāko. Tā sakot, mans mērs ir līdz malām.

Spilgtā atmiņā nāk gadījums, ka gaidot Adventa laiku, kad cilvēkos visvairāk notiek cīņa starp melno un balto, es dienas pirmajā pusē uzņēmusi pilnu porciju negatīvā nolēmu no tās atbrīvoties un atradu savu „papīrgrozu’’. Tagad ir mobilie telefoni un pavisam ērti var savu slikto omu atdot kādam. Domāts darīts. Tapa tēlaini izsakoties kreptīga īsziņa,, ar baudu nosūtīju, protams, sūtīju sev tuvam cilvēkam. Domāju, ka nu gan esmu no visa atbrīvojusies un varu nodoties tiešajam darbam. Īsziņu izdzēsu, lai manis rakstītais izgaist kā dūmi, savu, „papīrgrozu’’ tā kā biju iztukšojusi. Taču īsta prieka vairs nejutu. Drīzāk mocīja domas, ko esmu izdarījusi, jo dienas laikā visi pārpratumi paši par sevi atrisinājās. Sūtīt atvainošanās ziņu arī tā kā negribējās. Vakars pienāca pavisam drūms. Jau garīgi iztukšota paņēmu lasīt garīga rakstura žurnālu un tajā izlasīju ļoti būtisku teikumu: – Pieņem visu, kas ar tevi notiek, bez nosodījuma. Cīnīties ir bezjēdzīgi, jo tavs galvenais pretinieks esi tu pats. Mīlestība pret sevi- lūk, kas tev palīdzēs’’. Tad es sev teicu- ja man nav mīlestības pret sevi, tad nav brīnums, ka otru savu tuvāko padaru par „papīrgrozu’’. Protams, ka arī mana sūtītā izziņa nebija atrisinājums, taču guvu vērtīgu atziņu savstarpējām attiecībām. To man pateica tas pats cilvēks: „Pieņemsim viens otru kādi esam’’. Patiesībā tā bija ļoti vērtīga saruna un lika aizdomāties arī par Ziemassvētkiem, kad mēs iepriecinām ar dāvanām. Tas ir labi un pareizi. Taču pirms tam vajadzētu ieklausīties savā dvēselē. Tajā ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs, lai mīlētu sevi un citus. Tā ir mīlestība, līdzcietība, griba, cerība, ticība labajam. Tad arī varēsim apdāvināt citus, mācītāja Jura Rubeņa vārdiem runājot, lai spētu būt gatavi kaut vai tuvākajam cilvēkam sev blakus beidzot iedot ne tikai rokai, bet arī sirdij.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.