Atstāj citu grēkus malā

Tuvojas Ziemassvētki garīgās attīrīšanās laiks- kristus bērniņa piedzimšanas Laiks, kad pašam dvēselē jāiziet viss gads. Tāpēc nevajadzētu meklēt „skabargu’’ otra acīs, bet paskatīties vai „baļķis’’ paša acī jau neaizšķērso ceļu citiem un sev pašam.

Vai nevajadzētu apstāties savā skrējienā, mazliet piezemēties un pārdomāt vai savā pašlepnumā neesam nodarījuši pāri līdzcilvēkiem? Vai nesam kļuvuši vairāk prasītāji un pašlabuma meklētāji? Ar kādām tiesībām varam pārmest ārstam par slimību, ja paši par veselību vismazāk domājam? Pārmest sētniekam, ja šajā darbā strādā pamatā tikai sievietes, kuras nav stiprākas par traktoru.

Kādi ies pie ārsta, lai ārstētu sāpošos locekļus, ieilgušo klepu. Kāds atļausies labāk paēst un palutināt ģimeni. Nebūsim tie, kuri ar pārākumu acīs nodomāsim, ka esam labāki par citiem. Ja mūsu pilsētā, pagastos valda bezdarbs, notiek zādzības, ir citādas nekārtības, tad jāpadomā, ko darīju es, lai kaut ar labu padomu palīdzētu nelaimē no- nākušajam. Tie ir mūsu pašu ļaudis. Visi Dievam mīļi. Padomāsim, vai ietērpušies paštaisnības bruņās, neesam tādi, kuri rakņājas citu cilvēku vājībās. Mums katram pieder pagātne, kuru paši esam veidojuši. Turklāt mums ir arī senču mantojums- grēku iedzimtība. Ja būsim vairāk no darbināti cīņā ar sevi pašu, mēs mazāk redzēsim citu cilvēku grēkus un būsim iecietīgāki pret viņu kļūdām. Domājot par saviem netikumiem man radās jautājums vai pārāk neizplūstu priekā- man bija gadījums šogad, ka lielā prieka uzplūdā ļoti aizvainoju sev ļoti tuvu cilvēku, neaizeju pārāk tālu savās dusmās, neiecietībā, vārdos. Jāuzdod sev katram jautājums vai nelielāmies ar darbiem ne cilvēku, ne Dieva priekšā? Cik mūsu sirds labosies, tik labosies mūsu dzīve. Priecīgus Ziemassvētkus!